Protams, samazinātā finansējuma apstākļos skolu darbība ir ierobežota: samazinājies stundu skaits un pedagogu atalgojums. LV.LV jau rakstīja: kad pēc 2009. gada budžeta grozījumiem kardināli tika samazināta valsts budžeta dotācija mūzikas un mākslas skolu pedagogu atalgojumam, Kultūras ministrija (KM) pirms budžeta grozījumu apstiprināšanas galīgajā variantā rada iespēju, pārdalot Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvniecībai paredzēto finansējumu, novirzīt 1 042 356 latu pašvaldību mūzikas un mākslas skolu pedagogu darba samaksas nodrošināšanai.
„Nav šaubu, ka kultūrizglītība ir unikāla vērtība, tā ir Latvijas bagātība,” uzsver kultūras ministrs Ints Dālderis. „Pašvaldību 143 mākslas un mūzikas skolas dod iespēju mācīties un uzplaukt faktiski katram jaunajam talantam visā Latvijā. Mūzikas skolas palīdz uzturēt dzīvu Dziesmu svētku unikālo tradīciju. Tajās pirmos soļus ir spēruši pasaules slavu ieguvušie latviešu mūziķi – no Elīnas Garančas līdz Andrim Nelsonam.”
Ministrs aicina aizdomāties – kā valsts atdos aizņēmumus Starptautiskajam Valūtas fondam un citiem donoriem, ja mums nebūs radošu un izglītotu cilvēku, kas varēs radīt tādus produktus, ar kuru palīdzību Latvija varēs pelnīt? „Mēs neesam valsts, kura varēs konkurēt ar lētu darbaspēku – Latvijai ir nepieciešami cilvēki, kas pelna ar savu prātu un radošumu,” norāda I. Dālderis.
Saeimas komisija: Latvijā ir unikāla mākslas un mūzikas izglītība
Mūzikas profesionālās ievirzes izglītība ir definēta Izglītības likumā. Lai arī tā nav obligāta, tomēr ļoti strikta un balstās uz gadu desmitiem izstrādātiem precīziem profesionāliem pamatiem. Mūzikas skolas, mūzikas vidusskolas, mūzikas augstskolas – tā ir sistēma, par ko mūs apskauž ne viena vien valsts. Mūziķa profesija Latvijā ir vienīgā, kura ir jāapgūst šajā sistēmā 14–16 gadus. Nebūs sistēmas, nebūs audzēkņu skolās, vidusskolās un augstskolās. Daudzi pasaulslaveni mūziķi – Gidons Krēmers, Mariss Jansons, Pēteris Vasks, Elīna Garanča, Baiba Skride, Vestards Šimkus u.c. – savulaik absolvējuši Latvijas mūzikas izglītības iestādes.
"Mūzikas skolas palīdz uzturēt dzīvu Dziesmu svētku unikālo tradīciju."
Ints Dālderis
Saeimas deputāti no visām frakcijām ir vienisprātis, ka arī turpmāk valstī jāsaglabā mazās mūzikas un mākslas skolas, kas ne tikai veido ceļu izcilu profesionāļu izaugsmei, bet ir būtiska nacionālās identitātes daļa, uzsver komisijas priekšsēdētājs Jānis Strazdiņš. „Astoņi miljoni ir absolūts minimums, lai nodrošinātu šo gandrīz 150 skolu darbību,” skaidro J. Strazdiņš.
Kompromiss starp iespējām un vajadzībām
Lai nākamgad neviena no mūzikas un mākslas skolām netiktu slēgta, izglītības iestādēm būs nepieciešams mainīt programmas, paziņojusi Kultūras ministrija. Kultūras ministrs I. Dālderis vairākkārt uzsvēris, ka KM iestāsies par 8 miljonu latu piešķiršanu 2010. gada budžetā mērķdotācijām pašvaldības mūzikas un mākslas skolām, kas veidos tikai aptuveni pusi no 2008. gada mērķdotācijas – 15 865 168 lati.
Mūzikas profesionālās ievirzes izglītības reformas projektu paredzēts apstiprināt šā gada beigās. Reformas modeli izstrādājusi Kultūras ministrija un Kultūras un radošās industrijas izglītības centrs (KRIIC) sadarbībā ar nozares profesionāļiem.
KRIIC nosūtījis vēstules novadu pašvaldību domju vadītājiem, tajās izteikta pateicība par sniegto atbalstu un ieguldīto finansējumu mūzikas un mākslas skolu darbībai. KRIIC aicina pašvaldību vadītājus arī turpmāk finansiāli atbalstīt kultūrizglītības reformā iecerēto programmu realizāciju, īpaši – paplašināto programmu īstenošanu.
Pašvaldību kultūrizglītības iestāžu finansēšanas modeli veido trīs iesaistīto pušu – valsts, pašvaldības un vecāku – līdzfinansējums. Šobrīd tiek veikti grozījumi Izglītības likumā, kas paredzēs mūzikas un mākslas skolu pedagogu algu līdzfinansējuma iespējas (līdz šim to finansēja valsts) arī no pašvaldību un vecāku budžeta.
Ministrs I. Dālderis uzskata: „Tas būs optimāls izglītības modelis, ko iespējams īstenot par valsts budžeta līdzekļiem, turklāt ņemot vērā, ka nākamgad valsts budžeta dotācija pašvaldību kultūrizglītības iestādēm plānota proporcionāli divreiz lielākā apmērā, nekā tās saņēma šī mācību gada sākumā.”
Profesionālās ievirzes mūzikas izglītības reforma
Sākot ar 2010./2011. mācību gadu profesionālās ievirzes mūzikas izglītības reforma paredz audzēkņu dalījumu pamata un paplašinātajā programmā, paredzot katrai plūsmai diferencētu stundu skaitu: pamata programmā viena audzēkņa apmācībai 962,5 stundas; paplašinātajā programmā – 1242,5 stundas.
"No nākamā gada tiks īstenota Eiropas Sociālā fonda aktivitāte pedagogu konkurētspējas paaugstināšanai, kas paredz atbalstu skolotājiem, kuri nedēļā strādā mazāk par deviņām kontaktstundām."
Pamata programma ietvers obligātus mācību priekšmetus ar konkrētu stundu skaitu. Šo izglītības iestāžu audzēkņiem no 1. līdz 3. klasei tiks nodrošinātas vismaz divas 30 minūšu garas stundas specialitātē, divas 30 minūšu stundas mūzikas valodā un viena kolektīvās muzicēšanas stunda. No 4. klases paredzēts ieviest audzēkņu dalījumu atbilstoši viņu talantiem un spējām pamata un paplašinātajā programmā attiecībā 80% pret 20%. Atbilstoši reformas projekta pamata programmai 4.–9. klašu audzēkņiem nedēļā būs viena specialitātes stunda, divas kolektīvās muzicēšanas (orķestra vai kora) stundas un divas mūzikas valodas stundas. Paredzēts, ka būs iespējama audzēkņu rotācija no pamatprogrammas paplašinātajā, ja tiks nokārtoti nepieciešamie pārbaudījumi.
Valsts finansētā mūzikas izglītības paplašinātā programma no pamata programmas atšķiras tikai ar vienu papildu stundu specialitātē un vienu kameransambļa stundu nedēļā. Paplašinātās programmas noslēguma prasības būs atbilstošas mūzikas vidusskolu iestājeksāmenu prasībām.
Profesionālās ievirzes mākslas izglītības reforma
Profesionālās ievirzes mākslas izglītības reforma paredz atbilstoši katras skolas finansiālajām iespējām īstenot pamata programmu ar 1460 stundām vai paplašināto programmu ar 2205 stundām. Pamata programma ietvers obligātus mācību priekšmetus ar konkrētu stundu skaitu, paplašinātā programma – gan pamata programmas mācību priekšmetus, gan izvēles priekšmetus. Izvēles priekšmetu apjoms būs noteikts, savukārt izvēle būs audzēkņu ziņā atbilstoši skolas piedāvājumam. Pamata un paplašinātajā modelī mācību saturu un noslēguma prasības noteiks mācību priekšmetu Vadlīnijas. Arī pamata izglītības programmas audzēkņiem būs iespēja piedalīties skolas piedāvātajās papildu nodarbībās, taču to apjomu izglītības programma nenoteiks.
Atšķirībā no mūzikas izglītības reformas, kur skola paralēli realizē gan pamata, gan paplašināto programmu, mākslas skolām tiek dota izvēle īstenot vienu programmu. Paplašinātās programmas priekšrocības – lielāks izvēles priekšmetu piedāvājums audzēkņiem, kā arī iespēja skolai profesionāli izkopt savu individualitāti un sniegt bagātīgāku pienesumu novada kultūras norisēs.
Papildus licencētajām valsts finansētajām programmām skolām būs iespēja par pašvaldību vai vecāku līdzfinansējumu piedāvāt audzēkņiem apgūt izvēles priekšmetus vai citas papildu izglītības programmas.
Reforma nozīmēs arī būtisku pedagogu atalgojuma samazinājumu
Īstenojot plānotās reformas mūzikas profesionālās ievirzes izglītības programmās, samazināsies ne tikai nodarbību skaits, bet arī vairāk nekā par 50% šo skolu pedagogu atalgojums, uzskata Rīgas Pāvila Jurjāna mūzikas skolas direktors Viesturs Mežgailis: „Ja nodarbība ilgs 30 minūtes, nevarēs to apmaksāt kā 40 minūšu nodarbību.”
Salīdzinājumā ar esošo licencēto 6 gadu izglītības programmu stundu skaits pamatprogrammā tiks finansēts 57% apjomā (45% no esošās 8 gadu programmas), savukārt paplašinātajā programmā – 73% apjomā (57% no esošās 8 gadu programmas). Paplašinātā programma veicinās talantīgāko audzēkņu profesionālo un radošo izaugsmi, kā arī sagatavos viņus turpmākām studijām mūzikas vidusskolā.
Kultūras ministrs I. Dālderis uzsver: iepriekšējos gados profesionālās ievirzes mūzikas un mākslas izglītībā uzsvars tika likts uz pedagogu slodžu nodrošināšanu, tagad tiks domāts, kā labākus un konkurētspējīgākus sagatavot šo iestāžu audzēkņus. Tādēļ rūpīgi tiks sekots līdzi katram no valsts piešķirtajam latam. Vienlaikus ministrs norāda, ka sistēmā pašlaik pastāv būtisks pedagogu un īpaši kvalificētu pedagogu trūkums, tāpēc ministrija strādā, lai šo problēmu risinātu.
"Profesionālajā kultūrizglītībā nodarbināto pedagogu tālākizglītības projekta laikā līdz 2012. gada beigām tiks nodrošināta iespēja celt profesionālo kvalifikāciju ap 2000 pedagogiem."
KRIIC direktore Agnese Miltiņa norāda: šobrīd papildu finansējums pedagogu motivācijas celšanai turpināt darbu skolās nav paredzēts, taču no nākamā gada tiks īstenota Eiropas Sociālā fonda aktivitāte pedagogu konkurētspējas paaugstināšanai, kas paredz atbalstu skolotājiem, kuri nedēļā strādā mazāk par deviņām kontaktstundām. Tiks uzsākts profesionālajā kultūrizglītībā nodarbināto pedagogu tālākizglītības projekts, kura laikā līdz 2012. gada beigām tiks nodrošināta iespēja celt profesionālo kvalifikāciju ap 2000 pedagogiem.
KM mūzikas un mākslas profesionālās izglītības sistēmas izvērtēšanas darba grupas vadītājs Egīls Šēfers atgādina pedagogiem iespēju Izglītības kvalitātes valsts dienestā saņemt atļauju privātnodarbību vadīšanai.
Asociācija neatbalsta iecerētās reformas mūzikas izglītībā
Latvijas Mūzikas izglītības iestāžu asociācija (LMIIA) izplatījusi paziņojumu, kurā kritizē reformu projektu profesionālās ievirzes mūzikas izglītībā.
Galvenie asociācijas iebildumi saistīti ar to, ka KM un KRIIC izstrādātā reformu projekta pamatā ir finansējuma trūkums, nevis akūtas problēmas izglītības sistēmā. Izstrādātais reformu piedāvājums paredz neizmantot visu finansējumu, kas varētu tikt atvēlēts profesionālās ievirzes mūzikas skolās strādājošo atalgojumam.
Pēc LMIIA pārstāvju domām, piedāvātais audzēkņu stundu skaita sadalījums ir tāds, ar kuru nav iespējama profesionāla un kvalitatīva audzēkņu apmācība, savukārt plānotais mūzikas skolu audzēkņu dalījums „profesionāļos” un „neprofesionāļos” jau pēc 3. klases nebūtu objektīvs, jo tik agri bērna spējas nav iespējams noteikt. Tāpat arī plānoto „profesionāļu” īpatsvars būtu pārāk mazs, ņemot vērā iespējamo dabisko audzēkņu atbirumu turpmākajos gados.
Asociācija piedāvā nevis samazināt stundu skaitu, bet aktualizēt izglītības programmu mācību priekšmetu saturu ar nolūku to veidot loģiskāku un tuvāku tirgus pieprasījumam, bet audzēkņu apmācība varētu tikt diferencēta tikai mācību beigu posmā, paplašināto programmu piedāvājot pusei no skolas audzēkņiem.
