Zupas virtuves no virtuves puses

Vieni no pirmajiem, kas sākuši publisko diskusiju par neskaidrībām un ierosinājumiem pārtikas paku izdalē un zupas virtuvju darbībā, ir Kurzemes nevalstiskās un reliģiskās organizācijas, kas tieši iesaistītas šajās aktivitātēs. Kurzemē reģistrētās 11 zupas virtuves aptuveni 1000 cilvēkiem dienā izsniedz zupas porciju. Taču precīzs zupas virtuvju skaits nav zināms, jo pēdējo mēnešu laikā arvien vairāk darbu sāk arī nereģistrētas zupas virtuves. To organizētāji uzskata, ka reģistrācijas process ir pārāk sarežģīts un šī brīža situācijā galvenais ir palīdzēt cilvēkiem, nevis ievērot birokrātiju un izpildīt Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) prasības.

Tomēr, kā norāda PVD Ziemeļkurzemes pārvaldes vadītāja vietniece Eliko Bērziņa, daudzi pārpratumi un mīti par PVD darbību rodas tādēļ, ka starp iedzīvotājiem un dienesta darbiniekiem nav dialoga. Lai arī PVD pārvaldēs visā Latvijā iespējams saņemt bezmaksas konsultācijas, to skaitā par zupas virtuvju organizēšanai nepieciešamajām darbībām un formalitātēm, šo iespēju iedzīvotāji izmantojot ļoti maz.

Kārtība un prasības, kas jāievēro, reģistrējot zupas virtuvi un nodrošinot zupas izdali:

1. Bezmaksas konsultācijas iespēja PVD (arī teritoriālajās pārvaldēs).
2. Pieteikums zupas virtuves reģistrācijai. To iesniedz atbilstošajā PVD teritoriālajā pārvaldē. Pieteicējs var būt gan juridiska, gan fiziska persona.
3. PVD inspektors pārbauda vietu, kur paredzēta zupas virtuves darbība. Telpām jāatbilst minimālajām higiēnas un aprīkojuma prasībām – jābūt viegli uzkopjamām, jābūt pieejamiem mazgāšanas līdzekļiem, jāvar loģiski pamatot, cik lielu pārtikas apjomu paredzēts gatavot un uzskatāmi uzrādīt aprīkojumu, kurā paredzēts to veikt.
4. PVD inspektors uzraksta pārbaudes protokolu un kopā ar zupas virtuves organizētāja iesniegumu to nosūta PVD uzņēmumu reģistrācijas daļai.
5. Ja nav nekādu sarežģījumu, 10 dienu laikā zupas virtuve tiek oficiāli reģistrēta.
6. Uzsākot darbu, jābūt zupas virtuves tehnoloģiskajai instrukcijai – aprakstam, kā un kur ēdiens tiks gatavots.
7. Zupas virtuves darbības laikā tās organizatoram brīvā formā jāreģistrē pārtikas produktu piegādātāji – ja tiek ziedoti produkti (dārzeņi, saknes, zaļumi), jāreģistrē ziedotāja vārds vai organizācija.
8. Ja zupa netiek dalīta gatavošanas vietā, arī zupas vietas izdales punkts ir jāreģistrē PVD.
9. Darbiniekiem, kuri gatavo vai dala zupu, jābūt sanitārajai grāmatiņai un apliecībai, ka noklausīts kurss minimālās higiēnas prasībām pārtikas uzņēmumā.
10. Reģistrētas zupas virtuves darbību PVD pārbauda divas līdz trīs reizes gadā.

Minimālās izmaksas, uzsākot zupas virtuves darbību:

• Zupas virtuves reģistrācija PVD: Ls 8,-.
• Zupas sadales vietas reģistrācija PVD (ja tā tiek transportēta ārpus zupas pagatavošanas telpām): Ls 8,-.
• Viena darbinieka sanitārās grāmatiņas nokārtošana (rentgens un ģimenes ārsts): Ls 10,-.
• Apliecības "Minimālās higiēnas prasības pārtikas uzņēmumā " iegūšana atbilstoši apmācību iestādes cenrādim: vidēji Ls 20,- vai bez maksas, ja vēršas PVD ar lūgumu apmācīt darbinieku zupas virtuves darbības nodrošināšanai.

Tātad: ja organizācija vai privātpersona ir sagatavojusies zupas virtuves darbībai, zupas virtuves reģistrācija notiek maksimums 10 dienu laikā. Nepieciešamības gadījumā, to pamatojot ar iesniegumu, reģistrāciju var paātrināt. Turklāt zupas virtuve savu darbību var sākt jau ar brīdi, kad iesniegts pieprasījums PVD zupas virtuves reģistrācijai.

"Atkarībā no zupas virtuves darbības reģiona bērni vidēji saņem 20% no kopējā dienā izdalīto porciju skaita."

Kā skaidro Talsu zupas virtuves koordinatore Kristīne Riekstiņa, viens no vienkāršākajiem veidiem zupas virtuves izveidē ir sadarbība ar jau esošu ēdināšanas uzņēmumu. Tādējādi tiek nodrošināts viss nepieciešamais aprīkojums un darbinieki, kā arī izpildītas higiēnas prasības. Talsos LELB Talsu draudze, kas ir zupas virtuves izveides iniciatore, sadarbojas ar Latvijas Sarkanā Krusta Talsu nodaļu, kurai ir sava ēdnīca Stendē. Tur arī tiek gatavota zupa, ko transportē uz 15 km attālajiem Talsiem, kur to ik darba dienu  dala LELB Talsu draudzes cilvēki. Finansiāli zupas virtuves darbību nodrošina vietējie uzņēmēji, ar kuriem noslēgti līgumi par ikmēneša ziedojumiem, kā arī Talsu novada dome, kas savu atbalstu šogad ir dubultojusi no Ls 100 mēnesī līdz Ls 200 mēnesī. Arī citviet Kurzemē zupas virtuvju darbību finansiāli atbalsta ne tikai uzņēmēji, bet arī vietējās pašvaldības. Plašāku sadarbību ar pašvaldībām raksturo to sociālo dienestu iesaistīšanās zupas virtuvju darbībā, kas šobrīd nav ļoti plaši izplatīta prakse.

Grib pabarot arvien vairāk

Palielinoties pieprasījumam pēc zupas virtuves pakalpojumiem, to organizatori arvien aktīvāk sāk meklēt papildu iespējas, kā pēc iespējas lētāk pabarot lielāku cilvēku skaitu. Viens no risinājumiem tiek saskatīts iespējā sadarboties ar lielveikaliem to pārtikas produktu izmantošanā, kuriem konkrētajā dienā beidzas derīguma termiņš vai jau ir nupat beidzies. Šis jautājums rada karstas diskusijas, jo ne visas pārtikas produktu preču grupas ir droši lietot pēc to derīguma termiņa beigām. Lai veiktu izmaiņas pārtikas aprites uzraudzības likumā, kas nosaka, kāda pārtika un cik ilgi izmantojama uzturā, vispirms nepieciešami uz faktiem balstīti pētījumi, kādi Latvijā nav veikti. Kā viena no iespējām, lai sāktu risināt šo jautājumu, tiek minēta pieredzes pārņemšana no citām valstīm, kur tiek dalītas pārtikas preču grupas.

Tāpat publiskajā telpā virmo arī citas neskaidrības un pārpratumi saistībā ar zupas virtuvju legalizēšanu un PVD prasībām, kas lielākoties ir pārspīlētas.

"Daudzi pārpratumi un mīti par PVD darbību rodas tādēļ, ka starp iedzīvotājiem un dienesta darbiniekiem nav dialoga."

Mīts: Zupas virtuvju darbības nodrošināšanai nevar ziedot pārtikas produktus.

Patiesība: No visām pārtikas preču grupām produktus ziedot tiešām nav iespējams, taču bez sarežģītām formalitātēm jebkurš, kurš pats audzē dārzeņus, saknes un zaļumus, tos var ziedot zupas virtuvēm. Ziedotājam nav nepieciešami sertifikāti vai reģistrācijas apliecības par dalību pārtikas apritē, nav nepieciešams uzrādīt dārzeņu izcelsmi u.tml. Vienīgā prasība ir zupas virtuves organizatoram, kurš pieņem ziedojumu, brīvā formā reģistrēt visus ziedotājus un to ziedojumus, lai nepieciešamības gadījumā var izsekot, no kurienes produkti ir radušies.

Mīts: Ja zupas izdales punkts atrodas citā vietā, nekā zupas virtuve, ēdiena pārvietošanai nepieciešamas īpašas atļaujas, sertificēti trauki.

Patiesība: Nav nepieciešamas atļaujas vai sertifikāti zupas transportēšanai no vienas vietas uz citu, taču PVD inspektoram pārbaudes laikā jāredz, kā paredzēts zupu transportēt. Inspektors var konsultēt par pārtikas pārvadāšanas nosacījumiem.

Mīts: Lai izmantotu zupas virtuvju pakalpojumus, jāpierāda trūkumcietēja statuss.

Patiesība: Tā kā zupas virtuves pārsvarā organizē nevalstiskas un reliģiskas organizācijas (un nevis pašvaldības), tad arī nosacījumi, uz kuriem balstās to darbība, var atšķirties – izziņas par maznodrošinātā statusu var tikt lūgtas uzrādīt un var arī netikt. Visbiežāk atbilstošu izziņu var lūgt uzrādīt cilvēkam, kurš zupas virtuvē ieradies pirmo reizi un vēlas saņemt līdznešanai vairākas porcijas uzreiz.

Mīts: Zupas virtuvi apmeklē tikai "bomži".  

Patiesība: Zupas virtuvju apmeklētāji (izdalīto porciju saņēmēji) pārstāv dažādas sabiedrības grupas. Viena no lielākajām grupām ir ilgstošie bezdarbnieki, t.sk. arī cilvēki ar alkohola atkarības problēmām. Otra lielākā grupa ir trūcīgas daudzbērnu ģimenes. Atkarībā no zupas virtuves darbības reģiona bērni vidēji saņem 20% no kopējā dienā izdalīto porciju skaita. Trešā grupa ir invalīdi ar dažādām invaliditātes pakāpēm, kā arī vientuļie pensionāri.  

Mīts: Zupas virtuvi apmeklēt ir kauns, apmeklētāji slēpj savu identitāti.

Patiesība: Kā ievērojuši zupas virtuvju organizatori, regulārie zupas virtuves apmeklētāji ne tikai brīvi komunicē savā starpā, bet arī rūpējas cits par citu. Ja kāds nav ieradies pēc ikdienas zupas porcijas, pārējo vidū rodas satraukums. Nereti kāds no pārējiem apmeklētājiem šai personai zupas porciju aiznes uz mājām.

"Viens no risinājumiem tiek saskatīts iespējā sadarboties ar lielveikaliem pārtikas produktu izmantošanā, kuriem konkrētajā dienā beidzas derīguma termiņš vai jau ir nupat beidzies."

Mīts: Zupas virtuvi apmeklē tie, kuriem nav produktu ēdiena pagatavošanai.

Patiesība: Zupas virtuves apmeklē ne tikai pārtikas produktu trūkuma dēļ, bet arī tad, ja atslēgta elektrība vai gāze, trūkst vajadzīgā virtuves aprīkojuma un piederumu. Turklāt saņemt jau gatavu un siltu ēdienu svarīgi ir arī cilvēkiem, kuri paši nevar sev gatavot vai rīkoties ar nepieciešamo aprīkojumu, kā, piemēram, vientuļie, vecie cilvēki un invalīdi ar kustību traucējumiem u.tml.

Likumi un MK noteikumi, kuri jāievēro, organizējot zupas virtuves darbību:

• Pārtikas aprites uzraudzības likums;
• MK noteikumi nr. 409 "Pārtikas apritē nodarbināto personu  profesionālās kvalifikācijas prasības";
• Eiropas Parlamenta un Padomes regulas (EK) Nr. 825/2004 2. nodaļa "Pārtikas apritē iesaistīto tirgus dalībnieku saistības";
• Pārtikas nozaru labās higiēnas prakses vadlīnijas