Šo piecu gadu laikā Igaunija izjutusi lielu ekonomisko izaugsmi un citu ES dalībvalstu solidaritāti. No ES saņemtais finansējums ir uzlabojis Igaunijas konkurētspēju pasaules tirgū un devis iespēju veikt valstij nepieciešamās investīcijas. Eiropas Savienības atbalsta maksājumi lauku attīstībai deva atspērienu lauku attīstības veicināšanā, laukos dzīvojošo iedzīvotāju ienākumu palielināšanā un videi draudzīgas ražošanas attīstībā. Igaunijas iestāšanās ES ierindas pilsoņiem radīja iespējas strādāt, mācīties un ceļot uz pārējām ES dalībvalstīm. Atbalsts, ko Igaunija saņem no ES, pilnībā apstiprinājis lolotās cerības. Piecu gadu laikā notikušas lielas izmaiņas visās dzīves jomās, sākot ar ekonomiku un beidzot ar valsts aizsardzību.
"Piecu gadu laikā notikušas lielas izmaiņas visās dzīves jomās, sākot ar ekonomiku un beidzot ar valsts aizsardzību. "
Arī Igaunijā augusi darba alga un kredītu daudzums
Ar Igaunijas ekonomikas liberālu reformu jau pirms iestāšanās ES bija radīta brīvai tirdzniecībai līdzīga saimniekošana. Biznesa vide līdzinājās eiropeiskai, privātīpašums pārejas periodā bija labi nosargāts, finanšu institūcijas attīstījušās un makroekonomika stabila. Ekonomiskās augšupejas paātrināts process sākās līdz ar iestāšanās gadu, maksimumu sasniedzot 2006. gadā, kad iekšzemes kopprodukta reālais pieaugums sasniedza 10,4 procentus. Iekšējā patēriņa korekcijas un pasaules ekonomiskās krīzes dēļ 2008. gadā Igaunijas ekonomiskie rādītāji sāka kristies, un šī tendence turpinās arī 2009. gadā. Saskaņā ar prognozi ekonomikas augšupeju varētu sagaidīt tikai 2011. gadā.
Pievienošanās Eiropas Savienībai radījusi vairākus apstākļus, kas ievērojami mainījuši Igaunijas ekonomiskos rādītājus. Pirmkārt, ES darba tirgus atvēršana, kas īpaši pēdējā laikā veicinājusi darba algu paaugstināšanos un bezdarba samazināšanos. Bezdarba līmenis Igaunijā 2004. gadā bija 9,7%, bet līdz 2007. gadam tas samazinājās līdz 4,7 procentiem. Tagadējās pasaules ekonomiskās krīzes iespaidā bezdarba līmenis atkal audzis, un 2009. gadā tas tiek prognozēts 12,2 procenti. Auga arī darba alga, un to galvenokārt veicināja straujā ekonomiskā izaugsme. 2008. gadā algas gan atkal pazeminājās, tomēr nākotnē lielāka algu samazināšanās netiek prognozēta, jo algu līmenis Igaunijā, salīdzinot ar ziemeļu kaimiņvalstīm, ir daudz zemāks.
Vidējā darba alga Igaunijas tautsaimniecībā
Avots: valsts aģentūra „Igaunijas Statistika”**
Pēdējos gados nozīmīgs ekonomiku iespaidojošs faktors bijis uzņēmumu un privātpersonu straujais banku aizņēmumu pieaugums, ko veicināja zemie procenti un vienkārša kredītu noformēšana. Vidējā igauņu aizņēmumu slodze tomēr ir zemāka, salīdzinot ar Rietumvalstīm. Salīdzinājumā ar pārējām Baltijas valstīm Igaunijai šī slodze ir lielāka nekā Lietuvai, bet mazāka kā Latvijai.
Audzis arī iekšzemes kopprodukts un inflācija
Pēc pievienošanās ES iekšzemes kopprodukta apmērs uz vienu iedzīvotāju ir nemitīgi tuvinājies ES vidējam līmenim. Iekšzemes kopprodukts 2004. gadā bija 54,6% no ES vidējā, bet 2007. gadā - jau 67,9 procenti. Tā kā šajā laikā ekonomikas kritums Igaunijā ir lielāks nekā vidējais ES, tad tuvāko gadu laikā iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju samazināsies.
"Ekonomiskai izaugsmei paātrinoties, palielinājās ārējo investīciju efektivitāte, līdz ar to Igaunijas ekonomikā pieaugošā apmērā ieplūda ārzemju investīcijas. "
Ekonomikas straujās izaugsmes un cenu politikas iespaidā Igaunijā inflācijas līmenis ir pārsniedzis ES vidējo. Pēc iestāšanās ES 2004. gadā to ietekmēja arī naftas cenu straujais pieaugums, bet no 2006. gada inflācijas kāpumu var izskaidrot ar algu un aizņēmumu pieaugumu bankās, papildu ES saistību uzņemšanos sakarā ar nodokļu likmju un akcīžu unificēšanu. Lielu iespaidu uz cenu celšanos 2008. gadā atstāja naftas un pārtikas cenu celšanās pasaules tirgū. Bāzes inflācijas samazināšanos zināmā mērā bremzē patērētāju izdevumu un algu samazināšanās.
Inflācija Igaunijā (2009., 2011., 2013. gads – prognoze)
Avots: valsts aģentūra „Igaunijas Statistika”
Tiešo ārvalstu investīciju plūsma pēc iestāšanās ES ir palielinājusies. Tā iespaidā ievērojami pieaugušas tiešās investīcijas valsts finanšu sektorā, tajā skaitā apdrošināšanā un tirdzniecībā. Ekonomiskai izaugsmei paātrinoties, palielinājās ārējo investīciju efektivitāte, līdz ar to Igaunijas ekonomikā pieaugošā apmērā ieplūda ārzemju investīcijas.
Ņemot vērā iekšējā patēriņa straujo pieaugumu 2006.-2007. gadā, ievērojami palielinājās arī tekošā konta deficīts. Ekonomiskā lejupslīde 2008. gadā koriģēja ārējo līdzsvaru, un tekošā konta deficīts mazinājās. Šogad strauji krītas importēto preču daudzums, jo samazinās iekšējais patēriņš.
"Saskaņā ar prognozi Igaunijas ekonomikas atkārtotu augšupeju varētu sagaidīt tikai 2011. gadā. "
Piecu gadu laikā kopš iestāšanās Eiropas Savienībā ekonomikas atdzīvināšanai un attīstības īpatnību mazināšanai Igaunija no ES ir saņēmusi nozīmīgu atbalstu. Rezultātā ir uzlabojusies konkurētspēja pasaules tirgū un radusies iespēja lielā skaitā īstenot valstij nepieciešamās investīcijas. Papildus ES finansējumam savs ieguldījums Igaunijas attīstībā ir arī Norvēģijai, Šveicei un Eiropas Ekonomikas zonas finanšu mehānismam.
* Pēc Igaunijas Valsts kancelejas apkopotās informācijas
** 1 LVL = 0,045 EEK
