Šīs aktivitātes mērķis ir paaugstināt daudzdzīvokļu dzīvojamo māju energoefektivitāti, lai nodrošinātu energoresursu efektīvu izmantošanu un dzīvojamā fonda ilgtspēju.
Ceturtā atlases kārta sākas 17. jūlijā
Pirmajai atlases kārtai, kas ilga no 14. aprīļa līdz 15. maijam, BEMA tika iesniegti 17 projektu iesniegumi. No tiem viens noraidīts, bet 16 apstiprināti ar nosacījumu, ka projekta iesniedzējiem 30 darba dienu laikā saskaņā ar aģentūras norādījumiem jāveic precizējumi. Taču kopumā projekti atbilst normatīvajos dokumentos noteiktajiem kvalitātes, atbilstības, administratīvajiem un finansējuma piešķiršanas kritērijiem.
Projektu īstenošanu pēc nosacījumu izpildes un līgumu noslēgšanas varēs uzsākt seši projektu iesniedzēji no Vidzemes, četri no Rīgas, trīs no Kurzemes un trīs no Latgales reģiona.
Otrās kārtas laikā, kas norisinājās no 15. maija līdz 15. jūnijam, BEMA saņēma 13 iesniegumus. Arī šoreiz lielāko aktivitāti izrādīja Vidzemes reģions un pilsētas - Ventspils, Liepāja, Jelgava.
Trešajā kārtā vēl tika gaidīti pēdējie projektu iesniegumi pa pastu, taču to skaits varētu pārsniegt piecpadsmit.
Līdz 16. jūlijam bija saņemti pa pieciem iesniegumiem no Rīgas un Vidzeme reģiona, divi no Zemgales un pa vienam – no Kurzemes un Latgales.
Ceturtā projektu atlases kārta sākas šodien – 17. jūlijā.
"Kopējā tendence liecina, ka viss pieejamais ES līdzfinansējums pirmajās četrās atlases kārtās apgūts netiks."
Pēc iesniegto projektu izvērtēšanas BEMA speciālisti apkopojuši projektu iesniegumos biežāk pieļautās kļūdas. Raksturīgākās no tām: aritmētiski nepareizi veikti projektu izmaksu aprēķini; pie attiecināmām izmaksām norādītas tādas izmaksu pozīcijas, kas nav iekļautas energoaudita pārskatā kā nepieciešamie energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi; nav iesniegti visi nepieciešamie dokumenti. Piemēram, iesniedzot vienkāršotās renovācijas apliecinājuma karti, dokumentu paketē nav iekļauta visa nepieciešamā būvniecības dokumentācija vienkāršotās renovācijas darbu veikšanai.
Kopējā tendence liecina, ka viss pieejamais ES līdzfinansējums pirmajās četrās atlases kārtās apgūts netiks. Kā liecina aprēķini, no aktivitātē pieejamajiem līdzekļiem kopumā tiks izmantoti tikai aptuveni 12 procenti. Tomēr dzīvokļu īpašnieku sabiedrībām, kas vēl nav izšķīrušās par savu māju siltināšanu, nevajadzētu satraukties – neizmantotie resursi arvien tiks novirzīti nākamajām kārtām, līdz tie visā pilnībā būs izlietoti dzīvojamo māju renovācijai.
Kāpēc dzīvokļu īpašnieki nevēlas siltināt savas mājas
Vispirms jāpiesauc dižķibele, kuras laikā ievērojami sarukuši iedzīvotāju ienākumi. Piemēram, līdz šim daudzi pensionāri, kuri mitinās daudzdzīvokļu mājās, sava mājokļa siltināšanai bija gatavi atvēlēt ap desmit latu mēnesī, taču situāciju krasi mainījis pensiju samazinājums.
Ievērojami gājuši mazumā arī strādājošo ienākumi: daudzi ir zaudējuši darbu un knapi „savelk kopā galus”, pārtiekot no bezdarbnieku pabalstiem vai gadījuma darbiem.
Rīgas pašvaldības aģentūras „Rīgas enerģētikas aģentūra” direktore Maija Rubīna atzīmē, ka kavēšanos ar lēmumu par māju siltināšanu no iedzīvotāju puses ietekmē arī atceltā banku kreditēšanas sistēma un iedzīvotāju bailes no parādiem.
Taču tas nav vienīgais šķērslis ceļā uz mājas renovāciju. Pat ja naudas resursi tiktu atrasti, par savas mājas siltināšanu gluži vienkārši nevar vienoties paši dzīvokļu īpašnieki – viņi vai nu ignorē kopsapulces, vai izsaka tik daudz viedokļu, turklāt bieži nepamatotu, ka to pietiktu pat īpašam kongresam daudzu dienu garumā. Turklāt beigās netiek pieņemti arī nekādi lēmumi.
Ekonomikas ministrijas (EM) Būvniecības un mājokļu politikas departamenta direktors Gatis Ābele uzskata, ka viens no būtiskiem klupšanas akmeņiem, kas neveicina iedzīvotāju interesi par šo projektu, ir tieši cilvēku zemais uzticības līmenis gan citam pret citu, gan valsti kopumā. Pat īsā laika sprīdī mēs esam bijuši liecinieki neparedzētiem, krasiem pavērsieniem, kas ļaudīs izraisīja skepsi un apātiju, uzsver G. Ābele.
Meklējot risinājumus
Protams, pirms pieņemt lēmumu par mājas siltināšanu, galvenais jautājums ir – kur ņemt naudu? Uz to atbildes tika meklētas arī diskusijas „Energoefektivitātes finansēšanas modeļi – problēmas, iespējas, risinājumi” gaitā. Šo pasākumu rīkoja Biznesa un finanšu pētniecības centrs, Rīgas enerģētikas aģentūra un Latvijas Pašvaldību savienība. Tajā piedalījās EM, banku sektora un pašvaldību pārstāvji, namu pārvaldnieki un zinātnieki.
Diskusija iezīmēja vairākus šīs problēmas risinājuma ceļus. Galvenais uzdevums māju siltināšanas aktivizēšanai, kas vienlaikus veicinātu arī valsts ekonomikas sildīšanu, ir stabilu un drošu finanšu līdzekļu pieejamības nodrošināšana iedzīvotājiem, uzsvēra M. Rubīna.
Šobrīd a/s „Swedbank” piedāvā vairākus finansēšanas modeļus daudzdzīvokļu māju renovācijai un energoefektivitātes uzlabošanai, informēja bankas Pārdošanas atbalsta nodaļas uzņēmumiem vadītāja Gunta Špengele. To galvenā būtība – dzīvokļu īpašniekiem nekas nav jāieķīlā, bet jāturpina godprātīgi apmaksāt apsaimniekošanas izdevumus. Šo kredītu nodrošinājums ir nākotnes naudas plūsma, arī termiņdepozīts viena līdz trīs mēnešu kredītmaksājumu apmērā.
"Daudzi pensionāri, kuri mitinās daudzdzīvokļu mājās, sava mājokļa siltināšanai bija gatavi atvēlēt ap desmit latu mēnesī. Taču situāciju krasi mainījis pensiju samazinājums."
Sevi piesaka arī jauni risinājumi. To vidū jāmin energoservisa kompāniju (ESCO) finansēšanas modelis. ESCO uzņēmums, kam ir brīvi finanšu līdzekļi vai pieejami kredīti, veic māju siltināšanu, vienojoties ar iedzīvotājiem par esošās siltumenerģijas maksas saglabāšanu jeb iesaldēšanu līdz brīdim, kamēr tiks atmaksāti visi ar renovāciju saistītie izdevumi, kā arī šā uzņēmuma peļņas daļa.
Šim risinājumam ir virkne priekšrocību. Pirmām kārtām jāmin garantēti siltumenerģijas ietaupījumi, jo pretējā gadījumā šādu biznesu nav nozīmes uzsākt. Dzīvokļu īpašniekiem nav jāuzņemas papildu saistības un nav arī jārūpējas par siltināšanas procesa nodrošināšanu. To veic ESCO, piesaistot finansējumu, vadot projektu un apsaimniekojot objektu pēc renovācijas beigām. Parasti šādas firmas slēdz līgumus uz vairāk nekā desmit gadu ilgu laikposmu.
Varbūt sākt ar mazumu, varbūt – ar fondiem?
Diskusijas laikā tika uzsvērts arī pašvaldību atbalsta nozīme dzīvojamo māju siltināšanas veicināšanā. Šis atbalsts varētu izpausties kā līdzfinansējums, nodokļu atvieglojumi, pabalsti iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem. Profesore Dagnija Blumberga iesaka pašvaldību naudas resursus izmantot nevis sociāliem pabalstiem apkurei, bet gan energoefektivitātes pasākumiem.
Savukārt G. Ābele domā, ka nama siltināšanu lietderīgāk sākt ar nelielu līdzfinansējumu, lai kopējās izmaksas būtu iespējami mazākas. Jau šobrīd vairāki namu pārvaldnieki ir panākuši dzīvokļu īpašnieku atbalstu atsevišķiem mājas siltināšanas elementiem. Tādējādi, piemēram, vienam dzīvoklim vairākos gados vajadzēs atdot kredītu, kas nepārsniedz, piemēram, 500 latu un ir jau „paceļama” summa.
Protams, šajā procesā ir izmantojami arī Eiropas Savienības ieteikumi. ES Direktīva 2006/32/EK par enerģijas gala patēriņa efektivitāti un energoefektivitātes pakalpojumiem (11. pants. Fondi un finansēšanas mehānismi) iesaka:
- dalībvalstīs izveidot fondus energoefektivitātes paaugstināšanas programmu īstenošanai;
- no šiem fondiem var piešķirt subsīdijas, aizdevumus, finanšu garantijas un cita veida finansējumu, kas garantē rezultātus;
- fondiem jābūt pieejamiem visiem tiešajiem patērētājiem.
Piemēram, Igaunijā darbojas šāds fonds „KredEx”,un tas jau ir izsniedzis 55 kredītus 7 miljonu eiro apmērā uz 20 gadiem ar fiksēto procentu likmi no 4,8 līdz 10 procentiem. Savukārt Lietuvā top līdzīgs fonds EIB. Lai veicinātu šādu fondu veidošanos Latvijā, ir jāsper pirmais solis – jāsakārto normatīvo aktu bāze.
Būtiskas ne tikai finanses
Taču siltināšanas programmas ceļā ir arī citi apgrūtinājumi, vispirms – lielās dokumentu kaudzes, kas jāiesniedz BEMA, lai pretendētu uz līdzfinansējumu mājas renovācijai.
Šajā saistībā ir arī labas ziņas: jau šobrīd ir vienkāršota BEMA iesniedzamo dokumentu pakete ES līdzfinansējuma saņemšanai.
"Šobrīd ir vienkāršota BEMA iesniedzamo dokumentu pakete ES līdzfinansējuma saņemšanai."
Kas attiecas uz pašu būvniecību, tad spēkā stājušies vienkāršotie fasādes renovācijas noteikumi. Jaunā kārtība ir attiecināma uz ēkas fasādes apdares renovāciju, jumta seguma un logu nomaiņu, nemainot to dalījumu, kā arī uz fasādes un jumta siltināšanu.
Ejot šo ceļu, būvvaldē vajadzēs iesniegt pasūtītāja un sertificēta speciālista parakstītu ēkas fasādes vienkāršotās renovācijas apliecinājuma karti, kas atspoguļo fasādes krāsu risinājumu (krāsu pase) un būvdarbu organizācijas shēmu. Aktualitāti ir zaudējis arī plānošanas un arhitektūras uzdevums, nav jāsaņem būvatļauja, tiek akceptēta vienkāršota projekta dokumentācija un, galvenais, – ēka nav jānodod ekspluatācijā, kas daudziem ir bijis sava veida klupšanas akmens.
Taču, saka G. Ābele, tūlīt tiks sperts arī nākamais solis, lai projekta mapes biezumu samazinātu vēl ievērojamāk. Izmaiņas, piemēram, skars prasību par obligāto energoauditu. Acīmredzot tipveida mājām tiks izveidoti tipveida risinājumi, kurus varēs koriģēt atbilstoši nepieciešamībai. „Mēs piedāvāsim standarta risinājumus gan siltināšanas sistēmai, gan citiem energoefektivitātes pasākumiem, sagatavosim arī izmaksu tāmes,” norāda G. Ābele.
Ļoti iespējams, ka dzīvokļu īpašnieku attieksme pret sava nama renovāciju strauji mainīsies brīdī, kad viņi pie kaimiņmājas fasādes ieraudzīs pirmās sastatnes. Labs stimuls skeptiķiem būs ziņa, ka renovētajos namos dzīvokļu īpašnieki par siltumu maksā pat uz pusi mazāk nekā blakus māju iemītnieki.
Kā liecina pētījumi, aptuveni 80% Latvijas iedzīvotāju ir ļoti neapmierināti ar esošo mitekli. Varbūt tieši tad cilvēki sev uzdos tradicionālo jautājumu „Kāpēc viņam ir, bet man nav?”