NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
11. septembrī, 2009
Lasīšanai: 7 minūtes
RUBRIKA: Tuvplānā
TĒMA: Skola

Likuma interpretācija skolas glābšanai

Publicēts pirms 13 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

FOTO: Māris Kaparkalējs, LV

Portāls "LV.LV" šogad jau vairākkārt rakstīja par skolu slēgšanu Rīgā un Latvijas reģionos, tostarp par unikālo gadījumu Latvijā, kad ar izglītības un zinātnes ministres Tatjanas Koķes atbalstu, par spīti pašvaldības lēmumam, no slēgšanas tika glābta Daugavpils novada Skrudalienas pamatskola. Pēc šī notikuma publiskajā telpā ir uzvirmojusi neizpratne, vai Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) bija tiesīga iejaukties pašvaldības kompetencē.

Augusta nogalē Daugavpils novada dome pēc ministres T. Koķes norādījumiem atcēla lēmumu par Skrudalienas latviešu pamatskolas pievienošanu Silenes mazākumtautību pamatskolai. Pirms tam ministre, apmeklēdama jaunizveidotos novadus, uzsvēra, ka skolu slēgšanas jautājums ir pašvaldību kompetencē – IZM vien piešķir finansējumu skolotāju algām, un šīs naudas apmērs ir atkarīgs no skolēnu skaita skolās.

Valsts budžeta līdzekļi tiek novirzīti skolotāju algu izmaksai. Iepriekšējos gados ne tik trūcīga budžeta apstākļos valsts skolām atvēlēja vēl arī vienreizējas investīcijas no valsts investīciju programmas konkrētiem pasākumiem, piemēram, jaunam jumtam, sporta zāles celtniecībai vai citiem nolūkiem – skaidro Izglītības un zinātnes ministres padomniece Agnese Korbe. Savukārt pašvaldības kā skolu dibinātāji nodrošina skolu uzturēšanu (apkuri, elektrību, remontus, tehniskā personāla darba algas).

Ko nosaka Izglītības likums

Lūgta izskaidrot skolu slēgšanas vai reorganizācijas birokrātisko procesu, A. Korbe norāda, ka pašvaldības lēmumu par skolas slēgšanu vai reorganizāciju saskaņo ar IZM (konkrēti – valsts sekretāra vietnieku), nevis ministru. Protams, par šiem iesniegumiem izglītības ministrs ir informēts un tos izvērtē kopā ar ierēdņiem, raugoties, lai neizveidojas situācija, ka kāda novada skolēniem nav iespējas iegūt izglītību visā tuvējā apkārtnē.

"Ministre atcēla pašvaldības iepriekš ar IZM saskaņoto kārtību par skolu apvienošanu, kas tika veikta saskaņā ar Izglītības likumu."

Izglītības likuma 15. pants nosaka, ka IZM iesniedz Ministru kabinetam priekšlikumus par valsts izglītības iestāžu un izglītības atbalsta iestāžu dibināšanu, reorganizēšanu vai likvidēšanu, saskaņojot tos ar attiecīgajām pašvaldībām. Turpat 17. pantā teikts, ka pašvaldība, saskaņojot ar IZM, dibina, reorganizē un likvidē vispārējās izglītības iestādes.

Notikuma gaita

Par Skrudalienas pamatskolu abu pušu saskaņošanas saruna notika pirms novadu vēlēšanām Silenes un Skrudalienas skolās. Tolaik T. Koķe solīja lielāku finansējumu, tāpēc abas puses atbalstīja domu par Skrudalienas pamatskolas pastāvēšanu arī pēc 1. septembra. Taču pēc pašvaldību vēlēšanām izglītībai atvēlētais valsts budžets tika samazināts, un Daugavpils novada dome, saņemdama “apcirpto” finansējumu, pieņēma lēmumu par Skrudalienas skolas pievienošanu Silenes pamatskolai, saglabājot latviešu plūsmu, ar domu pakāpeniski pāriet tikai uz apmācību valsts valodā, lai pierobežā veidotu stipru pamatskolu.

Vecāki un skolotāji savu sašutumu pauda medijos, un ministre Daugavpils novada un abu skolu vadītājus uzrunāja, ka valstij jārespektē krievvalodīgo vecāku vēlme savus bērnus izglītot valsts valodā un ka valstij ir pienākums nodrošināt tajā apmācību. T. Koķe piebilda, ka abām skolām jāsadarbojas ar domu apvienoties nākotnē. Tādējādi var teikt, ka ministre atcēla pašvaldības iepriekš ar IZM saskaņoto kārtību par skolu apvienošanu, kas tika veikta saskaņā ar Izglītības likumu.

Nauda jānovirza reizē ar funkciju

Reizē ar jautājumu par skolu slēgšanu vai apvienošanu pašvaldību pārstāvjus satrauc saistītais jautājums par to funkciju izpildi ierobežotā budžeta ietvaros.

Latgales plānošanas reģiona attīstības padomes priekšsēdētājs Andris Vaivods norāda, ka Latgales pašvaldību vadītāji vēstulē Valsts prezidentam un valdībai jau pauda sašutumu par finansējuma nepietiekamību izglītībai, veselības aprūpei un citām nozarēm.  

"Ideja ir nodrošināt izmaiņas valsts nodokļu politikā, lai sekmētu pilna finansējuma groza piesaisti vienam skolēnam."

Aptaujātie izglītības pārvalžu vadītāji atzina, ka pašvaldībām un skolām jāpilda Izglītības likums, taču tanī pašā laikā valsts neparedz tik daudz naudas, lai patiešām nodrošinātu izglītības pieejamību tuvāk dzīvesvietai, kā to nosaka normatīvie akti.

Vai grozīs nodokļu politiku?

A. Korbe atzīst, ka tas ir loģisks jautājums, vai nebūtu vērtīgāk pašvaldību ziņā “nodot” gan finansējumu pedagogu darba algām, gan skolas vai otrādi – valstij pārņemt naudu un skolas no pašvaldību pārziņas. Jāizšķiras par valsts un pašvaldību finansējuma saplūšanu vienā. Šāda kārtība, saskaņā ar IZM rīcībā esošo informāciju, pastāv lielā daļā valstu. „Uz to mēs arīdzan ejam. Ideja ir nodrošināt izmaiņas valsts nodokļu politikā, lai sekmētu pilna finansējuma groza piesaisti vienam skolēnam. Tas nozīmē, ka valstī tiek pārskatīta nodokļu politika, lai pašvaldībās nauda skolotāju algām ienāktu tieši no iedzīvotāju maksātajiem nodokļiem, nevis kā šobrīd, kad valsts no iedzīvotājiem iekasē naudu, pēc tam to sadala un tad nodod atpakaļ pašvaldībām,” iespējamās reformas nākotnē ieskicē A. Korbe.

Pēc IZM datiem, 1. septembrī Latvijā skolēniem bija slēgtas 52 skolu durvis. Ministre T. Koķe sola, ka skolu slēgšana notiks arī nākamgad. Laiks rādīs, vai atkārtoti tiks interpretēti normatīvie akti kādas skolas glābšanai vai arī T. Koķes iejaukšanās pašvaldības un IZM saskaņotajā lēmumā par Skrudalienas pamatskolas pievienošanu Silenes pamatskolai joprojām būs unikāls gadījums.

Raksts nenosoda ministres rīcību un nepretendē uz šā lēmuma pamatotības analīzi, taču iezīmē faktu, ko atklāja Latvijā līdz šim vēl nebijis precedents – valstij būtu nepieciešams regulējums, pēc kura vadīties tamlīdzīgās situācijās pēc gada vai pieciem, jo, sarūkot lauku iedzīvotāju skaitam, skolu slēgšana, visticamāk, nebūs tikai šā – pirmā krīzes gada – iezīme.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU