Krāslavas un Rēzeknes pierobežā 1. septembrī durvis būs ciet 33 Pušas pamatskolas bērniem. Skolas aizvēršanu noteica Izglītības un zinātnes ministrijas jaunais modelis „nauda seko skolēnam”. Lēmumu par skolas slēgšanu pieņēma Rēzeknes novada dome, jo likums nosaka, ka pašvaldība ir skolu atklājēja un aizvērēja. Līdzīgs liktenis noteikts vairākiem desmitiem citu Latvijas skolu. Un, kā atzina direktori Daugavpils un Ilūkstes novadu skolu direktoru un Izglītības un zinātnes ministrijas darbinieku kopīgajā diskusijā, – nevienam nerūp, kā likvidētās skolas skolēns nokļūs līdz desmit un vairāk kilometru tālajai un svešajai skolai.
Vienu skolu tomēr neslēgs
Puša atrodas gandrīz pusceļā starp Maltu (Rēzeknes novads) un Andrupeni (Dagdas novads), un abos šajos centros atrodas skolas. Pušas pamatskolas 33 bērnu vecākiem nu jāizlemj, kurp viņu atvasēm turpmāk doties gūt zinības. Kāda slēgtās Pušas pamatskolas skolēna mamma, vēlēdamās palikt anonīma, telefonsarunā atzina, ka valdība ar mazo skolu reformu vēlas slēgt ne tikai skolu, bet likvidēt pagastu un valsti. „Man kā mammai pietiks spēka un naudas atrast skolu, kur bērns mācīsies tālāk. Bet vai kāds ir padomājis par bērnu? Viņam būs jāpierod pie svešas vides, pie tālāka ceļa uz skolu, pie citiem skolotājiem. Piemēram, Maltas skolā noteikti būs citādākas prasības nekā Pušas pamatskola, kur skolotāji ar bērniem un bērni ar skolotājiem saraduši kā viena liela, draudzīga ģimene. Daudzus bērnus šī reforma traumēs,” atzīst mamma, kura pagaidām vēl nav nolēmusi, kur mācīsies viņas bērns. Sirds tomēr pēc ieraduma vairāk sliecas uz lauku, nevis pilsētas skolu.
Saskaņošanai ministrijā līdz augusta vidum bija iesniegti pieteikumi par 36 skolu slēgšanu, tomēr vienu no skolām – Skrudalienas pamatskolu – izdosies saglabāt. Vēl pirms nedēļas bija paredzēts Daugavpils novadā Silenes pamatskolai pievienot latviešu Skrudalienas pamatskolu, lai, pēc Daugavpils novada domes izpilddirektores Vandas Kezikas teiktā, skolēni saņemtu kvalitatīvu izglītību un nākotnē Silenē izveidotos stipra latviešu pamatskola. Skrudalienas pamatskolā ar 52 bērniem 1. septembrī visas klases būtu apvienotas, un, pašvaldība uzskatīja, ka tas pasliktinātu skolēnu zināšanu līmeni. Pievienojot šo skolu Silenes pamatskolai (1. septembrī mācītos 72 bērni), tiktu saglabātas latviešu klases un, pieaugot skolēnu skaitam, šī skola kļūtu lielāka, stabilāka. Pirms kļuva zināma jaunākā informācija, ka skola tomēr netiks slēgta, Skrudalienas pamatskolas skolēnu vecāku pārstāve Irēna Hrapāne stāstīja, ka skola tika atvērta pēc Kārļa Ulmaņa ierosinājuma, lai latviskotu Latvijas pierobežu. I. Hrapāne raksturoja situāciju, ka Skrudalienas skola atrodas ģeogrāfiski labā vietā – tur bieži kursē sabiedriskais transports, bet Silenes pamatskola ir mazliet nomaļus, arī autobusi brauc retāk. Apvienojot šīs skolas, tiktu sašķelts skolēnu un vecāku draudzīgais kolektīvs un arī skola daļai bērnu vairs neatrastos tuvāk dzīvesvietai. Izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe lēmumu Skrudalienas skolu saglabāt, pamatoja, ka „tā ir vienīgā visā apkaimē, kas ir ar latviešu mācību valodu. To nevar nerespektēt, tāpēc mēs nedosim saskaņojumu slēgt šo skolu.., jo nedrīkst slēgt skolu, kas ir vienīgā latviešu skola apkārtnē. Un tur krievu tautības vecāki grib saviem bērniem latviešu skolu”. Ministrija pašvaldībai piedāvās pārveidot Silenes pamatskolu, piemēram, par pirmsskolu un sākumskolu vai meklēt citus variantus."Runāsim ar vecākiem, sakārtosim skolēnu pārvadājumus, lai bērni tomēr apmeklētu sava novada skolas."
Gādās, lai apmeklē novada, nevis pilsētas skolas
No 1. septembra nedarbosies arī Daugavpils novada Līksnas pamatskola, jo valsts piešķirtais finansējums piespiestu 59 bērnus mācīt apvienotās klasēs. Sapulcē, kur tika paziņots par šīs skolas slēgšanu, daļa vecāku lēma bērnus vest uz Vaboles vidusskolu, kur nav apvienoto klašu, daļa savus lolojumus skolos Nīcgales pamatskolā, jo tā atrodas tuvāk dzīvesvietai. Daugavpils novada domes vadība preses konferencē solīja, ka nodrošinās skolēnu pārvadājumus gan bijušajiem Skrudalienas, gan Līksnas pamatskolas bērniem. Tomēr, ja kāds pamatskolēns mācīsies Daugavpilī, kas ir cita pašvaldība, viņam skolēnu autobuss vai ceļa izdevumu kompensācija nodrošināta netiks, jo tādējādi novada pašvaldība Daugavpils domei savstarpējos norēķinos maksātu lielu naudu. Šīs maksas vienā otrā Daugavpils pilsētas skolā pārsniedz pat 1000 latus gadā. „Mums nav tādas naudas, lai divkārši maksātu par katru bērnu, tāpēc mēs runāsim ar vecākiem, sakārtosim skolēnu pārvadājumus, lai bērni tomēr apmeklētu sava novada skolas,” presei teica V. Kezika.
Rēzeknes novadā aina ir vēl bēdīgāka. Jau ir aizvērta Štrūžānu pamatskola, bet Mākoņkalna un Silmalas pamatskolas reorganizētas par bērnudārziem, savukārt no 31. augusta nebūs vairs Ilzeskalna, Daugaviešu, Lūznavas un Vītolu pamatskolu, bet Liepu, Zarečņajas, Rikavas un Kruķu skolas, kā arī Maltas bērnu un jauniešu centrs kļūs par lielāku skolu struktūrvienībām."Vecāki pašvaldībām un pagastu pārvaldēm pauduši protestus un dusmas par to, ka skolu reforma notiek pēdējā brīdī un bērnam jāmeklē cita skola."
Rēzeknes novada domes Izglītības pārvaldes vadītāja Lilija Žukovska stāsta, ka vecāki pašvaldībām un pagastu pārvaldēm pauduši protestus un dusmas par to, ka skolu reforma notiek pēdējā brīdī un ka bērnam ir jāmeklē cita skola: „Izglītības un zinātnes ministrijai jāuzņemas politiska atbildība par to, kas te notiek. Patiesībā vecākiem jādusmojas uz ministriju, jo ministrija saskaitīja un piešķīra „tik daudz” naudas, ka mēs savā novadā ar grūtībām uzturēsim arī tās skolas, kuras izdevās saglābt. Novadā darbojas vairākas darba grupas, lai rastu labāko risinājumu skolēnu pārvadājumiem. Izmantosim gan sabiedriskos, gan pašvaldību autobusus, lai visi bērni varētu nokļūt līdz skolai.”
Arī Rīgā problēmas
Rīgu uzskata par valsti valstī, jo gan jaunieši, gan darbspējas vecuma cilvēki turp dodas ilgās pēc labākām studijām vai darba. Taču arī galvaspilsētā skolēnu skaits lielāks nepaliek. Pamatojoties uz šo faktu, pirms dažiem mēnešiem Rīgas dome izstrādāja Rīgas pašvaldības skolu tīkla pilnveides plānu, kuru līdz šim laikam nobremzēja vecāku un skolotāju protesti, informēja Rīgas pašvaldības Izglītības, jaunatnes un sporta departamenta galvenā speciāliste Sarmīte Baltmane. Šobrīd Rīgas pašvaldība atbalstījusi 16 skolu likvidēšanu turpmākajos trīs gados, bet no 1. septembra nedarbosies Imantas sākumskola (118 skolēni), Iļģuciema sākumskola (103 skolēni), Tolstoja krievu vidusskola (152 skolēni), Mežciema pamatskola (110 skolēni), 30. vidusskola (320 skolēni), 38. vidusskola (344 skolēni), 20. vidusskola (517 skolēni), 5. vidusskola (432 skolēni) un Sarkandaugavas pamatskola (173 skolēni). Tās ir skolas, kur pēdējos divus gadus skolēnu statistikas līkne iet uz leju. Šogad šīs skolas saņemtu uz pusi mazāku finansējumu, liekot svaru kausos skolotāju darba algas un izglītības kvalitāti, novērojusi Rīgas pašvaldība.
Pēc S. Baltmanes teiktā, aizvērto skolu bērnu vecākiem nebūs grūti sameklēt labas skolas, lai gan, protams, liela daļa iedzīvotāju, kas strādā vai dzīvo tuvāk Rīgas centram vai centrā, arī savus bērnus vēlas skolot tuvāk darbavietai vai mājām. Līdz ar to centrā esošās izglītības iestādes ir pārpildītas, nav brīvu vietu, lai gan prestižas, labas skolas atrodas arī citos pilsētas rajonos.
Tikmēr vecāki turpina cīnīties, norādot, ka bērnam ir jānodrošina izglītība skolā, kuru vecāki ir izvēlējušies. Tā, piemēram, Mežaparka attīstības biedrība uzrakstījusi vēstuli Rīgas domei ar aicinājumu saglabāt Mežaparka pamatskolu, lai „bērni neizklīstu pa visu Rīgu”. Vēstulē norādīts arī tas, ka Rīgas pašvaldību skolu tīkla pilnveides plāns paredz Mežaparkā izveidot sešas jaunas pirmsskolas izglītības iestādes 120 bērniem, kas vieš cerības, ka nākotnē būs pieprasījums pēc lielākas pamatskolas."Rīgas centrā esošās izglītības iestādes ir pārpildītas, tajās nav brīvu vietu, lai gan prestižas, labas skolas atrodas arī citos pilsētas rajonos."
