Publicēts pirms 14 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Māris Kaparkalējs, LV
Ceturtdien, 6. augustā, tika noslēgti seši līgumi par ES un valsts atbalstu daudzdzīvokļu dzīvojamo māju renovācijai. Šo māju un dzīvokļu īpašniekiem pēc projektu īstenošanas kopā tiks atmaksāts 261,3 tūkstošu latu līdzfinansējums.
Projektus īstenos Ventspilī (pašvaldības SIA "Ventspils nekustamie īpašumi"), Talsos (SIA "Adax 2"), Liepājā (Liepājas dzīvokļu īpašnieku biedrība "Klaipēdas – 84" un Valmierā (SIA "Sun Energy Baltic").
Ekonomikas ministrs Artis Kampars uzsvēra trīs aspektus, kāpēc energosiltināšanas programma ir svarīga: “Pirmkārt, kaut vai pa sīkumiem, pa detaļām, mēs, siltinot mājas, ejam uz savas valsts enerģētiskās neatkarības nostiprināšanu. Un ar katru nosiltinātu māju mums samazinās gāzes piegādes apjoms no Krievijas, līdz ar to mēs spējam būt neatkarīgāki un drošāki. Otrkārt, ar ES fondu līdzekļiem mēs palīdzam mūsu cilvēkiem, konkrētiem dzīvokļu īpašniekiem uzlabot savu īpašumu vērtību, jo to palielina mājas energoefektivitāte, arī vizuālais skats un pieaugošais komforts. Treškārt – ES struktūrfondu nauda, ieplūstot Latvijas tautsaimniecībā, rada reālu ekonomikas sildīšanas efektu – būs darbs celtniekiem, ražotājiem, pārvadātājiem, visiem, kam pašreiz darba ir maz."
Abas līgumslēdzējas puses uzsvēra, ka beidzot siltināšanas programmu var uzskatīt pat reāli izkustinātu, un tas nozīmē, ka varētu palielināties arī iedzīvotāju interese. Pašreiz tā ir lielāka reģionos, kuros ar iedzīvotājiem aktīvāk strādā pašvaldība un kuros iedzīvotājiem ir lielāka ticība, ka pēc tēriņiem un renovācijas māja kļūs ne tikai skaistāka, bet tajā arī dzīvot būs lētāk. Intereses pieaugums redzams jau pašreiz, jo katrā nākamajā projekta kārtā piesakoties vairāk pretendentu nekā iepriekšējā.
Vienkāršo projektu pieteikšanu un īstenošanu
Ministru kabinets 28. jūlijā apstiprināja grozījumus programmā "Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi", kas paredz vienkāršot projektu pieteikšanu un īstenošanu. Ja projekta iesniegumu iesniedz par daudzdzīvokļu dzīvojamo māju, kuras siltumenerģijas patēriņš pēdējos piecos kalendāra gados ir pārsniedzis 180 kWh uz apkurināmās platības kvadrātmetru gadā, būs jāiesniedz vienkāršots energoaudita pārskats, norādot siltumenerģijas patēriņa datus un veicamās siltināšanas aktivitātes.
Lai programmā varētu piedalīties arī lielākas daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas, atcels vienam namam maksimāli atvēlēto naudas summu, kas līdz šim bija 100 000 latu. Noteikumi paredz vēl vairāku formālu prasību samazināšanu, pat tādu kā, piemēram, turpmāk projekta iesniegums papīra formā jāiesniedz vienā eksemplārā, nevis divos kā līdz šim. Lai nodrošinātu augstāku energoauditu veikšanas kvalitāti, noteikts, ka energoauditi pēc 2010. gada 1. janvāra būs jāveic sertificētiem energoauditoriem.
"Intereses pieaugums redzams jau pašreiz, jo katrā nākamajā projekta kārtā piesakoties vairāk pretendentu nekā iepriekšējā."
Noteikumi stāsies spēkā jau šomēnes, 18. augustā, un attieksies uz projektu iesniegumu atlases kārtām, kas tiks organizētas pēc šī datuma.
Ekonomikas ministrijas Būvniecības un mājokļu politikas departamenta direktors Gatis Ābele informēja, ka ministrija kopā ar nevalstiskajām organizācijām strādā gan pie energoefektivitātes valsts programmas nosacījumiem, gan procedūru nostiprināšanas. Arī turpmāk tiek plānotas dažādas izmaiņas normatīvajos aktos, lai veicinātu pieteikšanos uz siltināšanu. Ekonomikas ministrija ir nākusi ar priekšlikumu par mazāku nekustamā īpašuma nodokli energoefektīvās, siltinātās mājās, paredzami arī grozījumi likumā par dzīvokļa īpašumu.
Reģioni aktīvāki un tic, ka izdosies
Ventspils pašvaldības SIA "Ventspils nekustamie īpašumi" valdes priekšsēdētājs Ojārs Svētiņš un arī citi zinātāji izteicās, ka šāda programma bijusi nepieciešama jau deviņdesmitajos gados, jo maksājumi par apkuri nemitīgi pieaug. Ventspilī tiks siltināta 1961. gadā būvēta māja, kurai gan jau ir nomainīti visi logi, tomēr apkures maksājumi tik un tā bijuši par 40% lielāki nekā citās mājās Ventspilī. “Kad būs nosiltināta, neticību pārvarēs arī citi iedzīvotāji," pārliecināts ir O. Svētiņš.
“Pierunāt iedzīvotājus ir diezgan grūti, jo tam nav pateicīga ekonomiskā situācija, valda arī liela neticība, ka var kas radikāli uzlaboties," atzina SIA "Adax 2" valdes priekšsēdētājs Aivars Maķevics. Tomēr arī viņš nešaubās, ka jau nākamsezon iedzīvotāji sajutīs labumu siltinātajā mājā.
Talsenieka pārdomās izskanēja arī kritika. Ar pašreizējo programmu tiek diskriminēti mazo ciematu un lauku iedzīvotāji, jo var pieteikt mājas apdzīvotās vietās ar ne mazāk kā 2000 iedzīvotāju. Bet ar ko gan sliktāki ir ciemati, turklāt bieži vien tieši lauku daudzdzīvokļu nami ir daudz ir daudz sliktākā stāvoklī nekā pilsētās, kur ir labāki siltumtīkli un cita infrastruktūra – arī par Eiropas naudu. A. Maķevics arī uzskata, ka projektā ieguldītās naudas efektivitāte, kas ir viens no kritērijiem, būtu lielāka, ja naudu varētu saņemt avansā (nostiprinot atbildību līgumos), un nevajadzētu ņemt kredītu bankā, attiecīgi maksājot procentus.
SIA "Sun Energy Baltic" valdes loceklis Raivo Damkevics stāsta, ka viņu uzņēmums pārstāv jaunu virzienu – energoservisu daudzdzīvokļu māju renovācijai. Tas ir Latvijas un Nīderlandes kopuzņēmums. Nīderlandē šāda sistēma darbojas jau vairākus gadus. Biznesa ideja pamatojas uz to, ka tiek veiktas investīcijas privātā mājoklī un investīcijas tiek atmaksātas no iegūtajiem energoietaupījumiem. Tā ir privātā partnerība. Viņš arī palepojas, ka Valmiera ir viena no aktīvākajām pilsētām. Kompānijai pašreiz ir līgumi par trim mājām, ir iesniegti renovācijas projekti vēl piecām.
"Ar pašreizējo programmu tiek diskriminēti mazo ciematu un lauku iedzīvotāji, jo var pieteikt mājas apdzīvotās vietās ar ne mazāk kā 2000 iedzīvotāju."
Vaicāts par vienas mājas projekta izmaksām, R. Damkevics izstāsta, ka viņu pieeja ir atšķirīga: “Skatāmies uz māju nedaudz citādi nekā klasiskā renovācijas gadījumā. Sākumā veicam ēkas energoauditu, tajā parādās pirmās lietas, kas mājai jāizdara. Otra komponente, kas ir svarīga, ir siltuma izmaksas, tarifs pašvaldībā. Šo informāciju ievietojot investīciju shēmā, skatāmies, cik tālu māju varam renovēt, lai tas atmaksājas līguma noteiktajā termiņā. Ja siltuma izmaksas ir zemas un mājai ir nepieciešami kapitālieguldījumi, tas nozīmē, ka māju tikai nosiltināsim. Ja izmaksas un siltuma cena to pieļauj, iesim tālāk, renovēsim tīklus, nomainīsim stiklojumu, veiksim visus darbus, lai šī māja būtu kā no jauna." Valmierā piecu dzīvojamo māju pudurī vienas 36 dzīvokļu mājas orientējošās izmaksas svārstās no 120 000 līdz 220 000 latu. Apmēram puse no šīs summas ir siltināšana, puse – iekšējo tīklu renovēšana. Projekta administrācijas izmaksas – apmēram 10 procenti.
Projektu ieviešanas gaitu uzraudzīs valsts apmaksāti būvuzraugi, tiks uzraudzīta arī materiālu un tehnoloģiju izvēle.
Siltināšana – ilgtermiņa projekts
Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūras direktors Valdis Blome uzsver, ka siltināšana ir ilgtermiņa pasākums. Siltumenerģijas cenas svārstīsies un, uzlabojoties ekonomiskajai situācijai, arī siltumenerģijas cenas palielināsies, un paskaidroja – jo dārgāka ir siltumenerģija, jo lielāks ir ietaupījums naudas izteiksmē, renovējot ēku.
Arī uzņēmēji uzsver – siltināšana nepieciešama, jo apkures cenas nākotnē var tikai pieaugt. Enerģijas cenu pieaugums Latvijā ilgtermiņā būs vismaz 4% gadā, uzņēmuma aprēķinus un prognozes izsaka R. Damkevics, piebilstot, ka šī vēl ir pieticīgi zema prognoze. Katrā ziņā – siltums nākotnē maksās vairāk nekā pašlaik.
Tiesa, pašreiz gāzes cenas pasaulē samazinās un līdz ar to siltumapgādes uzņēmumu, kas izmanto dabasgāzi, siltumenerģijas tarifs samazināsies, norāda A. Maķevics. Taču nemazinās un arī nemazināsies kokmateriālu un akmeņogļu cenas. Tāpēc ne jau visur Latvijā samazināsies iedzīvotāju izdevumi par apkuri.
No atlases sākuma līdz pirmajiem līgumiem
Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūra 14. aprīlī sāka pieņemt projektu iesniegumus daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumiem. Kopējais publiskais finansējums ir 16,635 miljoni latu, no kuriem ERAF finansējums ir 14,14 miljoni latu, valsts budžeta finansējums – 2,495 miljoni latu, informē Ekonomikas ministrija.
Trijās atlases kārtās iesniegti 47 projektu pieteikumi par kopējo pieprasīto līdzfinansējuma apmēru 2,267 miljoniem latu.
Vislielāko interesi par māju siltināšanu izrādījusi Valmiera – no pilsētas saņemti 14 projektu iesniegumi. No Rīgas saņemti seši projektu iesniegumi, no Ventspils, Liepājas un Rēzeknes – pa četriem.
Pieteikties varēja četrās kārtās, pēdējā no tām iesniegumus vēl var pieteikt līdz 17. augustam. Seši noslēgtie līgumi ir par pirmajā kārtā iesniegtajiem projektiem.
