FOTO: Māris Kaparkalējs, LV
Gandrīz trīs kilogrami pārtikas
Šogad EK piešķīrusi 60 reizes lielāku finansējumu (2,1 miljonu latu) nekā pagājušajā gadā, kad bija atvēlēti 64 386 lati un kad 34 965 cilvēki saņēma pavisam 209,79 tonnas miežu putraimu. Līdz gada beigām pārtikas pakas izdalīs 44 083 trūcīgajām personām, informēja Zemkopības ministrijas (ZM) Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas speciāliste Antra Elste.
Pieaugot EK atbalstam, arī pārtikas pakā nav vairs viens, bet gan ir pieci produktu veidi, proti, viena persona saņems 1 kg makaronu, 0,5 kg auzu pārslu, 0,5 kg četrgraudu pārslu, 0,4 kg pankūku miltu un 0,4 kg piena pulvera. Šāda 2,8 kg smaga pārtikas paka maksā 1,88 latus.
Pārtikas pakas, kā līdz šim, dalīs labdarības organizācijas – sabiedriskā organizācija "Zigate", Viļānu labdarības biedrība "Mazumiņš", biedrība "Žēlsirdības misija dzīvības ēdiens", Ventspils evaņģēliski luteriskā draudze, Dagdas invalīdu brālība "NEMA", daudzbērnu ģimeņu apvienība "Dzīpariņš" un biedrība "Latvijas Sarkanais Krusts". Pavisam Latvijā būs 255 pārtikas paku izdales vietas.
Ielūkojoties EK trūcīgo personu atbalsta vēsturē, vēl pirms diviem gadiem Latvijā iedzīvotājiem tika dalīta maize. Toreiz atsaucība bija ļoti liela. Pagājušajā gadā trūcīgie saņēma miežu putraimus. Latvijas Sarkanā Krusta (LSK) Daugavpils rajona komitejas izpilddirektore Skaidrīte Davne atzina, ka Daugavpils rajonā daudzi tomēr nebija atnākuši pēc putraimiem uz pašvaldību vai LSK biroju, vēlāk stāstīdami, ka tā ieekonomējuši naudu, ko būtu tērējuši reisa autobusam. Pāri palikušos putraimus LSK Daugavpils rajona komiteja ziedoja Subates katoļu draudzes Miera namam, kur uzturas vientuļi pensionāri, un Ilūkstes pareizticīgo klosterim, kas uzņem un ēdina svētceļniekus.
Šogad LSK Daugavpils rajona komiteja sadarbībā ar sociālajiem darbiniekiem putraimus izdalīs jau rudenī, tomēr esot grūti prognozēt, vai pēc šīm pārtikas pakām ieradīsies visas 3667 trūcīgās personas, jo viņu materiālais stāvoklis kļuvis vēl smagāks. "Četros mēnešos mums būs jāizsniedz visa gada norma. Tas ir liels apjoms. Jācer, ka pēc pārtikas pakām atnāks visi maznodrošinātie. Šogad viņu skaits pieaudzis par 253 cilvēkiem," teica S. Davne.
Naudu neizsniedz
LSK brīvprātīgie uzskata, ka tomēr dažos gadījumos būtu lietderīgāk pārtikas produktus atdod skolai, jo daži vecāki putraimus iemaina pret alkohola pudeli, bet skolā bērniem neapmaksā pusdienas. Rezultātā bērns vai pat vairāki nav paēduši nedz mājās, nedz arī skolā. Tomēr Zemkopības ministrija LSK pārstāvjiem bija paskaidrojusi, ka EK prasība ir strikta – par tās piešķirto naudu trūcīgajiem drīkst iegādāties un izdalīt tikai pārtikas produktus.
Otra nepilnība, ko pašreizējā sistēmā saskata LSK, ir pārtikas pakas sastāvs. Viņuprāt, tajā būtu jābūt arī eļļai vai margarīnam, lai, piemēram, varētu izcept pankūkas. Šos un citus ierosinājumus LSK iesniegs oficiālā vēstulē Lauku atbalsta dienestam.
"Lai palīdzētu trūcīgām ģimenēm, šogad Salas pagasta padome tām sniegusi atbalstu sociālo dārzu veidā, bet vienai daudzbērnu ģimenei nopirkusi kazu."
Jāpiebilst, ka ZM jau informējusi EK par Latvijas dalību pārtikas produktu atbalsta programmā arī 2010. gadā. Ja EK šī gada oktobrī piešķirs finansējumu, tad nākamgad trūcīgās personas saņems 0,45 kg ātri vārāmo auzu pārslu, 0,5 kg četrgraudu pārslu, 0,4 kg pankūku miltu, 0,5 kg griķu pārslu un 0,4 kg vājpiena pulvera. ZM lūgusi EK piešķirt 24 922 tonnas graudu un 731 tonnu vājpiena pulvera par kopējo summu 2 652 120 latu.
Veidos pārtikas banku
Labdarības organizācijā "Ziedot.lv" atzīst, ka patlaban arvien biežāk nāk cilvēki, kas sūrojas, ka nevar vairs ilgāk iztikt, lietojot uzturā tikai krāna ūdeni. Tāpēc "Ziedot.lv" veidos pārtikas banku "Paēdušai Latvijai": iedzīvotāji, uzņēmēji, visi labas gribas cilvēki aicināti ziedot naudu, lai "Ziedot.lv" reizi mēnesī izsniegtu pārtikas pakas trūcīgiem cilvēkiem. Vienas pārtikas pakas izmaksas nepārsniegs 8,50 latus un tajā iekļauti produkti, kas ļaus ģimenēm nodrošināt ikdienas maltīti – 1 kg putraimu vai 1 kg grūbu, 1 kg rīsu vai 1 kg griķu, 1,5 kg auzu pārslu, 1 kg pelēko zirņu, 0,5 kg makaronu, 2 kg miltu, 1 l eļļas, 1 kārba gaļas vai 1 kārba zivju konservu, 1 kg cukura, 0,4 kg sausā piena, 120 g sausa buljona un 30 g tējas. Šādu pārtikas paku pirmām kārtām saņems bezdarbnieku ģimenes, kurās ir bērni, invalīdi, veci cilvēki, kā arī pirmspensijas vecuma bezdarbnieki, kuriem beidzies bezdarbnieka pabalsts un kuri nav atraduši darbu. Pārtikas pakas sāks izsniegt septembrī.
"Ziedot.lv" jau atradis sadarbības partneri – Hanzas maiznīcas Maizes fondu, kurš ik gadu, sadarbojoties ar 10 labdarības organizācijām, 10 000 tonnu pašu ceptās maizes piegādā daudzbērnu ģimenēm, bērnu dienas centriem, pansionātiem, maznodrošinātajiem pensionāriem, zupas virtuvēm, bijušajiem ieslodzītajiem."Dažos gadījumos būtu lietderīgāk pārtikas produktus atdod skolai, jo daži vecāki putraimus iemaina pret alkohola pudeli, bet skolā bērniem neapmaksā pusdienas."
"Ziedot.lv" akciju atbalsta arī Sorosa fonds Latvijā, kurš piešķirs naudu pārtikas bankas loģistikai un noliktavas izdevumu segšanai, lai saziedoto naudu nevajadzētu tērēt akcijas "Paēdušai Latvijai" administrēšanai.
"Ziedot.lv" aicina ziedot pārtikas produktus, higiēnas un saimniecības preces, degvielu transportam, kas nogādās pārtikas pakas konkrētā vietā.
Salas pagastā – sociālie dārzi
Latvijā vērojama cita atbalsta pieredze, ko derētu ielāgot gan pašvaldībām, gan ministriju ierēdņiem. Lai palīdzētu trūcīgām ģimenēm, šogad Salas pagasta padome (Jēkabpils novads) tām sniegusi atbalstu sociālo dārzu veidā, bet vienai daudzbērnu ģimenei nopirkusi kazu.
Salas pašvaldības sociālā darbiniece darbam ar ģimenēm un bērniem Inita Gādmane pastāstīja, ka ar sociālajiem dārziem atbalstītas piecas trūcīgas ģimenes no Biržiem. Četras ģimenes dzīvo daudzdzīvokļu mājās, viena – personīgajā mājā, pa visām kopā ir ap 20 bērnu. Katrai ģimenei pašvaldība par brīvu iznomājusi 0,5 ha zemes, kas par pagasta līdzekļiem tika sagatavota (aparta un noecēta) sējai. Kartupeļus ģimenēm uzdāvinājis z/s "Upeslīči" saimnieks Andrejs Lisjonoks, bet pašvaldība par savu naudu iegādājusies pārējo dārzāju sēklas. Zeme iznomāta uz gadu, un pa šo laiku pašvaldība uzraudzīs, lai ģimenes dārziņus ravētu un veiksmīgi izaudzētu ražu pārtikšanai.
Sociālo mazdārziņu ideju Salas pagasta padome aizguvusi no Cēsu rajona Vaives pagasta. I. Gādmane pauda cerību, ka pašvaldības komandas labais darbs vainagosies ar to, ka rudenī ģimenes novāks labu ražu un pašvaldībai būs stimuls tām palīdzēt arī turpmāk, bet sociālo dārzu pieredzi pārņems arī tuvākie un tālākie kaimiņi.
Savukārt Daigai Brālītei, kurai ir seši skolas un pirmsskolas vecuma bērni, Salas pagasts ar zemnieka Jāņa Dambrāna palīdzību par 20 latiem nopirka kazu. Derīgā dāvana D. Brālītes ģimeni rosinājusi iegādāties arī sivēnu, apsēt dārzu jeb apaugt ar derīgiem darbiem, lai būtu ikdienas iztikšana gan bērniem, gan pašiem.
Tuvojas jaunais skolas gads, un te noderētu LSK Gulbenes novada komitejas pieredze. Proti, LSK brīvprātīgie vairākos Gulbenes tirdzniecības uzņēmumos uzlikuši ziedojumu kastes ar uzrakstu "Sveiks, mans nākamais skolasbiedr!" Kastēs var ziedot burtnīcas, rakstāmpiederumus, lineālus, penāļus un citas skolai noderīgas lietas. Visas saziedotās dāvanas saņems trūcīgās ģimenes ar bērniem.