[1].JPG)
Pēdējos trīs mēnešus abu skolu kolektīvi, līdzīgi kā viņu kolēģi visā Latvijā, naudu summējuši, atņēmuši, lai zinātu, kāds liktenis skolas gaida 1. septembrī, kad valstī sāks darboties jaunais finansēšanas modelis „nauda seko skolēnam”.
Skolēni, vecāki un skolotāji vēlas saglabāt abas skolas, bet Skrudalienas pagasta padomes priekšsēdētājs Jānis Razguļajevs aplēsis, ka krīzes apstākļos pagastam nepietiks naudas, lai uzturētu abas skolas, tātad - viena būs jāslēdz. Skolu kolektīvi rakstījuši vēstules medijiem, Valsts prezidentam, Saeimai ar lūgumu neaizvērt mazās lauku skolas. Vēstulēs īpaši uzsvērts, ka Skrudalienas pamatskola, kuru savulaik uzcēlusi Kārļa Ulmaņa valdība ar mērķi latviskot Latvijas pierobežu, ir latvietības pamats šajā reģionā, bet Silenes pamatskola, izveidota padomju laikos, kļuvusi par izglītības un kultūras centru Silenes ciemā.
"Skrudalienas pamatskola, kuru savulaik uzcēlusi Kārļa Ulmaņa valdība ar mērķi latviskot Latvijas pierobežu, ir latvietības pamats šajā reģionā, bet Silenes pamatskola, izveidota padomju laikos, kļuvusi par izglītības un kultūras centru Silenes ciemā."
Vienā pagastā divas skolas atrodas krustcelēs, gaidot pašvaldības lēmumu, kuru J. Razguļajevs deputātiem ierosinās aprīļa sēdē. 19. martā abas skolas apmeklēja arī izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe, lai paustu ministrijas redzējumu par abu skolu tālāko likteni.
Abu skolu spēks un vājums
Daudzo vecāku tikšanos laikā, mediju sarunās, Daugavpils rajona padomes izveidotās darba grupas diskusijās Silenes pamatskolas direktore Tatjana Klopova un Skrudalienas pamatskolas direktore Anita Kļuka katra aizstāv savas skolas vietu un nozīmi pagastā. Un viņām var piekrist, jo skolas ir tās, ap kurām kūsā dzīvība gan Silenes, gan Skrudalienas ciemos.
Šogad Skrudalienas pamatskolu apmeklē 74 skolēni (tai skaitā piecgadīgie un sešgadīgie bērni), no tiem 49 bērnus atved skolēnu autobuss. Tātad tā, tautas valodā runājot, ir skola uz riteņiem. Arī 14 skolotāji brauc no Daugavpils. Pēc grāmatvedības aplēsēm, jaunajā mācību gadā viens Skrudalienas skolas skolēns pašvaldībai izmaksā vairāk nekā 600 latu.
Sirmāki ļaudis atceras, ka Skrudalienas skolā kādreiz mācījušies vairāk nekā 350 bērni (toreiz darbojušās arī skolas piebūves, kas nu iekonservētas) un padomju gados te bijusi spēcīga vidusskola, tomēr skolu ar latviešu mācību valodu Skrudalienas pašvaldībai izdevies atjaunot tikai 1996. gadā. Direktore A. Kļuka uzsver gan skolas kā latvietības simbola nozīmi, gan arī to, ka visi ceļi ved uz Skrudalienu, tāpēc bērni un skolotāji līdz skolai var nokļūt arī ar sabiedrisko transportu vai vecāku automašīnā.
"Ja mēs latviešu skolu apvienosim ar Silenes pamatskolu, tad, iespējams, latviešu bērni brauks mācīties uz Daugavpili, un pagastā latviskā vide var pazust pavisam."
Interesanti, ka vecāki, kuri gandrīz vai nemaz nerunā latviski, uzskata, ka viņu bērni, pateicoties mācībām Skrudalienas pamatskolā, teicami zina latviešu valodu, kas vēlāk viņiem palīdzēs studijās un darba meklējumos.
Savukārt Silenes pamatskola, kas celta 1982. gadā kā vidusskola 480 skolēniem, šobrīd izglīto tikai 100 skolēnu; no tiem 58 bērni dzīvo Silenē, 17 – citviet Skrudalienas pagastā, 22 – Kumbuļos Demenes pagastā un 3 – Salienā. Nākamgad pagastam viens Silenes skolas bērns izmaksās 625 latus. T. Klopova ir pārliecināta, ka šīs skolas ēka ir daudz piemērotāka divu skolu apvienošanai nekā Skrudalienas pamatskolas nams. Silenieši uzskata, ka viņu gaismas pilī varētu darboties arī divplūsmu skola, jo aptaujā daļa vecāku pauduši gatavību savus bērnus laist arī latviešu plūsmā. Silenes pamatskolā darbojas Ilūkstes mūzikas skolas filiāle, biedrība „Silenes stariņi”, kas jau paspējusi skolai piesaistīt projektu līdzekļus. Ja Silenes skolu pievienos Skrudalienas pamatskolai, tad pašvaldībai būs papildus jādomā par skolēnu pārvadāšanu.
Daugavpils rajona padomes darba grupa atzinusi, ka abu skolu ēkām būs vajadzīgas investīcijas remontiem – Skrudalienas pamatskolai jaunai sporta zālei un ūdens attīrīšanas iekārtām, elektroinstalācijai, bet Silenes pamatskolai – jumta remontam, fasādes un logu siltināšanai. Eksperti uzskata: ja uz Skrudalienas skolas bāzes tapšot apvienotā skola, tad būs jāveic pārplānošanas darbi, jo pietrūks mācību kabinetu gan pamatskolas audzēkņiem, gan pirmsskolas bērnu apmācībai. Savukārt Silenes pamatskolā ir daudz brīvu telpu, plaši gaiteņi, bet jāatjauno apkures sistēma. Skrudalienas un Silenes skolu pedagogi un vecāki plāno apmeklēt pagasta sēdi, lai turpinātu cīņu par pastāvēšanu arī jaunajā mācību gadā.
Latgale atbalsta lauku skolas
Skrudalienas pagasta padomes priekšsēdētājs J. Razguļajevs uzskata, ka pašvaldībai jāsaglabā latviešu skola, jo tā vēsturiski tika izveidota 1939. gadā kā latvietības bastions apkārtējiem pieciem pagastiem. „Ja mēs latviešu skolu apvienosim ar Silenes pamatskolu, tad, iespējams, latviešu bērni brauks mācīties uz Daugavpili un pagastā latviskā vide var pazust pavisam,” priekšsēdētājs atzina Daugavpils rajona padomes darba grupai. Tā savukārt, apmeklējot abas skolas, izskatīja variantus par abu pagasta skolu iespējamo apvienošanu uz vienas vai otras skolas bāzes, saglabājot abas mācību programmas, vai pastāvīgu pastāvēšanu arī jaunajā mācību gadā.
"Saeimas komisija plāno ieteikt dažus papildu kritērijus, lai finansēšanas sistēma „nauda seko skolēnam” nenodarītu pāri arī lauku skolām."
Tomēr Daugavpils rajona padomes darba grupa Skrudalienas pašvaldībai ieteica izšķirties par pamatskolu apvienošanu, par prioritāti izvirzot atbildes uz jautājumiem, kas būs ar skolēniem un skolotājiem un vai viena vai otra skolas spēs nodrošināt mūsdienīgu izglītību.
Modeli „nauda seko skolēnam” skatījusi arī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija un Latgales plānošanas reģiona attīstības padome, pieaicinot Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvjus. Minētās komisijas priekšsēdētāja vietnieks Jānis Dukšinskis, runājot par Skrudalienas divu skolu nākotni, iesaka šo jautājumu lemt jaunajai Daugavpils novada domei 2010. gadā. Viņaprāt, mazās lauku skolas nav jālikvidē masveidā, jo skolu sistēmu varēs padarīt efektīgu arī novada ietvaros. Savukārt Saeimas komisija plāno ieteikt dažus papildu kritērijus, lai finansēšanas sistēma „nauda seko skolēnam” nenodarītu pāri arī lauku skolām.
Daļa Latgales plānošanas reģiona pašvaldību vadītāju atzīst, ka pirms novadu vēlēšanām nevienai pašvaldībai nebūs drosmes aizvērt skolu vai vairākas skolas, tomēr visi ir vienisprātis, ka jaunā finansēšanas sistēma ir izdevīga pilsētām un novadiem ar attīstību centriem (pilsētām), tāpēc vajadzīgi papildu kritēriji, lai saglabātu lauku skolas. Nebūs skolu, nebūs lauku – pārliecināti Latgales pašvaldību vadītāji.
