Publicēts pirms 15 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Foto: Inga Kundziņa, A.F.I.
Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvniecība jau ilgstoši saista sabiedrības interesi.
Reorganizācijas komisijas sanāksmēs, izmantojot tiesības, ko dod starp KM, aģentūru „J3B” un “Delnu” 2005. gada 2. septembrī noslēgtais līdzdarbības līgums, novērotāja statusā piedalās „Sabiedrība par atklātību – Delna”. Kā portālu „LV.LV” informē „Sabiedrības par atklātību – Delna” projekta vadītāja Vineta Kleinberga, kopš reorganizācijas komisijas izveidošanas ir notikušas sešas komisijas sēdes, un līguma ietvaros “Delna” turpinās sekot līdzi bibliotēkas būvniecības procesam, lai sekmētu līgumā iekļauto labas pārvaldības un pretkorupcijas principu ieviešanu gan valsts pārvaldē, gan uzņēmējdarbības vidē.
„J3B” beidz savu darbību
Valsts aģentūras „J3B” reorganizāciju KM veikusi par KM budžeta apakšprogrammai „Kultūras infrastruktūras attīstība” piešķirtajiem 2009. gada valsts budžeta līdzekļiem. Reorganizācijas komisijas uzdevumā aģentūra lauzusi ar tās darbības nodrošināšanu saistītos, turpmāk nelietderīgos līgumus un līgumsaistības ar SIA „ALD Automotive” par vieglās automašīnas „Audi A6” nomu, ar namīpašuma pārvaldnieku par telpu Dzirnavu ielā 13 nomu, SIA „Lattelekom” par elektronisko sakaru pakalpojumiem, SIA „Latvijas mobilais telefons”, kā arī ar aģentūras administratīvās darbības nodrošināšanu saistītos līgumus, piemēram, par biroja telpu apsardzi, uzkopšanu, kancelejas preču piegādi. Kā preses konferencē apgalvoja aģentūras „J3B” bijušais direktors Zigurds Magone, par līgumu pirmstermiņa laušanu nekāda soda nauda nebūs jāmaksā.
Likvidējot aģentūru „J3B”, ir samazināts nodarbināto skaits par 17 amata vietām. Grāmatvedības atbalsta funkcijas turpmāk nodrošinās KM administratīvais aparāts. Reorganizācijas rezultātā plānotais valsts budžeta līdzekļu ietaupījums 2009. gadā ir 229 198 lati. Attiecīgi 2010. un turpmākajos gados ar aģentūras reorganizāciju saistītais valsts budžeta līdzekļu ietaupījums būs 398,9 tūkstoši latu gadā.
LV.LV: Kā vērtējat KM īstenoto aģentūras „J3B” reorganizāciju?
Kultūras ministrs Ints Dālderis: „Saskaņā ar Ministru kabineta lēmumu reorganizācija tika veikta īsā laikā, un padarītais vērtējams kā apjomīgākais reorganizācijas process, kas pēdējo gadu laikā veikts Kultūras ministrijas (KM) resorā. Tās laikā tika risināti gan ar procesu saistītie juridiskie un administratīvie, gan materiāltehniskie jautājumi. KM pārņem visas aģentūras līgumsaistības, kas attiecas uz Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) būvdarbu veikšanu, būvuzraudzību un inženierkonsultāciju saņemšanu, infrastruktūras objektu un to inženierrisinājumu daļu projektēšanu, zemes ierīcības projekta izstrādi ēkas teritorijai u.c., tādēļ KM no 1. jūlija izveidota Kultūras infrastruktūras nodaļa, kurā strādāt uzaicināti septiņi līdzšinējie aģentūras darbinieki. Vēlos norādīt, ka, lemjot par to, kuriem no 24 aģentūras darbiniekiem izteikt priekšlikumu pārnākt darbā uz KM, ministrija nevadījās pēc personālijām, bet vērtēja tieši no aspekta, lai amats, kādu darbinieks ieņēmis „J3B”, un pieredze, ko viņš ieguvis, strādājot aģentūrā, palīdzētu augstā līmenī veikt tās funkcijas, kas līdz ar aģentūras reorganizāciju ir uzticētas KM. Pēc KM ieskatiem, šo darbinieku spējas, zināšanas un profesionalitāte spēs nodrošināt KM uzticēto aģentūras funkciju optimālu pārņemšanu.
Tieši šo darbinieku uzaicināšana strādāt Kultūras ministrijas Kultūras infrastruktūras nodaļā ir saistīta ar faktu, ka tieši šie speciālisti līdz šim ir nodrošinājuši Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta vadīšanu. Nav šaubu, ka tik liela mēroga būvobjekta kā LNB gadījumā ir svarīgi nodrošināt būvniecības vadības funkciju nepārtrauktību, jo celtniecības procesa specifika paredz, ka pasūtītājam ir jāspēj operatīvi pieņemt tehniskus, administratīvus un juridiskus lēmumus. Tāpat ir nozīmīgi, lai darbinieki, kuri organizē LNB celtniecības procesu, būtu uzkrājuši zināšanas un kompetenci profesionālajos jautājumos un iespējami labi pārzinātu celtniecības procesa gaitu un specifiku.”
„Sabiedrības par atklātību – Delna” projekta vadītāja Vineta Kleinberga: „Aģentūras reorganizācija notika ļoti sarežģītos iekšpolitiskos apstākļos, un visu ar reorganizāciju saistīto jautājumu atrisināšanai tika dots īss laika posms – mēnesis. Ir saprotams, ka šādā laikā tik liela apjoma inventarizācija ir grūti paveicama. Protams, “Delna” kā novērotājs būtu gribējusi redzēt konstruktīvāku plānošanu un savlaicīgāku doto uzdevumu izpildi. Piemēram, no labas valsts pārvaldības viedokļa vajadzētu izvairīties no situācijām, kad reorganizācijas komisijai pilnīgi pārņemamo finanšu un līgumsaistību saraksti ir pieejami tikai pēdējā iestādes pastāvēšanas dienā.
"“Delna” kā novērotājs reorganizācijā būtu vēlējusies redzēt konstruktīvāku plānošanu un savlaicīgāku doto uzdevumu izpildi, lielāku atklātību un komunikāciju."
Šobrīd inventarizācija lielā mērā ir pabeigta – lietu nodošanas un pieņemšanas akti ir parakstīti. Tomēr ir skaidrs, ka aktu parakstīšana ir tehniska procedūra – īstā lietu pieņemšana sāksies tikai tagad.
Ko tas nozīmē? To, ka šobrīd Kultūras ministrijas (KM) galvenais uzdevums ir saprast, kā tiks administrēts apjomīgais Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) celtniecības process. KM ir uzņēmusies atbildību par projektu, kura vērtība ir aptuveni 200 miljoni latu. Tā nav maza summa, un tāpēc KM ir skaidri jāpasaka, kā tā turpmāk vadīs LNB celtniecību un kā nodrošinās, lai līdzekļi tiktu izmantoti racionālākajā un efektīvākajā veidā.
No novērotāja viedokļa “Delna” būtu vēlējusies redzēt lielāku atklātību un komunikāciju jau reorganizācijas procesa gaitā – gan par to, kā turpmāk notiks bibliotēkas projekta vadība, gan par to, pēc kādiem kritērijiem notika štatu samazināšana un jaunizveidotās KM nodaļas darbinieku atlase. Tomēr – labāk vēlāk nekā nekad, tāpēc “Delna” ir aicinājusi kultūras ministru Intu Dālderi nodrošināt atklātu un caurskatāmu bibliotēkas celtniecības procesu un regulāri sniegt sabiedrībai pilnvērtīgu informāciju par projekta gaitu un izmaksām. Šā gada 3. jūlija preses konferencē, solot publicēt informāciju par būvdarbu izmaksām un aģentūras “J3B” noslēgtajiem līgumiem, ministrs jau ir devis konkrētu solījumu sabiedrībai.”
Aģentūras funkcijas pārņem ministrija
Bez jau minētajām LNB projekta līgumsaistībām KM pārņem arī AB dambja zemes nomu un teritorijas uzkopšanu, projekta „Padomju perioda nonkonformistiskā mantojuma dokumentēšana un saglabāšana Laikmetīgās mākslas muzeja krājumam” īstenošanu un citas saistības.
Atbilstoši 2009. gada 29. maija Ministru kabineta rīkojumam Nr. 354 „Par valsts aģentūras „Jaunie „Trīs brāļi”” reorganizāciju” ar 2009. gada 1. jūliju KM veic šādas aģentūras funkcijas un uzdevumus: 1) valsts kultūras objektu ēku un būvju būvniecības organizēšana, 2) ar valsts kultūras objektu būvniecību saistītu valsts un starptautisko projektu un programmu vadīšana un 3) saskaņā ar individuālo projektu „Padomju perioda nonkonformistiskā mantojuma dokumentēšana un saglabāšana Laikmetīgās mākslas muzeja krājumam” Norvēģijas finanšu instrumenta piešķirtā granta izmantošana.
Izveidota jauna nodaļa
Jaunizveidotā nodaļa atrodas KM ēkā K. Valdemāra ielā 11a. Par KM Kultūras infrastruktūras nodaļas vadītāju ar 1. jūliju apstiprināts bijušais aģentūras „J3B” direktors Zigurds Magone, nosakot viņam darba algu 1200 lati pirms nodokļu nomaksas. Darbā par nodaļas juriskonsultu pieņemts Harijs Lielvārds ar atalgojumu 700 lati pirms nodokļu nomaksas un pieci pārvaldes vecākie referenti: Indriķis Builis, Juris Ozols, Gita Dambe, Rita Ulmane un Guntis Gailis, ar atalgojumu no 500 līdz 800 latiem pirms nodokļu nomaksas. Viņi arī līdz šim vistiešākajā veidā strādājuši pie LNB projekta vadības, tāpēc viņu pieredze ir viens no būtiskākajiem darbinieku atlases kritērijiem, informē D. Vizule.
Atbildēs par miljoniem latu vērto projektu
Saskaņā ar 2008. gada 15. maijā noslēgto būvdarbu līgumu, ko valsts aģentūra „Jaunie „Trīs brāļi”” parakstīja ar Nacionālo būvkompāniju apvienību, LNB būvniecība izmaksās 114,6 miljonus latu (135,2 miljonus latu, ieskaitot PVN).
„Delna” jau vairākkārt uzsvērusi, ka gan valsts amatpersonām, gan sabiedrībai rūpīgi jāseko līdzi līdzekļu izlietojumam un jāmeklē veidi, kā samazināt bibliotēkas būvniecības izmaksas, savukārt KM – laikus jāapzina un jāplāno ar bibliotēkas infrastruktūras objektu būvniecību, apkārtnes labiekārtošanu un bibliotēkas iekārtošanu saistītās izmaksas, ņemot vērā to, ka nākamo gadu budžeta veidošanas sarunas nebūs mazāk saspringtas un ir svarīgi jau laikus apzināt finansējuma avotus bibliotēkas projekta virzībai nākamajos gados.
"Kultūras ministrs ir apsolījis, ka jau tuvāko nedēļu laikā žurnālistiem būs pieejama visa ar aģentūras „J3B” darbību saistītā informācija."
Nacionālā bibliotēka un citi KM iecerētie lielie kultūras infrastruktūras objekti tiek būvēti par valsts budžeta naudu, tāpēc nav pieļaujams, ka sabiedrībai netiek sniegta pilnīgāka informācija par noslēgtajiem līgumiem, darbu izmaksām un solītajiem samazinājumiem, tādēļ kultūras ministrs Ints Dālderis 3. jūlijā preses konferencē apsolīja, ka jau tuvāko nedēļu laikā žurnālistiem būs pieejama visa ar aģentūras „J3B” darbību saistītā informācija. Bibliotēkas būvdarbiem ikviens interesents var sekot līdzi tiešsaistē: www.nba.lv, www.gaismaspils.lv, www.gaisma.lv.
Žurnālisti tiks iepazīstināti arī ar Francijas uzņēmuma „Lordeurop” sagatavoto Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja Andrejsalā tehniski ekonomisko pamatojumu, organizatorisko modeli un biznesa plānu, par kuru no Valsts kultūrkapitāla fonda līdzekļiem tika samaksāti 78 975 lati (neskaitot PVN). Tāpat KM iepazīstinās mediju pārstāvjus ar Dānijas kompānijas „Cowi AS” konsultantu sagatavoto akustiskās koncertzāles biznesa plānu un citiem dokumentiem, par kuriem ir samaksāti 247 754 lati.
Aptur akustiskās koncertzāles projektu
Ministru kabinets 30. jūnijā pieņēma lēmumu pilnībā apturēt akustiskās koncertzāles būvniecības projektu un vienlaikus uzdeva KM veikt nepieciešamos pasākumus, lai ministrijai vairs nevajadzētu nomāt AB dambi no Rīgas domes. Valdība ir rezervējusi 50 000 latu, lai KM varētu norēķināties par atlikušajiem izdevumiem, piemēram, nekustamā īpašuma nomas maksu. Plānots, ka tam būs nepieciešami 30 000 latu un atlikusī summa tiks ieskaitīta atpakaļ valsts budžetā.
Atbilstoši MK 2004. gada 14. septembra rīkojumam par mūsdienīgas akustiskās koncertzāles būvniecības projekta īstenošanu Rīgā no valsts īpašuma objektu privatizācijā gūto ienākumu atskaitījumiem KM tika piešķirti 7 000 000 latu Rīgas koncertzāles būvniecības projekta īstenošanai. Saskaņā ar kultūras ministra apstiprināto tāmi paredzēts, ka 2009. gadā AB dambja uzturēšanai, nomas maksai un nodokļu iemaksām, kā arī administratīviem izdevumiem un citiem ar tiem saistītiem darbiem ir nepieciešami 151 529 lati, 2010. gadā AB dambja uzturēšanai, atsavināšanai un kārtējiem remontdarbiem – 32 640 lati, savukārt 2011. gadā AB dambja uzturēšanas izdevumi sasniegtu 27 701 latu, kopumā – 211 870 latu.
Aprīlī jau tika izbeigts valsts aģentūras „J3B” noslēgtais līgums ar arhitekta Anda Sīļa biroju „AB.SZK” par Rīgas koncertzāles būvprojektēšanu. Saskaņā ar parakstīto vienošanos arhitektu birojs apliecina, ka tas nav sācis darbu pie Rīgas koncertzāles būvprojekta izstrādes, tādējādi līguma izbeigšana valstij finansiālus zaudējumus nav radījusi. Vienlaikus A. Sīlis saglabā autortiesības uz 2006. gadā skiču konkursā apstiprināto Rīgas koncertzāles projektu, kura būvniecības iecere Rīgas domē tika akceptēta 2007. gada 29. maijā. Ņemot vērā līdz šim paveikto, valstij ir iespēja sākt Rīgas koncertzāles būvniecības procesu, tostarp būvprojektēšanu, kad ekonomiskā situācija valstī būs uzlabojusies.
Kā informē LETA, MK nav lēmis arī par Laikmetīgās mākslas muzeja projekta īstenošanas koncepciju un nav apstiprinājis izmaksu tāmi, kuras izstrādes termiņš jau ir trīs reizes pagarināts un beidzot vispār noņemts no MK darba kārtības.
