Gaismas pils pēc uzbūvēšanas varētu pelnīt

Ārvalstu kolēģi ir izbrīnīti, kāpēc KM bija izveidota speciāla struktūrvienība LNB būvniecībai, ja to projektējusi un būvdarbus uzrauga tik liela starptautiska kompānija kā „Hill International”, kuras gada apgrozījums mērāms miljardos dolāru.

Kas notiks nākamajā gadā? Kultūras ministrs Ints Dālderis nezina, kāda summa 2010. gada valsts budžetā tiks atvēlēta Gaismas pilij. Ministrija esot lūgusi šim mērķim piešķirt 26 miljonus latu.

LNB projekta budžeta finansējums un tā samazinājums

* Saskaņā ar MK 21.04.2008. rīkojumu Nr. 217/1 „Par līguma noslēgšanu par Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvniecību”

** Saskaņā ar Finanšu ministrijas 27.07.2009. rīkojumu Nr. 492 „Par valsts budžeta ilgtermiņa saistību maksimāli pieļaujamo apjomu”

Izlietoti 46 853 miljoni latu

Preses konferencē KM Kultūras infrastruktūras nodaļas pārvaldes vecākais referents Indriķis Builis informēja, ka Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunās ēkas projektam kopš 2004. gada izlietoti 46 853 miljoni latu (t.sk. 2009. gadā – 20 792 miljoni latu).

"Ja LNB būvdarbi tiktu apturēti un objekts iekonservēts, valstij tas izmaksātu aptuveni 15 miljonus latu."

No 46 853 miljoniem latu – 8,612 miljoni latu projektēšanas darbiem, 28,753 miljoni latu – Gaismas pils būvdarbiem, kā arī būvuzraudzībai un autoruzraudzībai, 6,147 miljoni latu samaksāti par būvlaukumā atsavinātajiem nekustamajiem īpašumiem. Silakroga grāmatu krātuves rekonstrukcija izmaksājusi 0,859 miljonus, būvlaukuma sagatavošana – 1,437 miljonus latu. Priekšprojekta darbiem izlietoti 0,335 miljoni latu, citiem pakalpojumiem, tai skaitā dažādu ekspertu algošanai, - 0,71 miljons latu. Lai realizētu LNB projektu, ir noslēgti astoņi līgumi.

LNB projekta ietvaros noslēgtie līgumi

LNB būvdarbu progress

No 2008. gada jūlija līdz 2009. gada septembrim ir gandrīz pabeigti (95% no kopējā apjoma) nulles cikla būvdarbi, kas ietver pāļu un pamata plātnes un pagrabstāva kolonnu un nesošo sienu izbūvi. Par 90% īstenots pagrabstāva pārsegums, un uzsākta grunts piebēršana. Vienlaikus notiek arī ēkas karkasa būvdarbi (virszemes cikls).

I. Builis prognozēja, ka Gaismas pils būvniecībā līdz šā gada beigām izdosies ietaupīt 1,3 miljonus latu, bet ietaupījums visa projekta gaitā kopumā varētu būt 25 miljoni latu.

Ja darbus apturētu un celtni iekonservētu

Kultūras ministrija aprēķinājusi, ka, pagarinot būvdarbu termiņu par vienu gadu, izmaksas pieaugs par 3,1 miljonu latu. Būvdarbu sadārdzināšanās iemesli būšot fiksētās izmaksas, jo būvlaukuma aprīkojums un iekārtas mēnesī izmaksā 55 tūkstoši latu, iegādātie materiāli un iekārtas – 148 tūkstoši latu, vadības izmaksas – 54 tūkstoši latu.

Gadījumā, ja LNB būvdarbi tiktu apturēti un objekts iekonservēts, valstij tas izmaksātu aptuveni 15 miljonus latu, turklāt būves konservāciju var veikt tikai pēc nulles cikla pabeigšanas.

LNB ieņēmumi palielināsies

LNB direktors Andris Vilks skaidro, ka jaunā ēka, sākot pildīt savas funkcijas, palielinās Nacionālās bibliotēkas ieņēmumus. Šogad bibliotēkas pašu ieņēmumi būs 35 tūkstoši latu, bet, ja valsts līdz 2012. gadam spētu īstenot Gaismas pils projektu, bibliotēka pelnītu jau 810 343 latus.

Savus ieņēmumus bibliotēka plāno palielināt ar iedzīvotājiem piedāvātajiem pakalpojumiem – informatīvajiem un infrastruktūras un telpu iznomāšanu konferencēm un izstādēm. Peļņu dotu arī autostāvvieta. A. Vilka prognozes ir balstītas uz Igaunijas pieredzi. Jaunajā ēkā atrastos krājumi un digitālie resursi, lasītāji tiktu apkalpoti uz vietas un no attāluma.

"Šogad bibliotēkas pašu ieņēmumi būs 35 tūkstoši latu, bet, ja valsts līdz 2012. gadam spētu īstenot Gaismas pils projektu, bibliotēkas ieņēmumi varētu būt jau 810 343 lati."

Pirmajā stāvā ikvienam, arī tiem, kas nav bibliotēkas lasītāji, būtu brīvi pieejama publiskā telpa izglītojošiem un kultūras pasākumiem. Publiskajā zonā atrastos Latviešu grāmatniecības muzejs, bibliotēkas izstāžu zāle, kurā regulāri no bibliotēkas fondiem tiktu iekārtotas tematiskas izstādes, konferenču centrs ar transformējamu lielo zāli 380 sēdvietām un nelielām konferenču zālēm. Publiskajā zonā vieta būtu arī interneta un jaunāko laikrakstu kafejnīcai, bibliotēkas suvenīru un grāmatu veikalam. Šādas publiskās telpas iecerēts izveidot vairākos ēkas stāvos.

Grāmatu un citas krātuves bibliotēkā atradīsies no otrā līdz devītajam stāvam atsevišķā krātuvju blokā, kurā tiks nodrošināti ideāli apstākļi literatūras un cita veida drukāto materiālu uzglabāšanai.

Atklāti un saprotami par būvniecību

Nacionālās bibliotēkas celtniecības kontekstā šobrīd svarīgākais ir sagatavot un laikus iesniegt valdībai aprēķinus par sadārdzinājumu, ko varētu radīt LNB būvniecības termiņu pagarinājums, uzskata sabiedrības par atklātību „Delna” projekta vadītāja Vineta Kleinberga.

Ministru kabinetam un Saeimai, lemjot par 2010. gada budžetu, ir jābūt informētiem par to, cik nākamā gada bibliotēkas celtniecības finansējuma samazinājums izmaksās valstij ilgtermiņā, t.i., cik papildus naudas no valsts budžeta bibliotēkas celtniecības pabeigšanai varētu būt nepieciešams, ja par vienu vai vairākiem gadiem tiek pagarināts ēkas nodošanas termiņš. Atklātības un labas pārvaldības ievērošanai vienlīdz svarīgi ir ne tikai iesniegt aprēķinus par papildu izmaksām, bet arī izskaidrot katru potenciālā sadārdzinājuma vienību, Kultūras ministrijai ierosina „Delna”.

„Delna” novērtē kultūras ministra Inta Dāldera līdzšinējo ieguldījumu LNB celtniecības procesa skaidrošanā un atklātības uzlabošanā gan regulārās preses konferencēs, gan publicējot informāciju KM mājaslapā. Piemēram, šobrīd tajā ir publicēti Nacionālajai būvkompāniju apvienībai veiktie maksājumi par padarītajiem darbiem, kā arī deflācijas rezultātā notikušais izmaksu samazinājums, kas ir diezgan nebijusi prakse Latvijā. Ar šo informāciju var iepazīties jebkurš sabiedrības loceklis, uzdot jautājumus, kā arī komentēt.

Šobrīd aktuālākais jautājums, par ko vēl nav bijusi izvērsta komunikācija un diskusija sabiedrībā, pēc V. Kleinbergas domām, ir Latvijas valdības solījums Starptautiskajam Valūtas fondam pārskatīt LNB projekta līguma nosacījumus. KM jau notiek sarunas ar Nacionālo būvkompāniju apvienību par finansējuma samazinājumu LNB būvniecībai 2010. gadā un iespējamiem scenārijiem būvniecības procesa turpināšanai nākamajos gados. Nākamais solis atklātības veicināšanā būtu komunikācija par izmaiņām LNB būvniecības līgumā, vēl pirms šīs izmaiņas ir veiktas, kā arī diskusija par to ietekmi uz LNB projekta īstenošanu un kopējām izmaksām ilgtermiņā.