Šajās dienās Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūras (BEMA) direktors Valdis Blome un dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības DzĪKS „Bāka-2” valdes priekšsēdētājs Sergejs Sidorko parakstīja līgumus par ES Reģionālās attīstības fonda (ERAF) un valsts līdzfinansējuma saņemšanu triju daudzdzīvokļu māju renovācijai. Šiem namiem paredzēts vairāk nekā 130 tūkstošu latu liels līdzfinansējums, kas veido pusi no kopējām izmaksām.
Grūtākais – pārliecināt par siltināšanas nepieciešamību
DzĪKS „Bāka-2” darbojas jau kopš 1976. gada. Pašlaik kooperatīvā sabiedrība apsaimnieko 27 laikposmā no 1975. gada līdz 1982. gadam būvētus daudzdzīvokļu namus, kuru kopējā platība pārsniedz 90 000 kvadrātmetru.
„Aizvadītajos gados par saviem līdzekļiem jau esam nosiltinājuši trīs dzīvojamās mājas,” stāsta „Bāka-2” valdes priekšsēdētājs S. Sidorko. Raugoties no šo namu dzīvokļu īpašnieku viedokļa, ziņa par valsts atbalstu dzīvojamo māju siltināšanai ir skumja, jo namu siltināšanas programma tika izsludināta jau pirms vairākiem gadiem, taču tai nebija finansiāla seguma. Savukārt tie īpašnieki, kas tagad pieņēmuši lēmumu renovēt savu māju, būs ieguvēji.
Neapšaubāmi, visgrūtākais ir pats renovācijas sākums, kad dzīvokļu īpašniekiem savā starpā jāpanāk vienošanās par mājas siltināšanu. Diemžēl vēl līdz šai dienai daudzi neapzinās, ka ne tikai par savu mājokli, bet par visu ēku kopumā ir jārūpējas tāpat kā, piemēram, par savu auto. Cilvēkiem nav arī pieredzes, kā uzlabot savu mājokli kopumā, uzsver S. Sidorko. Parasti viņi rūpējas tikai par savu mitekli, novārtā atstājot kopīpašumu – kāpņu telpu, bēniņus, pagrabu.
„Mēs dzīvokļu īpašniekiem nemēģinām uzspiest renovēt māju,” pieredzē dalās DzĪKS „Bāka-2” valdes priekšsēdētājs. „Ejam citu ceļu, jo īpaši tagad, kad cilvēki baidās no aizņēmumiem. Dzīvokļu īpašnieki kooperatīvajā sabiedrībā var saņemt atlikto maksājumu, un lietu kārtošanu ar bankām uzņemas kooperatīvs.”
"Diemžēl vēl līdz šai dienai daudzi neapzinās, ka ne tikai par savu mājokli, bet par visu ēku kopumā ir jārūpējas tāpat kā, piemēram, par savu auto."
Kooperatīvā sabiedrība visiem dzīvokļu īpašniekiem laikus izsūtīja vēstules, kurās sīki izklāstīti māju siltināšanas ieguvumi un iespējamie mīnusi, izmaksas, kā arī noteikumi, lai saņemtu ERAF un valsts līdzfinansējumu. Taču lēmuma pieņemšanu vajadzēja uzņemties pašiem dzīvokļu īpašniekiem.
Kā stāsta „Bāka-2” valdes priekšsēdētājs, interesi par namu siltināšanu izrādījuši desmit māju dzīvokļu īpašnieki, tomēr procedūru novest līdz galam izdevies vien divu namu iniciatīvas grupām. Starp trešā nama iedzīvotājiem vēl norisinās karsta diskusija, kas, ļoti iespējams, vainagosies ar pozitīvu iznākumu.
Pieredze jau uzkrāta
Pirmo dzīvojamo māju renovāciju „Bāka-2” sāka 1997. gadā. Pasākuma īstenošanai DzĪKS izstrādāja ilgtermiņa pasākumu plānu, kas tika realizēts pakāpeniski – soli pa solim. Tas ietvēra jumtu sakārtošanu, ūdensvadu un kanalizācijas sistēmu atjaunošanu, apkures sistēmas modernizāciju, tostarp siltuma patēriņa uzskaites izveidošanu katrā dzīvoklī. Kad tas viss bija paveikts, namu fasādes siltināja ar putupolistirolu. Šiem namiem logus nomainīja tikai koplietošanas telpās. Taču, ja bija vēlēšanās, par paša līdzekļiem to savā dzīvoklī varēja izdarīt arī ikviens dzīvokļa īpašnieks.
"Katrs dzīvoklis noteikti ir jāaprīko ar individuālās siltuma uzskaites sistēmu."
S. Sidorko vērš uzmanību uz kādu būtisku ēkas renovācijas sastāvdaļu – katrs dzīvoklis noteikti ir jāaprīko ar individuālās siltuma uzskaites sistēmu. Tieši tāpēc kooperatīva septiņu māju dzīvokļi ir aprīkoti ar siltuma maksas sadalītājiem (alokatoriem), kas atspoguļo siltumu patēriņu laika vienībā. Šos sadalītājus noteiktā vietā uzstāda uz katra no dzīvokļa radiatoriem (jebkura veida), kas aprīkoti ar ventiļiem, jo tikai ar to palīdzību iespējams mainīt temperatūras režīmu telpā un līdz ar to - arī maksu par patērēto siltumu. Ikmēneša rēķina izdrukā tiek atspoguļots katras telpas siltuma patēriņš. Rezultāti ir iepriecinoši: mājās, kas aprīkotas ar šo tehniku, siltuma vidējais patēriņš ir par 25–30% mazāks nekā citos namos; tātad arī iedzīvotāji par siltumu maksā mazāk. „Ja palūkojamies uz atsevišķiem dzīvokļiem, tad siltumu mīlošiem iemītniekiem nākas šķirties no četrreiz lielākas naudas summas nekā taupīgākiem. Piemēram, šajos namos ir dzīvokļi, kuru īpašnieki aizvadītajā sezonā mēnesī maksāja 50 līdz 60 latu tad, kad citi šķīrās no 300 līdz 350 latiem. Tas tikai lieku reizi apstiprina, ka, pastāvot vienotai siltuma uzskaites sistēmai, kādam nākas apmaksāt cita komfortu. Turklāt tas ir labs stimuls racionāli izmantot siltumu pat nerenovētās mājās,” uzskata S. Sidorko.
Renovēs trīs kooperatīva mājas
Ar ERAF un valsts līdzfinansējumu DzĪKS „Bāka-2” paredzējusi renovēt trīs daudzdzīvokļu mājas. Saskaņā ar apstiprinātajiem projektu pieteikumiem un ņemot vērā energoaudita un būves tehniskās apsekošanas ietvaros konstatētās problēmas, ēkās siltinās fasāžu sienas, pagraba un bēniņu pārsegumus, mainīs logus, to siltumizolāciju, kā arī jaunas durvis iegūs māju vējtveri. Visas trīs ēkas ir 464. sērijas tipveida daudzdzīvokļu nami, būvēti laikā no 1976. gada līdz 1978. gadam. Vidējais būvju tehniskais nolietojums ir 25–30 procenti. Renovācijai paredzēts 130 tūkstošu latu valsts līdzfinansējums, kas veido 50% no kopējām izmaksām. Kā liecina aprēķini, par mājas siltināšanu dzīvokļa īpašniekiem vajadzēs izdot no 250 līdz 260 latiem (atkarībā no mitekļa lieluma) jeb aptuveni 11,5 Ls/m², kas jānomaksā piecu gadu laikā.
Savukārt energoauditora aprēķini rāda, ka renovācijas rezultātā plānotais siltuma ietaupījums katrā namā attiecīgi veidos 32,23%, 44,28% un 28,76% no pašlaik esošā patēriņa.
„Lai arī rudens jau klauvē pie durvīm, šogad esam iecerējuši nosiltināt abas mājas Dzelzavas ielā,” saka S. Sidorko. Trešajā mājā vēl risinās diskusijas. Kopumā mājas fasādes renovāciju būvnieki ir gatavi pabeigt aptuveni piecdesmit dienās.
"Siltumu mīlošiem iemītniekiem nākas šķirties no četrreiz lielākas naudas summas nekā taupīgākiem."
Projekts paredz, ka namu siltināšanai tiks izmantots putupolistirols. Taču kooperatīvs ar interesi raugās uz jauno BASF speciālistu radīto būvniecības materiālu „Neopor”. Šie putuplasti ir sudraboti pelēkā krāsā, jo to sastāvā ir grafīts, kas ievērojami paaugstina materiāla siltumizolējošās īpašības. Ražošanas procesa laikā grafīts vienmērīgi pārklāj granulas virsmu un daudz spēcīgāk atstaro siltumu nekā tradicionālās putupolistirola plāksnes. „Neopor” ir par 20% augstākas siltumizolācijas īpašības, kas pat ir labākas nekā akmens vatei, gaisa difūzija materiālā ir salīdzināma ar priedes koksnes difūziju. Turklārt „Neopor” nesatur fenolu un degšanas laikā neizdala toksiskās gāzes, šim materiālam piemīt arī daudz labākas skaņu izolējošas īpašības.
Būtisks renovācijas ieguvums būs ne tikai siltuma ietaupījums, bet arī mājas ekspluatācijas ilguma ievērojama pagarināšana. S. Sidorko lēš, ka tas pēc renovācijas varētu sasniegt pat simts gadu.
„Noteikti iesaku izmantot šo Eiropas Savienības sniegto iespēju siltināt dzīvojamās mājas,” uzsver S. Sidorko. „Būtu visai muļķīgi palaist garām brīvi pieejamus resursus īpašuma tehniskā stāvokļa uzlabošanai. Varētu pat teikt – dzīvokļu īpašnieku maksātie nodokļi, izmantojot šo iespēju, atgriežas pie pašiem maksātājiem. Taču šos resursus vajadzētu izmantot saprātīgi – rūpīgi izvērtējot veicamos darbus, to apjomu, īpašu uzmanību pievēršot darbu kvalitātei.”
Pieteikumu pieņemšana turpinās
Kā jau iepriekš vēstīts (portālā „LV.LV” 1. septembrī), 18. augustā sākās 5. projektu atlases kārta, kura ilgs līdz 18. septembrim (ieskaitot). Projektu pieteikumi šai kārtai jānoformē jau saskaņā ar pēdējiem veiktajiem grozījumiem ERAF līdzfinansētās atbalsta programmas „Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi” regulējošajos 2009. gada 10. februāra Ministru kabineta noteikumos Nr. 138. Šie grozījumi (MK 28.07.2009. noteikumi Nr. 846) stājušies spēkā šā gada 18. augustā. To mērķis ir vienkāršot projektu pieteikšanu un īstenošanu.
Savukārt piektajai kārtai sekos sestā, septītā un citas kārtas, līdz ES un valsts līdzfinansējums tiks izsmelts. Pēcāk visus māju siltināšanas izdevumus nāksies segt pašiem dzīvokļu īpašniekiem.
BEMA jau ir noslēgusi deviņus līgumus ar četrām pilnvarotam personām no Ventspils, Valmieras, Liepājas, Talsiem un Rīgas par ERAF un valsts atbalstu dzīvojamo māju siltināšanai. Kopumā šo māju dzīvokļu īpašniekiem pēc projektu īstenošanas tiks atmaksāts vairāk nekā 391 tūkstotis latu.
