NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
12. septembrī, 2009
Lasīšanai: 8 minūtes
RUBRIKA: Tuvplānā
TĒMA: Kultūra
2
2

Portālu auditorija: iedalījums un motivācija

FOTO: Māris Kaparkalējs, LV

Internets cilvēkiem ļauj ietaupīt uz laikrakstu abonēšanas rēķina. Nacionālajiem medijiem un vairumam lokālo laikrakstu ir izveidotas interneta vietnes jeb portāli ar dažādām multimediju un mijiedarbības iespējām. Pētījums gan rāda, ka 45% no aptaujātajiem interneta lietotājiem nevienu no trim nacionālo mediju – “Dienas”, “Neatkarīgās Rīta Avīzes” un “Latvijas Avīzes” – portāliem nelieto un nav informēti par to eksistenci. Savukārt lietotājiem nozīmīgas šķiet multimediju iespējas.

Četru veidu lietotāji

Pētījuma par vizualizāciju un mijiedarbības iespējām interneta portālos Diena.lv, nra.lv, LA.lv mērķis bija noskaidrot interneta lietotāju aktivitāti attiecībā uz trim Latvijas nacionālo drukāto mediju portāliem. Izanalizējot to piedāvājumu, tika veikta auditorijas anketēšana, lai noskaidrotu, cik aktīvi portāli tiek izmantoti un kāda ir motivācija to lietošanai vai nelietošanai. Pētījuma rezultāti liecina par četriem aktivitātes modeļiem: laikrakstu portālu nelietotāji (respondenti, kas nelieto nevienu no minētajiem portāliem), skatotāji, sociālie lietotāji un pilsoniskie žurnālisti.

Jauns jēdziens – „skatotāji”

Terminu „skatošana” ir ieviesis pētnieks Dens Haris (Harries), kurš izdala divus jauno mediju lietošanas veidus: skatīšanās (viewing) un lietošana (using). Skatīšanās attiecas uz izklaides industrijas radītu saturu un pielīdzināma filmu skatīšanai tiešsaistes veidā, savukārt lietošana saistīta ar lietotājiem, kas seko datororientētām aktivitātēm: izpētīt savstarpēji sasaistītās interneta lapas vai spēlēt tiešsaistes spēles. Tāpēc „skatošana” (viewsing) ietver mediju patērēšanu, kas efektīvi integrē gan skatīšanās, gan lietošanas aktivitātes. Līdz ar to skatotāji rod izklaides baudījumu multiuzdevumu aktivitātēs, kuras noris viņu datoru un televīzijas ekrānos.1

Viņu interneta lietošana uzskatāma par diezgan pasīvu un neprasa lietotājam noformulēt savu viedokli (komentāru) vai aktīvi līdzdarboties portāla satura veidošanā. Skatotāji izmanto viegli un ērti veicamas mijiedarbības iespējas, piemēram, klikšķi ar datorpeli, lai atbildētu uz aptaujas jautājumu, vērtētu bildes, video, „spēlētos” ar portāla iespējām un bieži izvēlas nedarīt neko, tikai vienu pēc otras pārlūkot interneta vietnē pieejamās saites.

"Skatotāji izmanto viegli veicamas mijiedarbības iespējas, piemēram, atbildēt uz aptaujas jautājumu, vērtēt bildes."

Dažas skatotāja pazīmes piemīt arī sociālajiem lietotājiem un pilsoniskajiem žurnālistiem, taču viņu aktivitāte interneta lietošanā ir augstāka. Piemēram, sociālie lietotāji izmanto arī mijiedarbes iespējas, kas prasa formulēt savu viedokli, komentējot rakstus, video vai bildes, iesūtot jautājumus un tādējādi kontaktējoties vai nu ar citiem lietotājiem, vai portāla redakciju.

Par visaugstāko aktivitātes pakāpi tiek uzskatīti pilsoniskie žurnālisti – lietotāji, kas nav profesionāli žurnālisti, bet līdzdarbojas portāla satura veidošanā, iesūtot savus materiālus: rakstus, foto, video. Šī aktivitātes pakāpe liek lietotājam pašam izdomāt un radīt savu saturu un iegūt zināmu publicitāti, prezentējot to citiem.

Nelieto, jo nezina

Aptaujājot 417 interneta lietotājus, tika atklāts, ka visvairāk ir dienas laikrakstu portālu nelietotāju (45%). Lielā mērā to pamato nezināšana par portālu eksistenci vai nepietiekamām zināšanām par to piedāvājumu. Kā iemesli nelietošanai tika minēta arī neieinteresētība, citu portālu vai mediju lietošana, laika un ieraduma trūkums, negatīvās ziņas. Laikrakstu interneta vietnes netiek lietotas arī tāpēc, ka lasītāji joprojām palikuši uzticīgi drukātajai versijai un neuzskata, ka portāls piedāvātu ko citādāku. „Avīzei, manuprāt, jābūt drukātā formātā, tā ir ērtāk,” uzskata kāda respondente, kurai interneta portālu iezīmes – operativitāte, multimediju iespējas – nešķiet būtiskas.

Pētījuma rezultāti liecina, ka portālu nelietošanas pamatojumi meklējami arī lasītāju attiecībās ar šo laikrakstu drukātajām versijām pirms portālu izveides un šobrīd. Aizejot no laikraksta drukātās versijas, lasītājs vai nu neuzzina par portālu, vai par to ir informēts, taču izveidojies nepareizs, uz atmiņām par drukāto versiju balstīts priekšstats.

Konkrētas vajadzības

Pārējie aptaujātie interneta lietotāji sarindojas šādās kategorijās: skatotāji (37%), sociālie lietotāji (16%) un pilsoniskie žurnālisti (2%). Tie respondenti, kas kādreiz un tagad drukāto versiju lasa katru dienu, ir arī visaktīvākie šo laikrakstu portālu lietotāji – sociālie lietotāji un pilsoniskie žurnālisti.

"Nav intereses, nav laika, slinkums – šie ir galvenie iemesli, kāpēc video vai audio iespējas portālos netiek izmantotas."

Skatotāji portālu izvēlas galvenokārt saistībā ar konkrētām vajadzībām: ziņām, dažādām sadaļām, jauno mediju iespējām. Sociālos lietotājus lasīt laikrakstu interneta versijā motivē arī tajās pieejamā procesu analīze, viedokļi, komentāri, vērtējumi, vairāk nekā skatotājiem – multimediju un mijiedarbības iespējas. „Šajā portālā iegūstu pietiekami neitrālu informāciju, kā arī dažādus viedokļus, kas man šķiet gana dažādi un neatkarīgi, lai būtu vērts tos lasīt,” atzīst kāda laikraksta interneta vietnes lietotāja.

Visvairāk skatās komentārus

Multimediju iespēju lietošanas veidi auditorijā ir dažādi: kādam tas ir papildinošs elements rakstam, kādam – speciāli meklēts materiāls, tāpēc interneta portālam ir svarīgi piedāvāt lasītājiem dažādas izvēles iespējas gan pasniedzot vizuālo informāciju (foto un video) kopā ar citu materiālu, gan radot tai atsevišķu sadaļu. „Tieši tas atšķirībā no drukātās versijas man patīk, ka foto galerijas ir plašākas un sniedz lielāku ieskatu notikumos, aktualitātēs,” teic kāda respondente. Tomēr pārsvarā multimediji veic papildinošu funkciju, turklāt ir liela daļa lietotāju, kas tiem nepievērš uzmanību vai nezina, ka tādas iespējas ir. Nav intereses, nav laika, slinkums – šie ir galvenie iemesli, kāpēc video vai audio iespējas portālos netiek izmantotas.

No mijiedarbības iespējām laikraksta interneta vietņu lietotāji visvairāk izmanto komentāru skatīšanos, piedalīšanos aptaujās, kā arī sociālie lietotāji – komentēšanu un vērtēšanu. Ja skatotāju aktivitātes saistās ar pasīvu komentāru lūkošanu, retu to vērtēšanu, tad sociālie lietotāji vairāk apzinās sevi kā sabiedrības dalībniekus ar savu viedokli – viņi ne tikai komentē, bet arī vērtē materiālu, piedalās aptaujās. Sociālie lietotāji redz nozīmi ne tikai sava viedokļa izpaušanā, bet arī kopējās sabiedrības domas veidošanā un galarezultāta iegūšanā. „Piedalos aptaujās, jo esmu sabiedrības loceklis, kura viedoklim arī jābūt pārstāvētam”, „tas var būt par pamatu kādam jaunam rakstam vai pētījumam,” tā savu motivāciju pamato sociālie lietotāji.

Portāls – visur esošs medijs

Vislielākā respondentu daļa izrādījās portālu nelietotāji, tāpēc rodas bažas, ka, zaudējot drukāto versiju lasītājus, laikraksti pazaudē savus lasītājus pavisam, jo tos nepiesaista portāliem.

Ir svarīgi portālam veidot atsevišķu sava medija tēlu, tāpēc par nozīmīgu faktoru kļūst saistīšanās ar citām vietnēm globālajā tīmeklī (Twitter, draugiem.lv), kas portālu padara par atsevišķu un visur esošu mediju, nevis tikai drukātā medija mājaslapu. Tas nozīmē, ka šādi portālam kļūst iespējams piesaistīt arī to interneta auditoriju, kas līdz šim nav bijusi saiknē ar laikraksta drukāto versiju.

"No mijiedarbības iespējām lietotāji visvairāk izmanto komentāru skatīšanos, piedalīšanos aptaujās, komentēšanu un vērtēšanu."

Anketas rezultāti rāda, ka vairumam portāla lietotāju (ap 90%) ir iepriekšēja saistība ar laikrakstu drukātajām versijām. Ļoti maz (apmēram 1%) ir to respondentu, kas kādreiz nav lasījuši laikrakstu drukātās versijas, bet tagad pievērsušies portālam kā jaunam medijam, novērtējot tā individualitāti, kvalitāti, multimediju un mijiedarbības iespējas.

UZZIŅAI

Portālu lietotāju sadalījums modeļos

Avots: pētījuma rezultāti (2009)

_______________________________

1 Harries, D. (2002). Watching the internet. In: Harries, D. (ed.). The new media book. London: British Film Institute, p.172.
Labs saturs
2
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU