Robežsardze samazina patrulēšanas biežumu
Izlūkošanas lidojumu skaits ar helikopteriem gada griezumā īpaši nav mainījies, ja neņem vērā to, ka pēdējo mēnešu laikā nav veikts neviens patrulēšanas lidojums ar helikopteru. Runājot par lidojumiem, vērā tiek ņemta plānveida patrulēšana, tajā skaitā ledus novērošana jūras līcī, ezeros un ūdenskrātuvēs.
Maijā, jūnijā un jūlijā, salīdzinot ar pagājušo gadu, samazinājies arī patrulēšanas laivu stundu skaits, jūlijā - apmēram trīs reizes.
"Patrulēšanas izlidojumu skaits galvenokārt sarucis sakarā ar budžeta finansējuma samazināšanu."
Pēc Robežsardzes informācijas grupas vadītāja Kaisa Pungase vārdiem, izlidojumu skaits galvenokārt sarucis sakarā ar budžeta finansējuma samazināšanu, bet laivu darba stundu skaitu ietekmējis fakts, ka divas laivas atrodas remontā.
Izglītības un zinātnes ministrs atsakās samazināt skolotāju algas
Premjerministra Andrusa Ansipa valdības budžeta samazināšanas plāni ievelkas, jo daudzi pretojas, tajā skaitā arī izglītības un zinātnes ministrs Teniss Lukass. Saskaņā ar valdības 2. jūlija lēmumu visām ministrijām to pakļautībā esošo uzņēmumu izdevumi personāla algām bija jāsamazina par 9 procentiem. T. Lukass savas ministrijas personāla izdevumus samazinājis tikai par 5,8%, saglabājot dažu ierēdņu algas iepriekšējā līmenī. Tāpat viņš nav veicis skolotāju algu samazināšanu un nav samazinājis stipendijas doktorantiem un augstskolu studentiem. Valdības izdevumu plāna īstenotājam finanšu ministram Jirgenam Ligi izglītības ministra lēmums radījis nepatīkamu pārsteigumu.
Jūlija beigās finanšu ministrs no T. Lukasa pieprasījis steidzamu rīcību un izdevumu samazinājumu līdz Ansipa valdības noteiktajam līmenim. Vienlaikus finanšu ministrs spēris neierastu soli, nosūtot T. Lukasam atpakaļ viņa sagatavoto un iesniegto zinātnes un izglītības ministrijas 2010. gada budžeta projektu. Tagad J. Ligi no T. Lukasa gaida nākamā gada budžeta izdevumu samazinājumu līdz 700 miljoniem EEK (31,43 milj. LVL), bet izglītības ministrs uzskata, ka samazinājums ir iespējams tikai līdz 400 miljoniem EEK (17,96 milj. LVL).
"Izglītības ministrs nav veicis skolotāju algu samazināšanu un nav samazinājis stipendijas doktorantiem un augstskolu studentiem."
Šis nav jautājums par finanšu un izglītības ministru personīgo konfliktu, bet gan par nesaskaņām valdības realizētajā politikā. Līdzīga situācija 1990. gadā bija Somijā, kur cīniņa rezultātā finansējums zinātnei un izglītībai tika samazināts pavisam nedaudz vai pat nemaz. Tas veicināja „Nokia” līdzīgu augstas tehnoloģijas uzņēmumu veidošanos.
Izglītības un zinātnes ministrs T. Lukass uzskata, ka finansējuma jautājums ir jāizskata Ansipa valdības ārkārtas sēdē. Arī finanšu ministrs ir pārliecināts, ka finansējums nevar būt labāks par to, kādu to diktē esošā realitāte.
Enerģijas tirgus samazinās par 8,5 procentiem
Kā ziņo AS „Eesti Energia” (Latvijā analogs – „Latvenergo”), iekšzemes enerģijas tirgū 2009. gada jūlijā ir realizētas 432 GWh elektroenerģijas, kas ir par 8,5% mazāk, salīdzinot ar šo pašu periodu 2008. gadā. „Eesti Energia” uzskata, ka elektroenerģijas realizācijas samazināšanās saistīta ar ekonomiskās lejupslīdes turpināšanos un ražošanas samazināšanos Igaunijā. Papildu realizācijas apjomu negatīvi ietekmējusi arī āra temperatūras paaugstināšanās jūlijā par 0,4 grādiem.
Privātpersonām jūlijā ir realizētas 82 GWh elektroenerģijas, kas ir par 8,5% mazāk nekā iepriekšējā gadā. Realizācijas daudzuma izmaiņu privātpersonām ietekmējušas pārmaiņas klimatā, kā arī parādu masveida nomaksa jūnijā (saistībā ar PVN likmes izmaiņām no 1. jūlija).
"Eesti Energia” elektroenerģijas realizācijas samazināšanās saistīta ar ekonomiskās lejupslīdes turpināšanos un ražošanas samazināšanos Igaunijā."
„Eesti Energia” jūlijā elektrisko tīklu uzņēmumiem pārdevusi 48 GWh elektroenerģijas, kas ir par 2,5% mazāk nekā 2008. gadā. Vidējā elektroenerģijas cena, par kādu „Eesti Energia” pārdeva to iekšzemes patērētājiem bez pārvades tīklu pakalpojuma, bija 514 EEK (23,08 LVL) par MWh. Šajā pašā periodā elektroenerģijas bāzes cena rietumvalstu enerģijas biržas „Nord Pool” Somijas reģionā bija 537 EEK (24,11 LVL) par MWh.
Arī siltumenerģijas realizācijas daudzums šajā periodā samazinājās par 28,6 GWh. „Eesti Energia” uzskata, ka tam par iemeslu galvenokārt ir konkurences palielināšanās Tallinas siltumenerģijas tirgū.
Informācija par elektroenerģijas cenu Baltijas valstīs un Eiropas reģionā
Aprēķiniem par pamatu ņemti mājsaimniecībām piemērojamie tarifi.
Baltijas valstīs 2009. gada septembrī mājsaimniecībām piegādātās elektroenerģijas tarifi (ar pievienotās vērtības nodokli) ir:
- Latvijā – 0,0743 Ls/kWh,
- Lietuvā – 0,0726 Ls/kWh,
- Igaunijā – 0,0661 Ls/kWh.
Avots: AS „Latvenergo” informācija
Igaunija uzņems Gvantanamo ieslodzītos
Premjera Andrusa Ansipa valdība ir gatava uzņemt Igaunijā Gvantanamo ieslodzītos, kurus amerikāņi nezina, kur izvietot. Saskaņā ar laikraksta „Eesti Ekspres” sniegto informāciju, šo ieslodzīto uzņemšanu gatavo Igaunijas Iekšlietu un Ārlietu ministrijas. Šajā sakarā būs jārod risinājums vairākiem juridiskajiem jautājumiem, kuri šobrīd traucē ieslodzīto izvietošanas nokārtošanu. Baraks Obama bēdīgi slavenos ieslodzītos grib izvietot jau no nākamā gada janvāra. Kubā amerikāņu jūras spēku bāzē Gvantanamo pašlaik palicis nedaudz vairāk par 200 ieslodzītajiem. Gandrīz simts ieslodzīto saistība ar terorismu vairāku gadu garumā joprojām nav izmeklēta, tāpēc viņi tiek nosūtīti uz savām izcelsmes zemēm.
Apmēram piecdesmit ieslodzīto ir no valstīm, uz kurieni to nosūtīšana atpakaļ politisko motīvu dēļ radītu draudus viņu dzīvībai. Tas skar Alžīrijas, Lībijas un Tadžikistānas pilsoņus. Ja jau amerikāņi tādus ieslodzītos negrib atbrīvot un ļaut tiem palikt Amerikā, tad viņiem jāatrod mājvieta kādā citā valstī.
