Latvijā ir 144 mākslas un mūzikas skolas, 14 profesionālās mūzikas un mākslas vidusskolas un 3 akadēmijas. To, ka šāds skaits uz 109 novadiem ir par daudz, pieļauj Kultūras un radošās industrijas izglītības centrā un norāda, ka nesamērīgs varētu būt šo kultūrizglītības iestāžu blīvums salīdzinoši nelielā teritorijā.
Par situāciju kultūrizglītības jomā preses konferences dalībniekus informēja Latvijas Republikas kultūras ministrs Ints Dālderis un Kultūras un radošās industrijas izglītības centra direktore Agnese Miltiņa.
I. Dālderis uzsvēra, ka deklarācijā par Valda Dombrovska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību KM par kultūras jomas galveno prioritāti noteikts saglabāt kultūrizglītības sistēmu, kas sastāv no trīs savstarpēji saistītiem izglītības līmeņiem: profesionālā ievirze, profesionālā vidējā un augstākā izglītība. Šāda kultūrizglītības sistēma ir nozīmīga Latvijas kultūras un identitātes sastāvdaļa. Tādēļ sadarbībā ar pašvaldībām plānots īstenot kultūrizglītības nozares attīstību, sekmējot kvalitatīvu un resursu izmantošanas ziņā efektīvu visu kultūrizglītības pakāpju nodrošinājumu.
Līdz šim, lai īstenotu savu kultūrpolitiku, valsts dotēja 144 pašvaldību dibināto mūzikas un mākslas skolu pedagogu atalgojumu, t.i., no KM budžeta šī mērķa īstenošanai pašvaldībām tika novirzītas noteiktas mērķdotācijas. Pašvaldības finansēja telpas, materiālo bāzi un saimnieciski tehniskā personāla algas, bet vecāku maksājums esot bijis tikai simbolisks. Mūzikas pedagogu atalgojumu veido nostrādāto stundu skaits, bet tas savukārt atkarīgs no audzēkņu skaita.
Ministrs skaidroja, ka sākotnēji, veidojot KM budžeta grozījumus, samazinājums nebija tik liels, taču tad, kad nakts laikā sociālie partneri kopā ar Finanšu ministriju ķērās pie 40 miljonu „atrašanas”, izrādījās – viens no nelietderīgiem tēriņiem ir 5,6 miljoni KM budžetā mūzikas un mākslas skolu pedagogu darba apmaksai atlikušajiem 2009. gada mēnešiem. Tas liecina, ka ne tikai lielā daļā sabiedrības, pat valdības līmenī šobrīd trūkst izpratnes par mūzikas un mākslas skolu darbības būtisko pienesumu, veidojot Latvijā uz zināšanām un augstu kultūras izpratni balstītu ekonomiku. Saskaņā ar Finanšu ministrijas un sociālo partneru ierosinājumu un nekonsultējoties ar atbildīgo ministriju, kā arī izslēdzot jebkādu diskusiju iespējamību, šis samazinājums tika apstiprināts valdošajā koalīcijā. To parakstīja arī sociālie partneri, un tas nozīmēja, ka otrajā pusgadā KM budžetā šajā sadaļā 5,6 miljonu vietā parādījās nulle. Kultūras ministra argumentus par skolu slēgšanu, ja valsts pārstātu finansēt mūzikas un mākslas skolu pedagogu atalgojumu, valdība atspēkoja ar vārdiem par mirstošiem cilvēkiem uz ielām, par to, ka mūzikas skolas nav tas svarīgākais, par ko valstij šobrīd būtu jādomā.
Tomēr Kultūras ministrija nevarēja samierināties ar domu par skolu slēgšanu. Sapratusi, ka neviens palīgā nenāks, tā rīkojās, lai nesagrautu kultūrizglītības sistēmu. I. Dālderis: „Lai novērstu draudošo situāciju, Kultūras ministrija pirms budžeta grozījumu apstiprināšanas galīgajā variantā rada iespēju, pārdalot Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) būvniecībai paredzēto finansējumu, novirzīt līdzekļus 1 042 356 latu apmērā pašvaldību mūzikas un mākslas skolu pedagogu darba samaksas nodrošināšanai. Pēc tā brīža aprēķiniem, ņemot par pamatu Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) versiju par vienas pedagoģiskā darba likmes atalgojumu 140 latu apmērā (kas vēl nav apstiprināta), ar šo finansējumu pietiktu aptuveni 1700 pedagogu likmju atalgojumam līdz šā gada beigām. Taču sakarā ar to, ka IZM joprojām nav noteikusi pedagogu likmes samaksu, nav iespējams izrēķināt, cik likmes katrai skolai pienākas. IZM sola noteikt samaksas lielumu par pedagoga darba likmi līdz jūlija vidum. Tikai tad varēs precīzi uzzināt piešķirtā finansējuma patieso apjomu.”
"Kultūras ministra argumentus par skolu slēgšanu, ja valsts pārstātu finansēt mūzikas un mākslas skolu pedagogu atalgojumu, valdība atspēkoja ar vārdiem par mirstošiem cilvēkiem uz ielām, par to, ka mūzikas skolas nav tas svarīgākais, par ko valstij šobrīd būtu jādomā."
KM maijā ir izsūtījusi visu pilsētu, kurās darbojas KM padotībā esošās mūzikas un mākslas vidusskolas, pašvaldībām vēstules ar ierosinājumu izvērtēt iespēju ar 2010./2011. mācību gadu pārņemt šīs skolas savā padotībā. Ja pašvaldības šim ierosinājumam piekristu, tā varētu noteikt, izvērtējot kultūrizglītības situāciju reģionā, kādas profesionālās izglītības programmas (profesionālās vidējās vai profesionālās ievirzes) turpmāk īstenos šīs vidusskolas.
Savukārt KM saskaņā ar 13.08.2002. Ministru kabineta noteikumiem Nr. 363 „Kārtība, kādā valsts finansē profesionālās ievirzes izglītības programmas, kuras īsteno pašvaldību izglītības iestādes” turpinātu finansēt programmās nodarbināto pedagogu darba samaksu un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, bet pilsētas dome finansētu izglītības iestādes uzturēšanu.
Atbildes no pašvaldībām tiek gaidītas līdz šā gada 1. augustam. Pēc atbilžu saņemšanas KM izvērtēs situāciju un lems par optimālo risinājumu, kā sadarbībā ar pašvaldībām nodrošināt skolu turpmāko darbību.
Ministrs neslēpj – mūsu Dziesmu svētki ir viskvalitatīvākie, tie liecina par šo skolu neapšaubāmo lomu nācijas izglītošanā. Viņš atklāj, ka pašlaik neviena pašvaldība vēl nav izteikusies par skolu likvidēšanu, skolu direktori sola strādāt ar pašvaldību vadītājiem un mēģināt politiski ietekmēt dotācijas saglabāšanu mūzikas un mākslas skolām nākamā gada valsts budžetā. „Nav ne mazāko šaubu par to, ka skolu darbība noteikti jāturpina. Arī pašvaldības, kuras ir šo skolu dibinātājas un darbības administrētājas, un audzēkņu vecāki, cik man zināms, nepieļauj domu par skolu slēgšanu,” norāda kultūras ministrs.
Starptautiskā Valūtas fonda eksperti gan ir apšaubījuši vajadzību valstiski atbalstīt pašvaldību pārziņā esošās kultūras un interešu izglītības iestādes. I. Dālderis ir centies starptautisko finanšu ekspertu viedokli atspēkot, uzsvērdams, ka valsts dotācija noteikti jāturpina piešķirt, jo pretējā gadījumā tiktu nopietni apdraudēta Latvijas unikālā kultūrizglītības sistēma, kas ir būtiska mūsu tautas tālākai pastāvēšanai.
”Jāņem vērā, ka pamati nākotnes Latvijas sabiedrības radošumam, zināšanām un spējai veidot ekonomiski plaukstošu valsti tiek likti šodien, un par to, kādi izaugs nākotnes Latvijas iedzīvotāji – nodokļu maksātāji, šobrīd vienlīdz lielu atbildību nes gan valsts, gan pašvaldības, gan ģimenes. Tā ir trīspusēja atbildība, kas tuvāko divu gadu laikā varētu tikt nostiprināta mūzikas un mākslas skolu trīspusējā finansējuma modelī, paredzot, ka valsts, pašvaldības un audzēkņu vecāki procentuāli vienādās daļās finansē ar skolu uzturēšanu un mācību procesa nodrošināšanu saistītās izmaksas,” pārliecināts I. Dālderis.
Mūzikas un mākslas skolas šobrīd nodrošina kvalitatīvu brīvā laika izmantošanas iespēju vismaz 25 000 Latvijas bērnu. Turklāt, kā liecina atsevišķās pašvaldībās veiktie pētījumi, bērniem, kas mācās kultūrizglītības iestādēs, raksturīgas ne tikai īpaši attīstītas radošās spējas un padziļināta interese par kultūru, mākslu un mūziku, bet arī augsta sociālās atbildības un pilsonisko pienākumu sajūta.
Agnese Miltiņa, Kultūras un radošās industrijas izglītības centra direktore: „Kultūras un radošās industrijas izglītības centrs jau apmēram pusgadu apkopo ieteikumus gan no izglītības iestāžu vadītājiem un pedagogiem, gan nozares vadītājiem, ko darīt krīzes situācijā. Tā nauda, kas ir atrasta, vairs nav pietiekama, lai nodrošinātu kultūrizglītības nozares programmu izpildi. KM nostāja ir skaidra – mēs šīs pozīcijas neatdosim, mēs cīnīsimies un pašlaik meklējam arī sabiedrības atbalstu. Esam sagatavojuši ieteikumus mūzikas un mākslas skolu vadībai, kas ir ievietoti arī mūsu mājaslapā www.kriic.lv. Aicinu pašvaldības steidzami risināt jautājumu par vecāku līdzmaksājuma paaugstināšanu. Vecāku līdzmaksājums dažādās Latvijas pašvaldībās šobrīd ir dažāds, piemēram, Jūrmalā tie ir 15 lati, bet Indras pagasta mūzikas un mākslas skolā – 1,5 lati. Vidēji valstī tas ir 5-6 lati mēnesī.”
KM ir aptaujājusi mākslas un mūzikas profesionālās ievirzes skolu 6800 audzēkņu vecākus: 42% ir gatavi vairāk maksāt par mācībām, bet nedaudz vairāk par trešdaļu – periodiski ziedot naudu.
"Mūzikas pedagogu atalgojums atkarīgs no nostrādāto stundu skaita, bet tas savukārt atkarīgs no audzēkņu skaita."
Visas mūzikas un mākslas skolas valstī ir akreditētas pārsvarā uz 6 gadiem. Izglītības kvalitāte, pēc akreditācijas komisijas atzinuma, ir augsta. Visas programmas ir arī licencētas, jo citādi skolas nevarētu akreditēt. Šobrīd, līdz jaunajam mācību gadam, KRIIC gatavo citu modeli, kādā veidā, cenšoties nezaudēt izglītības kvalitāti, ar mazāku stundu skaitu varētu kultūrizglītības sistēmu noturēt. Otrkārt, svarīgi veidot sabiedrības viedokli par šīs izglītības nozīmi un finansējuma nepieciešamību 2010. gada budžetā, uzsver A. Miltiņa.
Ja nākamgad mūzikas un mākslas skolu atalgošanai būs tikai trešdaļa no vajadzīgās summas, iecerēts atvieglot akreditācijas un programmu licencēšanu, respektīvi, samazināt izglītības standartus, kas varētu nozīmēt arī kultūrizglītības kvalitātes krišanos. Bet vai mums to vajag?
Par KM piešķirto dotāciju pašvaldību mūzikas un mākslas skolu pedagogu darba samaksai
Šā gada 27. jūnijā izsludinātajā likumā „Grozījumi likumā „Par valsts budžetu 2009. gadam”” pašvaldību mūzikas un mākslas skolu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (VSAOI) 2009. gadā paredzēta valsts budžeta dotācija 11 843 465 latu apmērā, no kuras 10 801 109 lati jau pārskaitīti skolām 8 mēnešu izdevumiem saskaņā ar trīspusējiem līgumiem. Atlikusī summa – 1 042 356 lati, kas ir 9,65% no 8 mēnešu trīspusējā līguma summas – paredzēta pedagogu darba samaksai un VSAOI iemaksām 2009. gada pēdējiem četriem mēnešiem (oktobrī būs pieejams finansējums septembra atalgojumam un VSAOI samaksai, novembrī – oktobra atalgojumam un VSAOI samaksai, decembrī – novembra atalgojumam un VSAOI samaksai, bet atalgojumu par decembra mēnesi KM cer samaksāt no 2010. gada budžeta līdzekļiem).
Uzdevumi mūzikas un mākslas skolu vadībai
KM un KRIIC ir tikušies ar pašvaldību mūzikas un mākslas skolu direktoriem, lai informētu par esošo situāciju un pārspriestu iespējamos risinājumus.
KRIIC sagatavojis un pašvaldību mūzikas un mākslas skolu vadībai izsūtījis vēstuli, piedāvājot ieteikumus, kā turpmāk organizēt mācību darbu samazinātā finansējuma apstākļos. Svarīgākie darbības uzdevumi šobrīd ir:
- Skolu vadītājiem nekavējoties ziņot jaunajai pašvaldībai par esošo situāciju, kopīgi plānojot iespējamo skolas saglabāšanas un attīstības ceļu, kā arī iespēju piešķirt skolai papildu finansējumu.
- Aktīvi domāt par papildu finansējuma piesaisti – vecāku līdzdalības maksājumu palielināšanu, interešu izglītības piedāvājumu par pašizmaksu, projektu izstrādi sadarbībā ar „Lauku forumu” vai citiem atbilstošiem finansētājiem. Ieteicams pie skolām dibināt atbalsta biedrības, kas atvieglotu papildu finansējuma piesaisti nākotnē. Informācija par dibināšanu un nepieciešamajiem dokumentiem Uzņēmumu reģistra mājaslapā www.ur.gov.lv/?a=68&v=lv.
- Lai neciestu izglītības kvalitāte, lai tomēr skolām būtu iespējams izdzīvot un samaksāt darba algas pedagogiem, skolas var izvēlēties sev pieņemamāko variantu, ņemot vērā konkrētus apstākļus.
Izglītības procesa vadībā
- Samazināta finansējuma apstākļos neapmaksāt metodisko komisiju vadītāju un nodaļu vadītāju darbu. Metodisko komisiju protokolēšanu, ieskaišu protokolu aizpildīšanu un citus pienākumus sadalīt starp metodiskās komisijas visiem dalībniekiem.
- Apmaksāt skolotāju darbu skolēnu brīvlaikā 50% apmērā (piespiedu dīkstāve).
- Mācību stundas garuma saīsināšana līdz 30 minūtēm.
Mūzikas profesionālās ievirzes izglītības programmās
- Samazināt apmaksājamās koncertmeistaru stundas, atstājot tikai galēji nepieciešamās. Veikt šo stundu uzskaiti un apmaksāt pēc padarītā darba.
- Mācību priekšmetu „Vispārējās klavieres” atstāt tikai tiem audzēkņiem, kas paredz turpināt izglītību profesionālajā vidējā mācību iestādē.
- Jaunākajās klasēs vienā no divām instrumentu spēles stundām apvienot divus vai vairākus audzēkņus ar vienādām vai līdzīgām priekšzināšanām, uztveres un muzikālajām spējām.
- Sešgadīgajā izglītības programmā pēc trešās klases, bet astoņgadīgajā izglītības programmā pēc ceturtās klases par vienu stundu samazināt instrumenta spēles stundu skaitu (specialitāti) audzēkņiem, kas nav parādījuši ļoti labus mācību sasniegumus un kuri neizsaka vēlēšanos sagatavoties mācību turpināšanai mūzikas vidusskolā.
- Palielināt audzēkņu skaitu mācību priekšmetu „Solfedžo” un „Mūzikas literatūra” stundās, apvienojot vairākas grupas.
- Samazināt mācību priekšmetu „Mūzikas literatūra” un „Solfedžo” stundu skaitu, intensificējot mācīšanas metodes un daļēji pārliekot to satura apguvi uz specialitātes stundām.
- Samazināt klavieru ansambļu stundu skaitu, saglabājot tās tikai tiem audzēkņiem, kas plāno turpināt mācības mūzikas vidusskolā. Pārējos audzēkņus piesaistīt kolektīvās muzicēšanas formām, kurās ir skaitliski vairāk dalībnieku (kori, kameransambļi u.c.).
- Pārskatīt, vai nepieciešams turpināt realizēt izglītības programmas, kurās ir maz (pa vienam) audzēkņu.
Mākslas profesionālās ievirzes izglītības programmās
- Samazināt prakses stundu daudzumu vai īstenot tās kā patstāvīgā darba stundas, maksājot par tām 50% no stundas atalgojuma.
- Apvienot grupas, kurās mācās neliels skaits audzēkņu (apvienošanu var veikt arī mācību gada vidū).
- Samazināt mācību priekšmetu stundu un satura apjomu.
- Mācību priekšmetu „Darbs materiālā” (un ar šo nosaukumu īstenotos mācību priekšmetus) īstenot kā radošās darbnīcas, vienlaikus nodrošinot mācības dažādu klašu/vecumu audzēkņiem vai integrēt tā saturu citos mācību priekšmetos.
- Integrēt mācību priekšmeta „Mākslas valodas pamati” saturu citos mācību priekšmetos.
Par KM padotībā esošajām profesionālās vidējās mūzikas un mākslas izglītības iestādēm
KM padotībā ir 14 mūzikas un mākslas vidusskolas (ar 9 struktūrvienībām – profesionālās ievirzes mūzikas un mākslas izglītības programmām) un Rīgas horeogrāfijas vidusskola. 2009. gada valsts budžeta dotācija ir 9 114 683 lati, pašu ieņēmumi – 300 726 lati. Izdevumi kopā – 9 427 522 lati, t.sk. darba samaksai – 7 591 706 lati; stipendijām, transporta kompensācijām – 482 533 lati; pārējiem izdevumiem (preces, pakalpojumi, kapitālās iegādes) – 1 353 283 lati.
Visas 14 KM pakļautībā esošās profesionālās vidējās mūzikas un mākslas izglītības iestādes 2009./2010. mācību gadā turpinās savu darbību līdzšinējā kārtībā. Šobrīd ir uzsākta un nākamā gada laikā tiks turpināta mūzikas vidusskolu īstenoto izglītības programmu izvērtēšana, lai uzlabotu izglītības kvalitāti un radītu priekšnoteikumus jaunu, konkurētspējīgu profesionāļu ienākšanai darba tirgū.
Lai veicinātu radošās izcilības un konkurētspējas attīstību mūzikas vidusskolās, kurās šobrīd netiek nodrošināta pietiekama savstarpēja konkurence vienā specialitātē, KM sadarbībā ar KRIIC un mūzikas vidusskolu direktoriem vienojusies uzsākt profesionālās vidējās mūzikas izglītības attīstības programmu. Tās ietvaros tiek pārskatīts un pārvērtēts mūzikas izglītības saturs ar mērķi veicināt tās pieejamību, jauniešu interesi par tās apgūšanu, kā arī kāpināt nozares prestižu un turpmāk nodrošināt profesionālos mūzikas kolektīvus ar augstas kvalitātes izpildītājmāksliniekiem.
"KM nostāja ir skaidra – mēs šīs pozīcijas neatdosim, mēs cīnīsimies un pašlaik meklējam arī sabiedrības atbalstu."
Lai nodrošinātu racionālu valsts un pašvaldību līdzekļu izmantošanu, sākot ar 2009./ 2010. mācību gadu, tiek veidots valsts pasūtījums vidējām profesionālām mūzikas izglītības programmām, kas noteiks izglītības iestādēs uzņemamo audzēkņu skaitu konkrētās specialitātēs. Valsts pasūtījuma kritērijus nosaka KRIIC sadarbībā ar skolu vadību un saskaņā ar tās plāniem par uzņemamo audzēkņu skaitu. Paredzams, ka valsts pasūtījuma ieviešana veicinās audzēkņu savstarpējo konkurenci un uzlabos mūzikas izglītības kvalitāti.
Valsts pasūtījums noteiks mūzikas vidusskolās uzņemamo audzēkņu skaitu, kas nepieciešams, lai nodrošinātu profesionālo kolektīvu vajadzības un atbilstību darba tirgus prasībām, kā arī profesionālās izglītības koncepcijas un ES finansējuma piesaistes nosacījumiem.
Lai sabalansētu izglītības programmu apjomu un audzēkņu skaitu ar valstī šim mērķim pieejamajiem finanšu resursiem, kultūras ministrs, pamatojoties uz Profesionālās izglītības likuma 31. panta otro daļu ir noteicis, cik audzēkņu katrā no skolām 2009./2010. mācību gadā tiek uzņemts akreditēto profesionālo vidējās izglītības programmu pirmajos kursos.
Intervijā portālam „LV.LV” 19. jūnijā KRIIC direktore Agnese Miltiņa ar skolu piemēriem ilustrē audzēkņu skaitu dažādās izglītības programmās 2009./2010. mācību gadā: „E. Melngaiļa Liepājas mūzikas vidusskolas plānotais audzēkņu skaits klavierspēles programmā - 8, valsts pasūtījums - 2, stīgu instrumentu programmā - 6, valsts pasūtījums - 4 audzēkņi; Ventspils mūzikas vidusskolā plānotais audzēkņu skaits stīgu instrumentu programmā - 6, valsts pasūtījums - arī 6, pūšaminstrumentu spēles programmā - 7, valsts pasūtījums - 6; J. Ivanova Rēzeknes mūzikas vidusskolas plānotais audzēkņu skaits pūšaminstrumentu spēles programmā - 6, valsts pasūtījums - 5; Daugavpils mūzikas vidusskolas plānotais audzēkņu skaits klavierspēles programmā - 9, valsts pasūtījums - 3.”
Nākamgad valsts nefinansēs akordeona, ģitāras un kokles spēles programmas.
