Publicēts pirms 15 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Arī patlaban internets ir vide, kas pakļaujas noteiktam regulējumam.
FOTO: Māris Kaparkalējs, LV
Ik pa laikam uzvilnījušas debates un bijusi vēlme interneta vidi pielīdzināt plašsaziņas līdzekļiem. Bijuši vairāki mēģinājumi izstrādāt grozījumus likumā „Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem”, lai tajā iekļautu arī to informācijas apjomu, kas tiek izplatīts elektroniskajā telpā. Pēdējais piegājiens šo vidi noregulēt notiek pašlaik – to rosināja Ministru prezidenta rīkojums, kas uzliek pienākumu izpētīt jautājumu par tiesiski nepieļaujamas informācijas apriti internetā un pielīdzināt publikācijas internetā publikācijām plašsaziņas līdzekļos. Darba grupa pie šiem jautājumiem strādā kopš pagājušā gada nogales.
Internetu regulē „fiziskās pasaules” normas
„Arī patlaban internets nav neatkarīga vide, kas nepakļaujas nekādam regulējumam,” skaidro Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) Informācijas sabiedrības politikas departamenta Informācijas sabiedrības tiesiskā nodrošinājuma nodaļas juriskonsults Atis Gailis. „Internetu pagājušā gadsimta 90. gadu vidū sāka regulēt tāpat kā pārējo „fiziskās pasaules” saziņas telpu gan vienas valsts robežās, gan starptautiski, piemērojot to pašu normatīvo regulējumu. Piemēram, Krimināllikumu. Ja cilvēkam internetā izteikti draudi, tie pielīdzināmi draudiem, ko kāda persona būtu izteikusi mutiski vai rakstiski, pa tālruni, klātienē vai pa pastu. Ja cilvēks ir apkrāpts vai notikusi izspiešana – arī piemērojamas vienas un tās pašas normas. Arī, ja tiek aizskarta personas cieņa un gods.”
"Bijuši vairāki mēģinājumi izstrādāt grozījumus likumā „Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem”, lai tajā iekļautu to informācijas apjomu, kas tiek izplatīts elektroniskajā telpā."
Latvijā izveidota īpaša policijas nodaļa, kas nodarbojas ar kriminālnodarījumiem internetā, - Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomikas policijas pārvaldes Kibernoziegumu apkarošanas nodaļa. Līdzīgi kā tas ir „fiziskajā pasaulē”, arī par noziegumiem interneta vidē cilvēki informē policiju.
Izvēle – būt medijam vai ne
Pieaugot interneta vides nozīmei un ietekmei, ar jau esošo vispārējo regulāciju nepietiek, tādēļ ir sagatavoti grozījumi likumā „Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem”. Grozījumu mērķis ir dot iespēju lielajiem portāliem, ko sabiedrība jau uzskata par medijiem un kas pēc būtības darbojas kā plašsaziņas līdzekļi, iegūt elektroniskā masu informācijas līdzekļa statusu. Protams, ar visām no tā izrietošajām priekšrocībām un atbildību.
„Vai vietne vēlēsies šo statusu iegūt, tā ir pašu izvēle,” uzskata A. Gailis. RAPLM Informācijas sabiedrības politikas departamenta direktors Ilgonis Leišavnieks skaidro izvēles nosacījumu: „Darba grupai bija mēģinājums interneta mediju obligātā kārtā pielīdzināt drukātajam medijam un tā galvenajam redaktoram noteikt tādu pašu atbildību kā drukātā medija galvenajam redaktoram. Tam iebilda vietņu redaktori un šādam risinājumam nepiekrita. Kibertelpā ir ļoti vienkārši kaimiņvalstī reģistrēt savu biroja adresi un domēnu, bet turpināt darboties latviešu valodā. Tādēļ ideju par obligātu pielīdzināšanu „viens pret vienu” mēs atmetām.”
Ko dos statusa iegūšana
Interneta plašsaziņas līdzekļa reģistrēšana notiks līdzīgi, kā tas ir drukātajiem medijiem. Informācijas avotam jāreģistrējas Uzņēmumu reģistra Masu informācijas līdzekļu reģistrā un jāsaņem nepieciešamais apliecinājums - reģistrācijas apliecība un viss pārējais, ko nosaka likums.
„Tiem interneta medijiem, kuri būs reģistrējušies Uzņēmumu reģistrā, būs tie paši bonusi, kas pašlaik ir avīzēm un žurnāliem,” skaidro juriskonsults A. Gailis. „Vispirms jau šāda interneta vietne iegūs aizsardzību, jo likums nepieļauj iejaukšanos masu informācijas līdzekļa darbībā. Nākamais, kas arī ir ļoti svarīgi, - masu informācijas līdzekļu darbinieki varēs iegūt žurnālista statusu.” Līdz ar to šo mediju darbinieki iegūs tiesības akreditēties pasākumiem, kā arī tiesības saņemt informāciju no valsts un sabiedriskajām organizācijām.
"Grozījumu mērķis - dot iespēju lielajiem portāliem, kuri pēc būtības darbojas kā plašsaziņas līdzekļi, iegūt elektroniskā masu informācijas līdzekļa statusu."
Savukārt žurnālistiem likums nosaka tiesības iegūt plašsaziņas līdzekļa darbinieka apliecību, vākt informāciju jebkādā ar likumu neaizliegtā veidā un no jebkura ar likumu neaizliegta informācijas avota, izplatīt ziņas, atrasties sabiedriski nozīmīgu notikumu vietās un, ziņojot no tām, izmantot arī oficiālos sakaru kanālus. „Līdz ar to žurnālisti iegūst arī informācijas avota neizpaušanas tiesības un pienākumu, kas nav, piemēram, vienkāršiem emuāru rakstītājiem,” teic A. Gailis. „Vienlaikus – žurnālistiem par pienākumu kļūst patiesas informācijas sniegšana.”
I. Leišavnieks prognozē, ka problēmu nebūs ar lielajiem portāliem - „Delfi” jau izteikuši vēlēšanos kļūt par plašsaziņas līdzekli. „Sarežģījumi acīmredzot būs ar mazajām vietnēm - privātajām mājaslapām u.tml. Tāpat ar tām mājaslapām, kuru nosaukums satur rupjības un kuras savās lapās publicē aicinājumu uz vardarbību,” lēš departamenta direktors.
Komentāru dzēšana – redaktora atbildība
Ar plašsaziņas līdzekļa statusa iegūšanu vietnes galvenais redaktors jeb atbildīgā persona uzņemas atbildību par lasītāju komentāru saturu – lai komentāri neaizskar cilvēka cieņu un godu, lai nesatur pretvalstisku un uz vardarbību aicinošu informāciju. A. Gailis skaidro: „Ar likuma grozījumiem vēlamies pēc iespējas novērst nepiedienīgus komentārus, aicinājumus uz valsts varas gāšanu un tamlīdzīgām aizliegtām darbībām. Ja komentārā saskatāmas kriminālnodarījuma pazīmes, tad galvenajam redaktoram (atbildīgajai personai) par to jāziņo tiesībsargājošām iestādēm. Šis grozījums neuzliek pienākumu nepārtraukti sekot līdzi komentāriem - tas vienkārši fiziski nav iespējams. Bet, ja redaktors vai lasītājs šādu komentāru pamana un to paziņo vietnes atbildīgajiem darbiniekiem, tad redaktora pienākums ir to nekavējoties dzēst.”
Tiktāl viss būtu skaidrs – interneta vietne kā plašsaziņas līdzeklis iegūst savas priekšrocības un savus pienākumus. Bet internetā mēs varam klausīties arī radio, skatīties televīzijas pārraides, meklēt informāciju dažādās datubāzēs. Kā ar šo elektronisko vietņu statusu, un vai tas neskar „Radio un televīzijas likumu”?
"Jābūt vienotiem nosacījumiem gan presei, gan elektroniskajiem (audio un video) interneta medijiem."
Juriskonsults A. Gailis: „Mans personīgais viedoklis, ka vajag pilnīgi visu šo laukumu – informācijas izplatīšanas kanālus publiskajā telpā – regulēt kopīgi un vienoti, nedalot sīkāk informācijas nesējos un pārraides kanālos. Jābūt vienotiem nosacījumiem gan presei, gan elektroniskajiem (audio un video) interneta medijiem. Acīmredzot pie šī jautājuma vēl nākotnē būs jāatgriežas.”
Ārpus apskatīto jautājumu loka paliek, piemēram, vienotas informācijas norādīšana (kas avīzēm un žurnāliem atrodama izdevuma pasītē), arhivēšanas un vēl citi drukātajiem medijiem pašsaprotami jautājumi. Pašreizējie likuma grozījumi sniedz atbildes uz diviem svarīgākajiem jautājumiem: vai visām interneta vietnēm būs obligāti jāreģistrējas un vai visiem būs jādzēš komentāri? Uz abiem jautājumiem ir viena atbilde – nē.
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem”” pašlaik tiek saskaņots ar citām ministrijām. Pēc saskaņošanas tas tiks virzīts izskatīšanai Ministru kabinetā, pēc tam - iesniegts Saeimā.
