Projektu konkursa ”Pārmaiņu iespēja skolām” gaitā fonda piešķirtais finansējums Latvijas mazajām skolām un pašvaldību iedzīvotāju izglītības un sociālajām vajadzībām ir 1 250 000 eiro. Pašvaldībām piešķirti atsevišķi granti līdz 25 000 eiro Latvijas reģionu mazo un mazākumtautību skolu atbalstam.
Iniciatīvas „Pārmaiņu iespēja skolām” koordinatore Aija Tūna norāda – mērķis ir veicināt mazo skolu pārveidi par daudzfunkcionāliem izglītības, kultūras, sociālā atbalsta centriem, veidojot partnerības starp pārvaldes, izglītības, uzņēmējdarbības un nevalstiskā sektora organizācijām. Būtisks kritērijs pieteikumu izvērtēšanā bija vietējās pašvaldības veiktā analīze un izpratne par iedzīvotāju sociālajām un izglītības vajadzībām.
Ideja pārtop īstenībā
Janvāra beigās Ulbrokas vidusskolā pulcējās pašvaldību un skolu pārstāvji, kuri aizvadītajā gadā saņēmuši Sorosa fonda – Latvija atbalstu skolu pārveidei par izglītības, kultūras, sociālā atbalsta centriem. Ulbroka par semināra norises vietu bija izraudzīta tāpēc, ka SFL projektu konkursā piedalījās arī Stopiņu novada pārstāvji, iegūstot finansējumu projektam ”Ulbrokas vidusskolas kapacitātes veicināšana izglītotai un konkurētspējīgai sabiedrībai” un „Brīvprātīgo omīšu dienests”.
Seminārā „Kā ideja pārtop īstenībā” skolu vadītāji un pedagogi saņēma praktiskus padomus un dalījās pieredzē projektu administrēšanā, kā arī to īstenošanā. Šī bija pirmā reize, kad pērnā gada rudenī sākto projektu īstenotāji klātienē pārrunāja savu līdzšinējo veikumu pirmajos projektu ieviešanas mēnešos.
Semināra sākumā dalībnieki iepazīstināja ar situāciju un progresu savu projektu ieviešanā, kā arī saņēma atbildes uz praktiskiem jautājumiem. Pēc tam trijās paralēlās sesijās projektu ieviesējiem bija iespēja tikties ar ekspertiem un papildināt savas zināšanas par to, kā efektīvāk plānot, īstenot un dokumentēt projektu, kā sadarboties ar vietējo sabiedrību un iesaistīt jauniešus kopienas darbībā, izmantojot viņu idejas un enerģiju.
"No mazajām iedzīvotāju grupiņām veidosies spēcīga kopiena."
Padomus un rekomendācijas projektu ieviesējiem sniedza SFL iniciatīvas „Pārmaiņu iespēja skolām” koordinatore Aija Tūna, SFL Cilvēktiesību un sociālās integrācijas programmas direktore Liesma Ose, kā arī projektam piesaistītie eksperti Ausma Pastore, Jānis Baltačs, Mārcis Rubenis un jaunieši no iniciatīvas „Ideju talka”.
Sorosa fonds – Latvija neuzliek konkrētus rāmjus pašvaldību un skolu īstenotajiem projektiem. Katra pašvaldība var izvēlēties to modeli, kas tai šķiet ērtākais. Vienīgā Sorosa fonda prasība – lai klients ir laimīgs. Bet, lai projekts sekmīgi īstenotos, visbūtiskākais ir komanda un sadarbība, semināra dalībniekiem uzsvēra projektu eksperte Ausma Pastore, aicinot projektu vadītājus regulāri izvērtēt paveikto un domāt stratēģiski, kā noturēt projektu ilgtermiņā.
Piedāvātās darbības izpelnījušās iedzīvotāju interesi un atsaucību
Skolu, pašvaldību un Sorosa fonda – Latvija tikšanās Ulbrokā izvērtās cerīga. Baldones vidusskolas un Baldones mūzikas pamatskolas mājturības un tehnoloģiju skolotājs, projekta direktors Arnolds Ziemelis piedalīšanos Sorosa fonda atbalstītajā projektā vērtē kā jaunu izaicinājumu. Darbam viņu motivē tas, ka viņš var darīt tehniskas un praktiskas lietas, kas pašu interesē un bērniem patīk, un vecāki, sabiedrība ar to ir apmierināti un atbalsta.
Projekta ietvaros viņš plāno iegādāties iekārtas un instrumentus metālapstrādei, izstrādāt jaunas pamatskolas un interešu izglītības programmas, kuras varētu izmantot arī citas skolas, tāpat cer iegādāties trīsdimensiju projektēšanas datorprogrammu. Tādējādi Baldones novada metālapstrādes darbnīca varētu būt modernākā Latvijas skolās.
Savukārt Kurzemes un Vidzemes puses pedagogi domā, ka dzīvība skolās nepazudīs. Šis gads būs kā saitīte, kas vienos skolu un sabiedrību. No tā, ko skola spēj dot vietējai sabiedrībai iniciatīvas „Pārmaiņu iespēja skolām” ietvaros, ir radusies labsajūta, patīkama gandarījuma sajūta, ka lietas kārtojas. Skolotājas stāsta, ka iedzīvotāju interese ir liela – angļu valodas un datorapmācības programmas ir pārpludinātas ar apmeklētājiem.
Zemgales reģiona skolās tagad gaisma nenodziest vēlu vakarā. Cilvēki nāk, redz, iepazīst vietu, paši piedalās gan tautas dejās, gan vingrošanas nodarbībās. Vienlaikus rodas cerība, ka kultūra, par spīti visam, pagastos neizzudīs, bet tur, kur tā šķita jau panīkusi, atjaunosies. No mazajām iedzīvotāju grupiņām veidosies spēcīga kopiena, ir pārliecinātas projektu vadītājas.
"Ja lauki pastāvēs, Latvija izdzīvos."
Sēlijas skolām Sorosa fonda atbalsta projekts palīdz veidot komunikāciju ar novadu domēm. Varētu teikt, projekta ietvaros ir satikušās pašvaldības un skolas.
Pateicoties Sorosa fonda atbalstam, atdzīvojušās Latgales skolas. Piemēram, Preiļu novada Saunas pagasta pamatskolai Sorosa fonds pagājušajā rudenī palīdzējis noturēties, jo skola atrodas uz izdzīvošanas robežas. „Par fonda piešķirto naudu ne tikai mācām mazas, mīļas lietiņas izdzīvošanas apstākļos, bet arī tiks uzlabota skolas materiāli tehniskā bāze,” pieredzē dalās direktora vietniece izglītības jomā un matemātikas skolotāja Valentīna Madalāne. „Projekts bija negaidīts piedāvājums, kā gaismas stariņš. Pagastā bijām un esam divas skolas ar iestāšanos Preiļu novadā. Tā kā atrodamies 12 km attālumā no pagasta centra, visu laiku sabiedriskā kārtā esam veikuši pagasta kultūras centra funkcijas. Tas ir bijis iespējams, pateicoties talantīgiem skolēniem, skolotājiem. No mūsu skolas nāk Latvijas Zelta talants Dainis Skutelis, kurš jau skolas gados dziedāja uz LNO skatuves kopā ar operas māksliniekiem. Gūstot labus rezultātus mācību priekšmetu olimpiādēs, divas reizes esam saņēmuši Draudzīgā aicinājuma balvu. Mūsu skolas jaunās futbolistes ir spēlējuša valsts izlasē.
Ne jau visi var aizbraukt uz pagasta centru, tāpēc skolēnu vecāki, vecvecāki un pārējie iedzīvotāji ir vienmēr mīļi gaidīti skolā uz koncertiem , atpūtas pasākumiem. Projekts tapa, lai parādītu, ka arī lauku vidē ir talantīgi cilvēki, kas spēj un grib strādāt, un apstiprinātu sen zināmu patiesību, ka galvenā vērtība tomēr ir cilvēki.”
Salas pamatskolas mājturības skolotāja Anita Vjakse: „Mums ir daudz izcilu amatnieku, un, lai aktivizētu cilvēkus, neļautu viņiem nogrimt pesimismā, mēs cenšamies atdzīvināt viņu zināšanas un nodot tās jaunajai paaudzei. Mūsu tautas pamatvērtības nāk no laukiem, mūsu senčiem. Visiem ļoti garšo siers, maize, medus, un kas gan cits, ja ne vecākā paaudze, to iemācīs jaunajiem? Ja mēs aizlaidīsim postā to, kas mums gadu simtiem krāts, vai Latvija tad izdzīvos? Ja lauki pastāvēs, Latvija izdzīvos.”
Arī Skrudalienas pamatskolai, kura atrodas Baltkrievijas pierobežā un starp sešiem pagastiem ir vienīgā latviešu skola, augusta beigās kļuva aktuāls jautājums par skolas pastāvēšanu. Pateicoties vecāku iniciatīvai, skola ir saglabājusies. Skolas pastāvēšanu atbalstīja arī izglītības un zinātnes ministre T.Koķe. Skolas direktore Santa Rokjāne priecājas par to, ka Daugavpils novads virzīja skolas izstrādāto projektu tālāk un Sorosa fonds – Latvija to atbalstīja. Tā kā lielākā daļa skolēnu nāk no krievvalodīgām ģimenēm, projekta ietvaros bērnu vecāki mācās latviešu valodu. Radušās jaunas iespējas satuvināt dažādas kultūras – latviešu un krievu. Skola piedāvā arī datorapmācību, angļu valodas kursus, aerobikas nodarbības pieaugušajiem, trenažieru nodarbības skolēniem un pieaugušajiem, lekcijas bezdarbniekiem u.c. mācības. Pirmsskolas un sākumskolas skolēni izmanto logopēda pakalpojumus, bet klases audzinātājiem, skolotājiem liels atbalsts ir psihologa pakalpojumi. Psihologs palīdz organizēt klases stundas, veic konsultācijas ar klasi un individuālas pārrunas ar skolēniem.
"Mazās skolas nav dārgākas par lielajām pilsētu vai reģionu centru skolām."
Projekta „Jaunas atspēriena iespējas Salnavas pamatskolā” direktore Valentīna Kirsanova SFL atbalstu vērtē kā lielu uzvaru. „Padomājiet paši – no 323 projektiem, kas ir ļoti liels konkurss, otrajā kārtā piedalījās 151 projekts un atbalstu guva 53,” domā vadītāja. “Tagad uz Salnavas pagasta pamatskolu cilvēki mēro pat desmit kilometrus, un vienpatnības vietā skolotāji sastapušies ar lielu vietējo iedzīvotāju atsaucību, sākot no pirmklasniekiem līdz pat pensijas vecuma cilvēkiem. Viņi ir priecīgi un pateicīgi, ka var saņemt šādus bezmaksas pakalpojumus. Cilvēki var apmeklēt datorkursus, mācīties floristiku, angļu un vācu valodu, rokdarbus, virtuves zinības ... Cilvēki nāk bez īpaša uzaicinājuma: viens iesāk, citi piebiedrojas,” priecājas vadītāja.
Nagļu pamatskolai pagājušais rudens izrādījās liktenīgs – skolu slēdza. Taču dzīve tāpēc nebeidzās. Bija vēlēšanās saglabāt visiem tik mīļās skolas telpas, to gaisotni, kas rodama vien skolā. Pateicoties Sorosa fonda – Latvija projektu konkursam, radās iespēja bijušajā pamatskolā izveidot daudzfunkcionālu sabiedrisko resursu centru, kur katru nedēļu iedzīvotājiem tiek piedāvāti vairāki pulciņi – sports (dažādām vecuma grupām), mūzikas apmācība (gan individuāli, gan ģimenēm), kokapstrāde, rokdarbi un šūšana. Darbojas arī sociālās palīdzības centrs, kur maznodrošinātie pagasta iedzīvotāji var izmazgāt veļu, aiziet uz dušas telpu. Izveidots arī tūrisma pakalpojumu centrs, kur nelielā telpā izvietoti interesanti baznīcas vēstures materiāli, stāsta centra vadītāja Marija Tjuša.
Mazās skolas – dzīvības ceļi vietējai sabiedrībai
Seminārs „Kā ideja pārtop īstenībā” kārtējo reizi apliecināja, ka Latvijas reģionu mazajām skolām ir augsts potenciāls būt konkurētspējīgām un sniegt augstvērtīgu izglītību, ja tās reaģēs uz vietējās sabiedrības vajadzībām un mainīsies līdzi laikam.
Jau 2009. gada 6. novembrī gan Latvijas, gan ārvalstu eksperti Sorosa fonda – Latvija organizētajā konferencē „Pastāvēs, kas pārvērtīsies” norādīja, ka, paraugoties kopumā uz iedzīvotājiem nepieciešamajām daudzajām funkcijām, mazās skolas nav dārgākas par lielajām pilsētu vai reģionu centru skolām, turklāt tām bieži vien ir daudz lielāks attīstības potenciāls, pateicoties spējai elastīgi reaģēt uz iedzīvotāju vajadzībām un pārmaiņām, izmantojot apkārtējās vides nosacījumus. Nelielais skolēnu skaits nozīmē arī diferencētāku darbu ar bērniem un jauniešiem, kas kopā ar atbalstu pedagogiem un jauno tehnoloģiju piedāvātajām iespējām rada pievienoto vērtību šīm izglītības iestādēm. Līdz ar to tā vietā, lai skolas slēgtu, būtu jāizmanto to potenciāls un jāpalīdz skolām pārveidoties par kopienas centriem, kas reaģē uz tādām sabiedrības vajadzībām kā ģimeņu atbalsts, nodarbinātības veicināšana, interešu izglītības saglabāšana un tamlīdzīgi.
"Arī lauku vidē ir talantīgi cilvēki, kas spēj un grib strādāt."
Mazo skolu konkurētspējas pamatā ir nepieciešamība domāt no sabiedrības, cilvēku vajadzību viedokļa. Izšķirošs faktors veiksmīgā skolu pārveidē ir vietējās sabiedrības, uzņēmēju, vecāku iesaiste pārmaiņu procesā, mudinot viņus uzņemties līdzatbildību par lēmumiem un to īstenošanu. Mazās skolas nav dārgas, ja ņem vērā līdzekļus, ko sabiedrība ietaupa, apvienojot pakalpojumus vai preventīvi novēršot problēmu rašanos. Ar reāliem skaitļiem un cipariem parādot sabiedrības ieguvumus no mazo skolu darbības, tās ir iespējams nosargāt, uzskata eksperti.
Tieši pašvaldībām ir būtiska loma izglītības sistēmas sakārtošanā un sabiedrības kopējā noskaņojuma radīšanā. Latvijas Pašvaldību savienības padomniece veselības un sociālos jautājumos Silvija Šimfa uzskata – pašvaldībai jābūt kopienai ar savu sirdi un kopīgu darbību. Nedrīkst ļaut cilvēkiem panīkt garā un pierast pie pazeminātas dzīves kvalitātes. Ja tas notiks, būs grūti mainīties arī tad, kad radīsies jaunas darba iespējas.
[1].JPG)
