Publicēts pirms 15 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Veiksmīgi beidzot maksātnespējas procesu, neveiksmīgajam kredītņēmējam vairs nav mantas un naudas, bet nav arī parādu jūga.
Tā kāda konsultāciju firma reklamē savus pakalpojumus juridiskajām un fiziskajām personām, solot nodrošināt "garantētu maksātnespējas procesa rezultātu”.
Tāda nu reiz ir realitāte: vieni dzīves spēlē nonākuši zaudētāju lomā, bet citi tagad cenšas nopelnīt arī uz labākas nākotnes vīziju vai ātra biznesa gruvešiem.
Viens gan taisnība –minētie grozījumi Maksātnespējas likumā, kas stājās spēkā 1. jūlijā, tik tiešām maksātnespējas procesu padara daudz pieejamāku gan fiziskajām, gan juridiskajām personām, turklāt pirmajām pašlaik tas būtībā ir vienīgais veids, kā atbrīvoties no parādu jūga visa mūža garumā.
Maksātnespējas process tagad lētāks
Par to runa bija jau labu laiku – fiziskās personas maksātnespējas process ir pārāk dārgs un pārāk ilgs, lai to spētu izmantot kredītņēmējs, kurš vairs netiek galā ar maksājumiem bankai.
Saskaņā ar likuma grozījumiem, fiziskā persona, kurai ir neizpildītas saistības, uz maksātnespējas procesu var pretendēt tad, ja:
"Lai kāds būtu personas maksātnespējas procesa risinājums – izlīgums vai bankrota procedūra, pēc tā veiksmīgām beigām kredītņēmējs no parādsaistībām ir brīvs."
Liela nozīme fiziskās personas maksātnespējas procesa pieejamībā ir tam, cik daudz naudas būs vajadzīgs šā procesa īstenošanai, jo to finansē pats neveiksmīgais kredītņēmējs. Kopš 1. jūlija izdevumi ir ievērojami mazāki:
Tas ne tikai palielina maksātnespējas procesa pieejamību, bet arī dod iespēju vairāk naudas atvēlēt kreditoru prasījumu apmierināšanai. Svarīgi tas, ka šie likuma grozījumi attiecas arī uz fiziskās personas maksātnespējas procesiem, kas ir sākti pirms 2009. gada 1. jūlija.
Pieci gadi kreditoru labā, pēc tam brīvs
Kā žurnālā “Jurista Vārds” skaidro Helmuts Jauja, Maksātnespējas administrācijas direktora vietnieks juridiskajos jautājumos, bankrota procedūras ietvaros tiek izpārdoti fiziskās personas īpašumi, turklāt viņai bankrota procedūras termiņa laikā visi savi ienākumi ir jānovirza kreditoru prasījumu segšanai. Tātad būtībā visu šo laiku jāstrādā savu kreditoru labā. Kā atalgojums seko atbrīvošana no parādsaistībām, ja tādas vēl palikušas nenosegtas. Ja fiziskās personas maksātnespējas process ir pasludināts līdz 2009. gada 30. jūnijam un nav izbeigts, fiziskajai personai ir pienākums 30 dienu laikā no šo grozījumu spēkā stāšanās dienas iesniegt savas mantas pārdošanas un kreditoru prasību apmierināšanas plāna grozījumus apstiprināšanai tiesā. Ar plāna grozījumiem ir jāpārdala par labu kreditoriem tie līdzekļi, kas ir atbrīvojušies, samazinoties administratora atlīdzības apmēram.
Lai kāds būtu personas maksātnespējas procesa risinājums – izlīgums vai bankrota procedūra, pēc tā veiksmīgām beigām kredītņēmējs no parādsaistībām ir brīvs. Bankrota procedūras termiņš iepriekš bija noteikts septiņi gadi, tagad tas saīsināts par diviem gadiem. Tādējādi parādnieki ātrāk varēs ievilkt elpu jaunai dzīvei. Turklāt tas attiecas arī uz fiziskajām personām, kuras pasludinātas par maksātnespējīgām līdz šā gada 1. jūlijam. Vienlaikus ar minētajām savas mantas pārdošanas un kreditoru prasījumu apmierināšanas plāna izmaiņām šajā dokumentā var noteikt saīsināto bankrota procedūras termiņu.
Šie ir nosacījumi, kas vistiešāk attiecas uz kredītņēmējiem, kuriem vairs nav pa spēkam tikt galā ar saviem parādiem vai kuri redz draudus, ka tas varētu notikt tuvākā gada laikā. Protams, tikai uz tiem, kuriem vēl ir kaut cik naudas vai kāds izpārdodams īpašums.
Jānis Āboliņš ir pirmā privātpersona Latvijā, kas iesaistījās šajā procesā. Tagad viņš savu pieredzi liek lietā kā Latvijas Kredītņēmēju apvienības (LAKRA) konsultants privātpersonu maksātnespējā.
Viņš likuma grozījumus komentē šādi: "Parādsaistību apjoma samazinājums šo procesu sevišķi neietekmēs. Kredītņēmējiem daudz nozīmīgāks ir administratoru atalgojuma samazinājums, un savs nopelns tajā ir arī LAKRA pūliņiem. Mūsu apvienība arī panāca, ka vienreizējā atlīdzība administratoram tika pazemināta līdz 540 latiem līdzšinējo piecu minimālo algu vietā. Kad to ierosināju Saeimas Juridiskās komisijas sēdē, uzreiz protestēja Komercbanku asociācijas vadītājs Teodors Tverijons, sakot, ka Latvijā nav vajadzīgi masveida bankroti. Tomēr pret mūsu ierosinājumiem samazināt administratora izmaksas nebalsoja neviens deputāts.”
Maksātnespējas process – tikai tiem, kam vēl ir nauda vai īpašumi
J. Āboliņš norāda, ka šobrīd, lai maksātnespējas procesu vispār varētu kaut kādā veidā "pavilkt”, cilvēka ienākumiem jābūt ne mazāk par 540 latiem. "Vismaz 250 aiziet maksātnespējas procesa izmaksām, pārējais paliek kā minimālie iztikas līdzekļi. Nozīmīgi arī tas, ka bankrota procedūras termiņš saīsināts par diviem gadiem, turklāt likumā noteikts, ka to iespējams samazināt vēl vairāk, ja kredītņēmējs var pierādīt, ka savas saistības spējīgs nokārtot ātrāk. Piemēram, ja jums ir viens īpašums un gribat to pārdot, tad šis termiņš var būt pat viens gads. Šis likums tomēr vairāk vai mazāk paredzēts tādiem cilvēkiem, kuri veica saimniecisko darbību, nekustamos īpašumus pirka un pārdeva, un pašreizējā situācijā var atbrīvoties no parādu nastas, pamazām pārdodot atlikušos īpašumus. Taču, tā kā citu iespēju faktiski nav, tad to izmanto arī ārsti, policisti, valsts ierēdņi, kuriem ir tikai viens īpašums un kuriem krasi samazinājušies ienākumi. Īstenībā cilvēki nav vainīgi, ka viņu alga, piemēram, no 500 latiem samazināta līdz trim simtiem. Maksātnespējas procesā galvenais nosacījums ir oficiāli pierādāmie ienākumi. Tas ir arī tiesnešu galvenais uzstādījums. Ir cilvēki, kuri gadus desmit vispār nav maksājuši nekādus nodokļus. Ja viņi tagad vēlas uzsākt šo maksātnespējas procesu, tad nodokļus beidzot jāsāk maksāt. Tas varētu būt valstij pozitīvi.”
"Īstenībā cilvēki nav vainīgi, ka viņu alga, piemēram, no 500 latiem samazināta līdz trim simtiem."
Maksātnespējas procesā kredītņēmējs īpašumu zaudē tik un tā. "Taču galvenā atšķirība ir tā, ka viņam vairs nav mantas, bet nav arī parādu. Ja parādnieka īpašumu pārdod tiesu izpildītājs, tad nenosegtā parāda daļa – desmit vai simt tūkstoši latu būs jāatmaksā kaut vai no pensijas,” skaidro J. Āboliņš. "Es uzskatu, ka tiesu izpildītāji arī nav pietiekami godīgi pret parādniekiem: tad, ja ir tikai viens parāds, no algas var atvilkt ne vairāk par 30 procentiem, bet ir dzirdēti gadījumi, ka atvelk daudz vairāk, atstājot tikai minimālo algu – 180 latu, lai cilvēks iztiek, kā var. Tas vēl vairāk pierāda, ka šobrīd maksātnespējas process ir vienīgais risinājums.”
Ne katram lemts iekļūt procesā
Tomēr tā gluži nav, ka ikkatrs, kam ir pārlieku lielas kredītsaistības, taču arī zināmas pārticības pazīmes, pie šī maksātnespējas procesa noteikti tiks. "Piemēram, 22. jūlijā "Lursoft” dati rādīja, ka bijuši 54 pieteikumi, bet maksātnespējas process uzsākts tikai 26 gadījumos,” klāsta LAKRA privātpersonu maksātnespējas procesa konsultants. "Mūsu vērojumi liecina, ka tiesnešu attieksme ir subjektīva: ļoti līdzīgās lietās, kad cilvēkiem ir gan ienākumi, gan pārdodami īpašumi, vieniem maksātnespējas procesu uzsāk, citiem atsaka. Ja tiesa maksātnespējas procesus vairāk nekā 20 gadījumos noraidījusi tieši plāna dēļ, tas nozīmē, ka pat cilvēks ar labām ekonomiskām zināšanām nespēj to izstrādāt atbilstoši prasībām, ka plāns ir patiešām sarežģīts, ar vairākiem juridiskiem "zemūdens akmeņiem”. Plānam ir divas daļas – viena ir ekonomiskā, otra – juridiskā.
Tieslietu ministrijā strādā darba grupa, kas gatavo jaunas izmaiņas Maksātnespējas procesa likumā, kas būs ilglaicīgākas un novērsīs problēmas, ko pašlaik uzrāda prakse. Mūsu apvienības priekšlikums ir tāds, ka tiesai, jau pieņemot lietu, ir jānovērtē mantas pārdošanas un kreditoru prasījumu apmierināšanas plāns – vai tas atbilst vai neatbilst tiesas prasībām – un jādod iespēja šo plānu pārstrādāt. Ja tiesa plāna dēļ vispār noraida procesu, prasītājs pēc dažām dienām tik un tā atgriezīsies ar uzlabotu plānu, un viss sāksies no gala. Šis strīdīgais ir Civilprocesa likuma 20.¹ pants, kas nosaka – ja plāns neatbilst likuma prasībām, šo maksātnespējas procesa lietu var noraidīt.
Tieslietu ministrija mūsu ierosinājumu ir atbalstījusi. Šie grozījumi vajadzīgi, lai nesāktos migrācija starp tiesām, lai cilvēki nemeklētu "labākos tiesnešus”.
Pašlaik ir iespējas dažādi interpretēt Maksātnespējas likuma un Civilprocesa likuma normas, un arī tas būtu jānovērš. Piemēram, vieni tiesneši uzskata, ka citas personas mantu nedrīkst iekļaut savā mantas pārdošanas un kreditoru prasījumu apmierināšanas plānā, kaut arī šī persona ir ieķīlājusi dzīvokli, lai varētu iegādāties tieši šo īpašumu, par kura parādsaistībām ir runa; bet ir tiesneši, kuri to pieļauj. Otra lielākā problēma ir galvotāji. Deviņdesmit procentos gadījumu viens ģimenes loceklis ir ņēmis kredītu, otrs – galvojis. Kad viens no viņiem iet uz maksātnespējas procesu, automātiski to dara arī otrs. Mūsu ierosinājums ir tāds, ka vismaz pirmās pakāpes radinieki var vienā maksātnespējas procesā ielikt visus savus īpašumus, visus savus parādus, un šo procesu pārvaldītu viens administrators. Maksātnespējas administrācijas datubāzē jau parādās pa trim vienādiem uzvārdiem, tātad trīs procesi no vienas ģimenes. Kāda no tā ir jēga? Jo vairāk tādēļ, ka kredītņēmējam īstenībā ir jāalgo speciālists, kas mantas pārdošanas un kreditoru prasījumu apmierināšanas plānu varētu izstrādāt. Šāds pasūtījums izmaksā, sākot no 500–600 latiem, bet esmu dzirdējis, ka summa var sasniegt arī vairākus tūkstošus latu.”
Portāla "LV.LV" uzrunātajā firmā (kas pastkastītē iemeta sludinājumu par konsultācijām), informēja, ka plāna izstrādei būs jāatvēl 220 latu. Kaut arī pirmā konsultācija ir bez maksas, par parējām nāksies maksāt diezgan dārgi, un kopā ar sludinājumiem šā pakalpojuma tāme sasniedz 1020 latus.
Par tiem, kam palikuši tikai parādi
LAKRA saviem biedriem konsultācijas sniedz bez maksas; šajā darbā palīdz arī zvērināti advokāti, kuri šo pienākumu uzņēmušies brīvprātīgi, tādējādi izprotot savu labdarības misiju krīzes sistajiem iedzīvotājiem. Senāk uz konsultācijām nākuši daži cilvēki nedēļā, tagad dienā pa divpadsmit, trīspadsmit. Konsultāciju nozīmi J. Āboliņš vērtē īsi: "Cilvēki aiz nezināšanas bieži vien paraksta dokumentus, kas viņiem nav izdevīgi. Mēs cenšamies to novērst, ieteikt pareizāko risinājumu un arī veidu, kā sadarboties ar bankām.”
LAKRA konsultants Aivars Rudi uzskata: "Šobrīd izeja ir tikai viena – atjaunot cilvēka maksātspēju. Tikai tad viņš spēs pildīt savas saistības. Bankas viņam var teikt – strādā vairāk un nopelni! Bet nav taču kur to darīt! Piemēram, cilvēks četrus gadus maksājis hipotekāro kredītu, dzēsis daļu pamatsummas, pēc tam uz pusgadu paņēmis tā dēvētās kredīta brīvdienas. Bet pēc šī pusgada viņš atgriezās pie summas, kuru pirms četriem gadiem aizņēmās bankā. Jo procentu pieaugums tika pieskaitīts pamatsummai. Ja to varam saukt par pretimnākšanu un labas gribas žestu no bankām, tas ir absurds. Es neesmu redzējis nevienu restrukturizāciju, kur bankas pateiktu – mēs uzņemamies daļu atbildības, jo tas bija divpusējs līgums, tādēļ ļaujam gadu nemaksāt neko, bet pēc tam atgriezīsimies pie līdzšinējiem nosacījumiem, pie tās pašas summas. Iespējams, cilvēks šajā laikā būs atradis darbu, viņa ģimenes locekļi arī, un kredīts turpināsies, bankas saņems naudu. Bet šobrīd cilvēks var vienoties ar banku tikai tad, ja viņam ir ienākumi, kas sedz vismaz procentu maksājumus. Tie, kas to nespēj, agri vai vēlu nonāk tiesvedībā.
"Maksātnespējas procesā galvenais nosacījums ir oficiāli pierādāmie ienākumi."
Tiek realizēta ķīla, un ar to diemžēl nekas nebeidzas. Visiem kredītiem, kas ņemti pēdējos trīs gados kopš 2008. gada, ķīla faktiski nesedz pat pusi no kredīta summas. Tas nozīmē, ka gan kredīta ņēmējs, gan visi galvotāji, gan līdzaizņēmēji joprojām ir parādā bankai arī tad, kad nekādu īpašumu vairs nav. Lielai daļai parādnieku tas liks bēgt no valsts, lai izdzīvotu, jo tiesas izpildītājs atvilks no viņu algas trīsdesmit vai piecdesmit procentu atkarībā no tā, cik daudz ir prasījumu, vai strādāt tā dēvētajā pelēkajā zonā, saņemot algu aploksnēs. Ar to vēlos teikt, ka pašlaik bankas "ražo” cilvēkus, kas valstij nemaksās nodokļus, turklāt arī bankas neko nesaņems. Cīnoties par savu biedru maksātspēju, iepriekš minēto faktoru dēļ mēs īstenībā strādājam valsts labā.”
Te salīdzinājumam, šķiet, vietā būs citēt T. Tverijonu (portāls "nekrize.lv”): "Ir jāņem vērā būtiskas nianses – vai nu cilvēks meklē iespējas neatdot aizņemto naudu un ieganstus šādas rīcības attaisnošanai, vai arī meklē visas iespējas un risinājumus, lai šo parādu bankai atdotu. Ja banka redz, ka klients dara visu iespējamo, lai atdotu kredītu, tā atbalstīs šādu rīcību un varbūt pat neņems vērā tos zaudējumus, kas varētu rasties zināmas pretimnākšanas rezultātā.”
