Šogad vairs netiek plānots atalgojuma palielinājums bērnudārzu audzinātājiem, jo no budžeta ir svītrota 22,9 miljonu latu valsts dotācija pašvaldību pirmsskolas izglītības iestādēs nodarbināto pedagogu algu paaugstināšanai. Kopumā valsts budžeta finanšu līdzekļi izglītībai un zinātnei 2009. gadā samazināti par 97,8 miljoniem latu, tai skaitā mērķdotācija pašvaldībām – par 47,0 miljoniem.
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) un Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) 2007. gadā vienojās par mērķdotācijām pašvaldībām no valsts līdzekļiem, tostarp pirmsskolas izglītības iestāžu darbinieku atalgojuma palielināšanai, iestāžu uzturēšanas izdevumu segšanai, kā arī mācību literatūras iegādei un citiem mērķiem. Pirmsskolas pedagogu algu pieaugums 2007. un 2008. gadā attiecīgi 50 un 60 latu apmērā tika segts no valsts mērķdotācijām, pamatalgas maksājot no pašvaldību līdzekļiem, taču saskaņā ar ekonomikas stabilizācijas plānu valsts mērķdotācijas 22,9 miljonu latu apmērā pirmsskolas pedagogu darba samaksas paaugstināšanai vairs netiek piešķirtas un atbilstoši likumam tās ir jāfinansē pašvaldībām.
Saeimas deputātu viedoklis
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisija kopā ar atbildīgajām iestādēm šomēnes skaidroja, kā budžeta samazinājums ir ietekmējis pašvaldību iespējas nodrošināt pirmsskolas izglītības iestāžu darbību. Komisijas priekšsēdētājs Jānis Dukšinskis pauda bažas, ka vairākās Latvijas pašvaldībās var būt apdraudēta turpmākā bērnudārzu darbība, jo tās nespēs nodrošināt atalgojumu pirmsskolas izglītības iestāžu darbiniekiem. „Šobrīd viss slogs gulstas uz pašvaldību pleciem, un algu problēmu katra pašvaldība risina pēc savām iespējām. Taču svarīgi būtu saglabāt vienotu skatījumu, lai kopīgiem spēkiem un ar valsts atbalstu nodrošinātu pirmsskolas izglītības iestāžu darbību,” norādīja J. Dukšinskis. Viņa viedoklis: IZM jānosaka stingrākas normas attiecībā uz pašvaldību iespējām rīkoties ar bērnudārziem, kā arī jāsaglabā pedagogu statuss bērnudārza audzinātājiem un jānodrošina šo iestāžu normāla darbība.
Pašvaldību savienības viedoklis
LPS priekšsēdētāja padomniece Olga Kokāne portālam LV.LV norāda, ka valsts mērķdotāciju atņemšana pašvaldībās radījusi smagu situāciju un likusi pašvaldībām meklēt individuālus to risinājumus. Pagaidām ne no vienas pašvaldības nav saņemti signāli par bērnudārzu slēgšanu, taču LPS jau saņēmusi vēstules no pašvaldībām ar lūgumu vērsties Saeimā, lai ļautu prasīt papildu maksājumus no vecākiem.
Lai no pašvaldību līdzekļiem nebūtu jāfinansē algas paaugstinājums pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogiem, Saeimas komisijai O. Kokāne izteikusies, ka cits nekas neatliks kā samazināt standartus pirmsskolas izglītības iestādēm, piemēram, uzņemot grupiņās vairāk bērnu vai samazinot higiēnas prasības, tai skaitā atsakoties no pedagogiem, ja IZM neapmaksā viņu darbu. Viena bērna izmaksas bērnudārzā ir ievērojami augstākas par skolēna izmaksām vispārizglītojošā skolā. Tādējādi pašvaldības varētu individuāli lemt par to, kad paaugstināt bērnudārzu audzinātāju algas, jo pašreizējā situācijā, ja algas tiek palielinātas vispārējās izglītības iestāžu pedagogiem, tās līdzvērtīgi jāpalielina arī pirmsskolas izglītības iestādēs strādājošajiem.
"Jādecentralizē gan pienākumi, gan līdzekļi – pašvaldības tiks galā, ja līdzekļus nodos cilvēkiem uz vietas."
O. Kokāne
Runājot par situāciju valstī patlaban, O. Kokāne uzskata, ka „tieši tagad pašvaldībām vajadzētu tērēt naudu un aizņemties līdzekļus, dabūt vidēja un īstermiņa aizņēmumus un dot darbu saviem cilvēkiem, lai ekonomiku „sildītu”. Infrastruktūra noderēs, kad ekonomika atveseļosies, tad būs vajadzīgi ceļi, komunikācijas, sakari. Ar mazo uzņēmumu palīdzību pamazām attīstīsies arī lielais, jo mazais un vidējais ir tas, kurš saglābs situāciju, un te vajadzētu tērēt gan valdībai, gan pašvaldībai, bet pašlaik viss stāv uz vietas, viens uz otru skatās, bankās liek kaut kādus līdzekļus...
Jādecentralizē gan pienākumi, gan līdzekļi – pašvaldības tiks galā, atradīs optimālu risinājumu, ja līdzekļus nodos cilvēkiem uz vietas. Līdzīgi bija 90. gadu sākumā: Rīga cīnījās ar Interfronti, centrālā vara bija vāja un nespēja pieņemt lēmumus, tad pašvaldības veica privatizāciju. Toreiz nebija sastrādāts tūkstošiem likumu un noteikumu, kā tagad, un tie bieži ir pretrunīgi. Viss notika atklāti, privatizēja visu tirdzniecības un pakalpojumu sfēru, un nebija skandālu. Tagad, kad privatizāciju pārņēma valsts aģentūras, notiek skandāli”.
LPS izvirzījusi prasību valdībai un Saeimai līdz 20. martam piešķirt mērķdotāciju pašvaldību pirmsskolas izglītības iestādēs nodarbināto pedagogu darba samaksas paaugstināšanai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, kā to paredz 2008. gada 3. oktobrī parakstītais Ministru kabineta un LPS 2009. gada domstarpību un vienošanās protokols.
Apzvanot pašvaldības, LV.LV pārliecinājās, ka dažas pašvaldības, nabadzīgākās, cītīgi meklē iespējas ekonomēt, kamēr citas, bagātākās, vēlas, lai ekonomiskās problēmas pilnīgi palīdzētu atrisināt vecāki. Un šim lēmumam jau būtu nopietnas sekas.
Attiecības starp valdību un pašvaldībām
Valdība un pašvaldības nav dalītas varas, izteicies bijušais valdības vadītājs Ivars Godmanis, taču valdībai nav līdzekļu bērnudārzu pedagogu algošanai, tāpēc tagad to nākas darīt pašvaldībām. LPS domes sēdē viņš rosinājis turpmāk samazināt pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu statusu, t. i., tos darbiniekus, kas strādā bērnudārzā ar bērniem līdz piecu gadu vecumam, nesaukt par pedagogiem, bet gan par bērnu aprūpētājiem. Tas izraisījis pedagogos sašutumu.
"Pašvaldībām ir jāizšķiras: vai tās investē jaunajā paaudzē un grib, lai bērnus audzina, māca un gatavo skolai vai varbūt tikai lai pieskata un paēdina tos."
T. Koķe
Pēc I. Godmaņa teiktā, pašvaldības kopumā ir uzkrājušas 150 miljonus latu, bet šie uzkrājumi ir nesimetriski. Ar Starptautisko Valūtas fondu (SVF) esot panākta vienošanās, ka pašvaldības savus uzkrājumus var izmantot, bet nedrīkst ar tiem paplašināt izdevumu bāzi. Saeima ir apstiprinājusi 27 miljonu latu investīcijas pašvaldībām, taču tās varēs saņemt tikai pa daļām, bet ne uzreiz. Valdība neatsakās no solīto 200 000 latu dotāciju izmaksas pašvaldībām, kas apvienojas novados, bet izmaksas būs atkarīgas no naudas plūsmas. Pēdējā naktī pirms memoranda parakstīšanas SVF esot izvirzījis stingru prasību – par 33 miljoniem samazināt dotācijas pašvaldībām, tāpēc nācies arī par 17 miljoniem samazināt līdzekļus vietējo ceļu remontiem.
Ministres viedoklis
Izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe atzīst, ka valdības lēmums ekonomikas stabilizācijas nolūkā atņemt mērķdotācijas 22,9 miljonu latu apmērā pirmsskolas darba samaksas paaugstināšanai bijis negaidīts un tas nostādījis pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogus neapskaužamā situācijā.
Ieceri atņemt pedagogu statusu pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogiem, lai pašvaldībām no saviem līdzekļiem nebūtu tiem jāfinansē algas paaugstinājums, viņa vērtē negatīvi, norādot, ka pašvaldības pirmsskolas izglītības iestāžu skolotājiem pedagoga statusu atņemt nevar, jo tie ieguvuši pedagoģisko izglītību, taču pašvaldības var radīt kādu citu, bērnudārzam alternatīvu veidojumu – rotaļu grupas vai bērnu pieskatīšanas grupas, kurām nebūtu jāievēro pirmsskolas izglītības iestādēm noteiktie standarti. Pēc viņas domām, bērnu aprūpes centri var pastāvēt kā alternatīvs piedāvājums bērnudārziem, un vecāki var izvēlēties, ko viņi var atļauties un ko ne, bet masveidā bērnudārzi par šādiem centriem pārveidoti netiks. Pašvaldībai ir jāizšķiras: vai tā investē jaunajā paaudzē un grib, lai bērnus audzina, māca un gatavo skolai vai varbūt tikai lai pieskata un paēdina tos.
Pedagogu arodbiedrības viedoklis
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) uzsver, ka pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogiem valdība izvirzījusi prasības nepieciešamajai izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai tāpat kā citās izglītības pakāpēs strādājošiem pedagogiem un statusa atņemšana nozīmētu vēl lielāku pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu diskrimināciju.
"Pieļaut, ka pirmsskolas izglītības iestādē var strādāt par skolotāju bez izglītības, nozīmētu pašreizējo pirmsskolas pedagogu pilnīgu noniecināšanu."
A. Harbaceviča
Turklāt brīdī, kad tika pieņemtas šādas prasības, tikai nedaudz vairāk kā trešdaļai pirmsskolas pedagogu bija atbilstošā izglītība, bet lielai daļai šī izglītība bija jāiegūst pašu līdzekļiem. „Pieļaujot, ka pirmsskolas izglītības iestādē var strādāt par skolotāju bez izglītības, nozīmētu pilnīgu pašreizējo pirmsskolas pedagogu noniecināšanu,” norāda LIZDA priekšsēdētāja Astrīda Harbaceviča.
Pedagogu arodbiedrība arī uzsver nepieciešamību visus izglītības un zinātnes sektorus nodot Izglītības un zinātnes aizbildniecībā nacionālā un reģionālā līmenī. LIZDA vērsusies ar vēstuli pie Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Jāņa Strazdiņa un Izglītības un zinātnes ministres Tatjanas Koķes, aicinot nevirzīt izskatīšanai Saeimā un valdībā jautājumu par statusa atņemšanu un meklēt risinājumu esošajai problēmai, domājot, kā ar esošajiem finanšu līdzekļiem nodrošināt pašvaldību pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu darba samaksu.
Pedagogu komentāri internetā
Pirmskolas skolotāja
Šajā situācijā mani visvairāk sāpina tas, ka valstsvīri, izsaimniekojuši valsts naudu, tagad mums – vienkāršajiem strādājošajiem – velk ādu pār acīm, lai lāpītu savus “caurumus”, un ņem nost tiem, kam tā jau bija mazas algas. Ko gan nozīmē šajā situācijā mīlēt šo valsti, ja cilvēki, kas to vada un regulē, mūs nedz mīl, nedz ciena!
Arī skolotāja
Pilnīgi piekrītu, ka strādāt un uzņemties atbildību, kādu uzņemamies mēs bērnudārzos, par šādu atalgojumu mūs spiež apstākļi, kādos dzīvojam. Pilsētās varbūt iespējams cīnīties, bet laukos esam “iedzītas stūrī”, jo skaidri tiek pateikts: ja nepatīk, ejiet projām. Bet kurp lai iet?
Liene
Strādāju kādā Gulbenes rajona pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādē jau ilgu laiku. Visus šos gadus darbā ar bērniem esmu ielikusi savu sirdi un radošo izdomu, darbu bieži ņemu arī uz mājām un izdaru brīvdienās to, ko neesmu paspējusi darba laikā. Bet kas tagad? Rokas nolaižas, jo mūsu iestādes pedagogi algā saņem mazāk par 200 latiem. Kur ir taisnība? Izrādās, pilnībā neesam ne novērtētas, ne vajadzīgas, gribas no netaisnības kliegt, bet ko lai dara – iestādes vadītāja pasaka: “Nepatīk? Ejiet meklējiet citu darbu!” Lūk, tāda ir pateicība par manu darbu!
Skolotāja Zane
Piespieda mūs mācīties augstskolā, tur tika ieguldīta liela nauda, šogad skola būs beigta, bet pirmsskolas izglītība vairs nav vajadzīga.
Maija no Ludzas rajona
Mēs esam studējoša ģimene, kas tūlīt paliks bez darba. No 1. janvāra jau tā necilais atalgojums sarucis vēl par 70 latiem. Par vienu pilnu slodzi, audzinot 2–3 gadus vecus bērnus, pēc nodokļu nomaksas saņemu aptuveni 240 latu. Decembrī tie bija 309 lati. Lielāku slodzi uzņemties nevaru, jo pašai ir divi bērni – viens pirmklasnieks un otrs piecu gadu vecumā. Janvārī pašvaldība paziņoja, ka bērnudārzs jāslēdz ciet, jo tā uzturēšanai trūkst finansējuma, tomēr pēc iedzīvotāju un pedagogu protestiem tika pieņemts lēmums līdz septembrim “dārziņu” saglabāt. Skolotāji bez naudas paliks vēl pirms bērnudārza slēgšanas, jo vasarā visi tiks sūtīti trīs mēnešus ilgā bezalgas atvaļinājumā.
Gaišs prāts – cilvēka lielākā bagātība
Krīzes apstākļos citas valstis iegulda finanšu līdzekļus zinātnē, izglītībā, inovācijās, jo saprot, ka vēlāk tas atmaksāsies, bet pie mums ir citādi – līdzekļi izglītībai un zinātnei šajā gadā ievērojami samazināti. Skandināvijas modelis, kuru valdība atzinusi par vēlamu esam arī Latvijā, prasa augstu sabiedrības izglītības līmeni, ētisko un morālo vērtību izpratni un godīgu attieksmi pret savu valsti. Latvija ir tik maza valsts, ka mēs nedrīkstam sadalīt tautu bagātajos un nabagajos, pilsētniekos un lauciniekos – mums nepieciešams, lai visi bērni neatkarīgi no mantiskā stāvokļa un dzīvesvietas iegūtu labu izglītību.
Amatpersonām jāsaprot, ka šobrīd runa nav tik daudz par pedagogu algām, cik par to, ka iecerētās izglītības reformas laukos būs par pamatu dramatiskam dzīves līmeņa pazeminājumam. Izglītība nodrošina valsts ilgtermiņa labklājību. Ja dabas resursi vienā brīdī var beigties, tad izglītota sabiedrība ir nezūdoša vērtība. Padomāsim par to visi un nemētāsimies no viena neloģiska plāna pie nākamā!
