Publicēts pirms 15 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Kultūras ministrs Ints Dālderis 2009. gada
20. martā apmeklē LNB būvlaukumu
Pārdaugavā, Mūkusalas ielā 3.
FOTO: Inga Kundziņa, A.F.I.
Darbi rit, būvlaukumā valda kārtība
Pasaulē pazīstamā latviešu izcelsmes arhitekta Gunāra Birkerta 2000. gadā izstrādātajam LNB projektam piešķirta Čikāgas (ASV) Arhitektūras un dizaina muzeja dibinātā Amerikas arhitektūras balva un pašam arhitektam – Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielā medaļa par izcilu ieguldījumu 20. gadsimta pasaules arhitektūrā.
LNB būvdarbus veic Nacionālā būvkompāniju apvienība, ko veido būvsabiedrības „Re&Re”, „RBSSKALS” un „Skonto būve”. Saskaņā ar 2008. gada 15. maijā noslēgto v/a „J3B” un būvuzņēmēju līgumu bibliotēkas būvniecība izmaksās 114,6 miljonus latu. Bibliotēkas būvdarbiem ikviens interesents var sekot līdzi tiešsaistē: www.nba.lv, www.gaismaspils.lv, www.gaisma.lv un www.j3b.gov.lv.
Būvlaukuma apmeklējuma laikā portāls „LV.LV” pārliecinājās, ka celtniecības darbi notiek 2,5 metrus zem Daugavas līmeņa, patlaban ir pabeigta bibliotēkas ēkas pāļu urbšana, kopumā zemē iedzīti 550 pāļi; turpinās būves pamatu plātnes un sākta pagrabstāva sienu un kolonnu betonēšana; būvlaukumā darbojas vairāki torņa celtņi un celtnieki jau sākuši izbūvēt pārsegumus uz otro stāvu. Darba organizācija LNB būvlaukumā ir augstā līmenī: visur stingri tiek ievērotas darba drošības prasības.
Krīze ir jāizmanto attīstībai
Kultūras ministrs Ints Dālderis uzskata, ka krīze ir jāizmanto bibliotēkas celtniecības labā un nedrīkst pieļaut, ka sabiedrības apziņā kultūra nonāk pabērna lomā, kas dzīvo no tā, kas pārējiem paliek pāri. ASV, Francijas, Vācijas un citas valdības šobrīd dara visu, lai atdzīvinātu ekonomiku, tai skaitā būvniecību un arhitektūru.
Nacionālā bibliotēka, kā uzskata eksperti, ir viens no projektiem, kas ne tikai sniegs ieguldījumu Latvijas ekonomikas izaugsmē, bet arī īstermiņā stimulē šokam pakļauto būvniecības nozari. Celtniecībā tiek izmantots daudz Latvijas materiālu, tā attīsta valsts infrastruktūru un „silda” ekonomiku, turklāt Gaismas pils projekta turpināšana paredzēta jaunās valdības deklarācijā.
"Saskaņā ar „J3B” un būvuzņēmēju noslēgto līgumu bibliotēkas būvniecība izmaksās 114,6 miljonus latu."
Sarunā ar LV.LV kultūras ministrs paveikto novērtēja atzinīgi. Viņš norādīja, ka Nacionālā bibliotēka ir viens no lielākajiem ieguldījumiem 21. gadsimta Latvijā, kas būs inovāciju, jaunu ideju, augstas pievienotās vērtības, tātad arī izglītības un kultūras valsts. Otrkārt, Latvijas iedzīvotājiem nepieciešams domāt par to, kas nākotnē varētu ļaut Latvijai kā valstij pelnīt. Viens no būtiskākajiem aspektiem, ar ko tā varētu pelnīt, ir kultūra un izglītība, tādēļ svarīgi, lai šī ēka tiktu uzbūvēta kvalitatīvi un bibliotēka, kas tajā mājos, varētu godam kalpot Latvijas iedzīvotājiem turpmākās simtgades.
Domu par projekta iesaldēšanu I. Dālderis nepieļauj, jo šajā objektā jau tagad ieguldīts ļoti daudz darba un līdzekļu, tāpēc to apturēt nekādā gadījumā nedrīkst. Iesaldēšana – līdzīgi kā jebkura liela būvobjekta celtniecības gadījumā – novestu pie ievērojama kopējo izmaksu sadārdzinājuma, dotu triecienu būvniecības nozarei un palielinātu bezdarbu (patlaban LNB projekta īstenošanā nodarbināti 2 tūkstoši cilvēku). Projekta apturēšana būtu arī negatīvs signāls, ka Latvija nevēlas ieguldīt cilvēku izglītībā un konkurētspējā, sekmēt uz zināšanām balstītas sabiedrības veidošanu, kas nav iedomājama bez modernas bibliotēkas.
“Sabiedrībai ir jābūt pārliecinātai, ka katrs santīms, kas tiek izlietots bibliotēkas celtniecībai, ir tērēts taupīgi, godīgi un atbilstoši mērķim,” norāda ministrs. Viņš jau uzdevis v/a “J3B” atrast iespējas ietaupīt.
Izmaksu indeksācija notiek reizi ceturksnī atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem par cenu izmaiņām, tai skaitā kā inflāciju, tā deflāciju, trīs galvenajās pozīcijās – darbaspēka, izejmateriālu un mehānismu izmaksas – informē aģentūras Komunikācijas nodaļas vadītāja Elīna Bīviņa. Pirmā cenu indeksācija notika 2008. gada 3. ceturksnī, kad tika fiksēts izmaksu sadārdzinājums – nepilni 3% no paveikto darbu apjoma jeb aptuveni 19 tūkstoši latu. Pērnā gada 4. ceturksnī cenu lejupslīde tika fiksēta materiālu un darbaspēka izmaksās, bet mehānismu izmaksās CSP dati uzrādīja palielinājumu. Kopējā šajā laikā LNB būvlaukumā paveikto darbu apjomā ir vērojams sadārdzinājums aptuveni 1% robežās, jo, veicot ēkas nulles cikla izbūvi, izmaksām par mašīnām un mehānismiem ir salīdzinoši liels īpatsvars.
„Ir labi, ka „Jaunais laiks” pārbauda Latvijas Nacionālās bibliotēkas līgumus un būvniecības cenu pamatotību, bet tas nedrīkst apdraudēt institūciju, kas ir svarīga 21. gadsimta Latvijai,” uzskata bijusī laikraksta “Diena” galvenā redaktore Sarmīte Ēlerte, savukārt akadēmiķis Jānis Stradiņš atgādina: „Ekonomika ar estētiku un garīgumu vienmēr ir karojusi.”
Pašreizējās LNB telpas ir kritiskā stāvoklī
Marta sākumā, kad tika veidota jaunā valdība, LNB direktors Andris Vilks bija uzaicinājis Ministru prezidentu Valdi Dombrovski apmeklēt bibliotēkas telpas Barona ielā 14. Portāls „LV.LV” arī iepazinās ar situāciju.
"Bibliotēkas būvniecībai šogad budžetā paredzēti 26 miljoni latu, kas ir par 10% jeb 2,76 miljoniem latu mazāk, nekā plānots. Šī finansējuma daļa pārcelta uz 2010. gadu."
LNB krājums pašlaik izvietots septiņās dažādās ēkās Rīgā un ārpus tās, taču neviena no pašlaik izmantojamām telpām nav būvēta bibliotēkas uzdevumiem. Piecās ēkās, kas pielāgotas bibliotēkas vajadzībām, konstatēta avārijas situācija, pastāv liels uguns nedrošības risks un neatbilstība krājumu glabāšanas, lasītāju, darba vietu, mikroklimata u.c. starptautiski pieņemtiem standartiem. Saskaņā ar vairākkārtējiem licencētu ekspertu ēku tehniskajiem apsekojumiem un inženiertehniskajiem pētījumiem lielākā daļa LNB telpu ekspluatācija ir jāpārtrauc.
Darbojas Sabiedriskās uzraudzības padome
Ņemot vērā, ka LNB ēkas būvniecība ir viens no pēdējos gados lielākajiem valsts investīciju projektiem, kas tiek īstenots galvenokārt Latvijas uzņēmumu spēkiem, pēc v/a „J3B” iniciatīvas 2008. gada nogalē izveidota un darbojas LNB būvniecības projekta Sabiedriskās uzraudzības padome.
Tā ir neatkarīga konsultatīva institūcija, kurā pārstāvētas būvniecības nozares profesionālās un nevalstiskās organizācijas, tai skaitā Latvijas Būvinženieru savienība, Latvijas Būvnieku asociācija, biedrība „Latvijas būvnieku stratēģiskā partnerība” un Latvijas celtnieku arodbiedrība, kā arī sabiedrība par atklātību „Delna”.
Atbilstoši LNB projekta likumam darbojas arī finanšu ministra vadīta LNB projekta īstenošanas uzraudzības padome, kas regulāri iepazīstas ar projekta attīstību, apstiprina projekta finansējuma plānus un reizi gadā sniedz ziņojumu Ministru kabinetam. Šajā padomē darbojas Saeimas, Rīgas domes, Latvijas Nacionālās kultūras padomes un LNB atbalsta biedrības pārstāvji.
Turpinās „J3B” reorganizācija
Par v/a „J3B”, kas tika izveidota, lai realizētu LNB, Rīgas koncertzāles un Laikmetīgās mākslas muzeja projektus, kultūras ministrs I. Dālderis norāda, ka „Jaunie „Trīs brāļi”” šādā veidā nepaliks”, jo no trim projektiem patlaban aktīvi tiek strādāts tikai ar vienu. Ministrs tomēr aicina nepārsteigties ar nepārdomātu lēmumu pieņemšanu, jo aģentūrai esot milzīgas saistības par daudziem miljoniem latu un noslēgti līgumi.
„Jāskatās, kā pareizi nodot aģentūras funkcijas. Idejas ir vairākas, bet negribu pārāk ātri rīkoties, izraisot kādas problēmas, kas beigtos ar gadiem ilgu tiesāšanos,” uzsver I. Dālderis.
"Būvdarbos vidēji plānots nodarbināt ap 300–400 cilvēku, pašlaik būvlaukumā strādā 150–200 strādnieku. LNB būvniecību plānots pabeigt 2011. gada beigās."
Valsts aģentūras „J3B” direktors Zigurds Magone intervijā portālam „LV.LV” uz jautājumu „Vai piekrītat, ka aiz lielas naudas stāv kādas politiskās intereses?” šā gada 23. janvārī atbildēja: „Kas attiecas uz bibliotēkas projektu, es varu apgalvot, ka nē. Šis pat varbūt ir viens no iemesliem, kāpēc aģentūru labprāt redzētu likvidētu. Mēs diezgan stingri aizstāvam savas pozīcijas. Mēs strādājam, piemēram, ar ASV uzņēmumu „Hill International”, kas ir bibliotēkas būvuzraugs. Kurš varētu pateikt, ka šie speciālisti ir paņēmuši kukuli, lai pieļautu kādus pierakstījumus? Tas ir neiespējami! Protams, sabiedrība zina, kas kopumā notiek būvniecības nozarē valstī. Šīs lietas ir jāsakārto, un uz šo lielo projektu bāzes mēs varētu mēģināt to darīt.”
Z. Magone izsaka cerību, ka arī taupības apstākļos finansējums tiks saglabāts tādā apjomā, lai būtiski neaizkavētu būvdarbus. „Bibliotēkas būvniecībai šogad budžetā paredzēti 26 miljoni latu, kas ir par 10% jeb 2,76 miljoniem latu mazāk, nekā bija plānots. Šī finansējuma daļa projektam nav atņemta, vienīgi pārcelta uz 2010. gadu. Būvdarbos vidēji plānots nodarbināt ap 300–400 cilvēku, pašlaik būvlaukumā strādā 150–200 strādnieku. LNB būvniecību plānots pabeigt 2011. gada beigās.”
Jautāts, vai Valsts kontrole LNB lielo būvniecības līgumu ir vērtējusi, aģentūras vadītājs atbild, ka tā vērtēs. Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanas līgums pirms parakstīšanas tika izskatīts un par to diskutēts atklātā Ministru kabineta (MK) sēdē. Ar MK atļauju Zigurds Magone šo līgumu ir parakstījis.
