ES Ekonomisko un finanšu jautājumu padome (ECOFIN) šomēnes apstiprināja Eiropadomes rekomendācijas par pārmērīgu budžeta deficītu piecās valstīs – līdztekus Latvijai arī Lietuvai, Maltai, Polijai un Rumānijai. Savukārt Ungārijai tika koriģēti pasākumi, kas jāveic, lai novērstu pārmērīgo budžeta deficītu. Pārmērīga budžeta procedūra jau attiecināta arī uz vairākām citām valstīm: Franciju, Īriju, Grieķiju, Spāniju un Lielbritāniju.
Šī procedūra nenozīmē automātisku naudas soda uzlikšanu dalībvalstij, skaidro Finanšu ministrija. ECOFIN dalībvalstij izstrādā pasākumu plānu un sniedz ieteikumus, kā arī regulāri uzrauga ieteikumu īstenošanu un atceļ lēmumu par pārmērīga deficīta novēršanas procedūru, ja tas tiek novērsts. Ja dalībvalsts neveic pietiekamus pasākumus pārmērīgā budžeta deficīta novēršanai, ECOFIN var lemt pāriet uz nākamo pārmērīga deficīta novēršanas procedūras posmu, tai skaitā piemērot finansiālas sankcijas, bet šāda prakse ES līmenī līdz šim neesot pieredzēta. Katrai valstij ir noteikts savs budžeta deficīta samazināšanas grafiks: Latvijai pieļaujamā deficīta procenti noteikti līdz 2012. gadam, kad tas nedrīkst pārsniegt 3% no iekšzemes kopprodukta (šogad – 10%, 2010. gadā – 8,5%, 2011. gadā – 6%). Arī Polijai 3% deficīta līmenis jāsasniedz līdz 2012. gadam, Lietuvai, Ungārijai un Rumānijai - līdz 2011. gadam, Maltai – jau nākamgad.
Naudu vajag, bet nav jāsteidz tikt parādu cilpā
Šonedēļ Latvijā strādā Eiropas Komisijas (EK) un Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) misija. Latvijai cīņā pret budžeta deficītu galvenais dzinulis ir starptautiskā aizdevuma rieciens: 16. jūnijā pieņemto budžeta grozījumu – izdevumu samazinājuma rezultātā valstij jau šomēnes jāsaņem 1,2 miljardi (847 miljoni latu) no EK. Solījumu paketē ir arī otra lielākā donora – SVF – kredītlīnija, taču tā vēl ir aiz atslēgas. Apsteidzoši izskan aizdomas, ka Valūtas fonds vilcinās ar maksājumiem, jo neuzticas šīs valdības iespējām pilnīgi izpildīt pērnā gada valdības Ziemassvētku solījumus.
Savukārt premjers Valdis Dombrovskis, kas ir pieļāvis iespēju, ka Latvija varētu mēģināt iztikt bez SVF naudas, nu jau nācis klajā ar paziņojumu, ka sarunas ar Valūtas fondu ir smagas un tā jaunās prasības – arī. Acīmredzot viena no tām ir atkal paaugstināt pievienotās vērtības nodokli, kas jau tā šogad ir bijis kā varžacs visās diskusijās par uzņēmēju, tirgotāju un patērētāju sūro dzīvi.
Tikmēr starptautiskie avoti jau ir ziņojuši arī par solīdo finanšu iestāžu iespējamajām domstarpībām. Starp SVF un ES rodas arvien lielāka nevienprātība par starptautiskā aizdevuma nākamās kārtas piešķiršanu Latvijai – par “Barclays Capital” galvenā ekonomista Austrumeiropā Kristiana Kellera aģentūrai “Bloomberg” pausto informē BNS.
K. Kellers uzskata, ka fonda kavēšanās liecina par SVF un ES nesaskaņu palielināšanos, jo “Latvijas programma ir radījusi galvassāpes SVF”. Viņaprāt, galvenais nesaskaņu iemesls ir Valūtas fonda un 27 valstu bloka ideoloģiskās atšķirības, jo SVF galveno uzmanību pievērš ekonomiskiem jautājumiem, piemēram, paātrinātai eiro ieviešanai un fiksētā valūtas kursa ilgtspējai, savukārt ES galvenokārt rūpējas par politiskajiem jautājumiem, piemēram, eiro ieviešanas noteikumiem un konverģences programmu realizāciju.
Analītiķis arī norāda, ka abu starptautisko organizāciju nevienprātība var izraisīt jaunas diskusijas par lata piesaistes eiro pārtraukšanu un lata devalvāciju un radīt šaubas, vai SVF vispār vēl uzskatāms par vienu no starptautiskajiem aizdevējiem.
"Globālā finanšu krīze Austrumeiropas valstis ir ietekmējusi vairāk, nekā gaidīts."
V. Dombrovskis iktrešdienas rīta intervijās radio un TV kanālos atkārtoja: lats ir stabils: “Latvijas ekonomikas stabilizācijas programma ir balstīta uz lata stabilitāti un budžeta deficīta pakāpenisku samazināšanu līdz 3% no IKP, lai izpildītu Māstrihtas kritērijus un pievienotos eirozonai. Pie šī plāna mēs arī paliekam.”
K. Kellers pieļauj, ka SVF un ES uzskatu atšķirības varētu parādīties arī saistībā ar citām valstīm, piemēram, Ungārijai, piešķirtajiem aizdevumiem, kā arī mazināt Bulgārijas valdības vēlmi aizņemties nākotnē.
Vācu biznesa laikraksts “Handelsblatt” šomēnes rezumēja, ka globālā finanšu krīze Austrumeiropas valstis ir ietekmējusi vairāk, nekā gaidīts. Laikraksts izplatīja ziņas, ka vismaz 10 Austrumeiropas valstis vēlas saņemt palīdzību no SVF un risina sarunas par ārkārtas aizdevumu saņemšanu miljardiem ASV dolāru apmērā.
Starp valstīm, kas prasījušas palīdzību, “Handelsblatt” nosaukusi Bulgāriju, Horvātiju un Maķedoniju, savukārt Latviju, Ukrainu, Serbiju, Rumāniju un Baltkrieviju izdevums minējis starp valstīm, kas cer uz SVF naudas ātrāku saņemšanu vai uz jau apstiprinātā finansējuma apmēra palielināšanu. Bulgārijas, Horvātijas un Maķedonijas amatpersonas gan jau paguvušas noliegt, ka būtu sākušas sarunas ar SVF par palīdzību.
Arī Lietuvā, ko respektablais izdevums nav minējis aizdevuma prasītājos, pa laikam uzvirmo kaislības par nepieciešamību saņemt SVF kredītu. Līdz šim aizņemšanās varbūtība tikusi noliegta. Taču kā pieļāvums – pa laikam tiek aktualizēta. Ja Lietuva izlemtu vērsties SVF pēc finanšu palīdzības, tai vajadzētu savu ekonomikas problēmu risināšanai aizņemties daudz mazāku summu nekā Latvijai jeb 10-12 miljardus litu (2-2,5 miljardus latu) – aģentūrai BNS sacījis Lietuvas Seima Budžeta un finanšu komitejas priekšsēdētājs Ķēstutis Glavecks.
IKP krīt, un nodokļu ieņēmumi sarūk
Gada pirmajā ceturksnī IKP kritumu, salīdzinot ar iepriekšējā gada pirmo ceturksni, piedzīvojušas gandrīz visas ES valstis, izņemot Grieķiju (+0,3%) un Poliju (+1,9%). ES-27 valstīs vidējais samazinājums bija -4,7 procenti. Protams, ka vislielākie mīnusi bija Baltijas valstīs ar Latviju galvgalā (-18,6%), Igaunijā (-15,1%), Lietuvā (-11,8%).
Arī nodokļu ieņēmumu problēmas ir ne tikai Latvijā. Eiropas balsta - Vācijas - finanšu vadība paziņojusi, ka recesijas ietekmē nepieredzēti krasi (kārtējā mēnesī par 8,8%) sarukuši nodokļu ieņēmumi, raksta “Handelsblatt”. Ieņēmumu samazinājums šogad un prognozējamais nākamgad var novest pie tā, valsts budžeta deficīts nākamgad sasniegs 6%, noraizējušās amatpersonas. Tikai 2013. gadā deficīta līmenis varētu pazemināties līdz 3%, prognozē Vācijā, un arī tikai tad, ja sāksies tautsaimniecības izaugsme. Vācijas ekonomisti lēš, ka saimniecības lejupslīde turpināsies arī nākamgad. Tiesa, tā neturpināšoties ilgstoši, un, lai sasniegtu 2008. gada līmeni, Vācijai “nevajadzēs ne četrus, ne piecus vai sešus gadus”.
Arī kaimiņos – Lietuvā - valsts budžetā šogad pirmajos sešos mēnešos ieņēmumi bijuši par 2,5% mazāki, nekā plānots – atsaucoties uz Lietuvas Finanšu ministrija, informē BNS.
IKP mainīgās prognozes kopš pagājušā gada rudens ES tiek producētas ar Holivudai cienīgu vērienu, arī Baltijas valstīm.
“Swedbank” palielinājusi Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) krituma prognozi šim gadam no aprīlī paredzētajiem 15% līdz 17%, vēsta BNS. Jaunākajā šīs bankas Baltijas makroekonomikas apskatā konstatēts, ka situācija Baltijas valstu ekonomikā ir smaga un arī prognožu samazinājumi kopš iepriekšējā apskata aprīlī ir ievērojami. Taču labā ziņa ir tā, ka nākotnes izredzes vairs tik krasi nepasliktinās.
Lietuvas IKP krituma prognozi banka samazina no 13% līdz 15%, bet Igaunijas tautsaimniecība šogad paredz 14% samazinājumu iepriekš prognozēto 10,5% vietā.
“Zemākais punkts ekonomikā visās trijās valstīs varētu tikt sasniegts apmēram vienlaikus - 2010. gadā, nedaudz tālāk nesabalansētību korekcijas process ir pavirzījies Igaunijā, taču trīs valstu cikliskā dinamika tuvinās. Lietuvā, kur pārmērīgā optimisma periods turpinājās visilgāk, arī izmaiņu temps ir visstraujākais,” skaidro “Swedbank”.
“Privātais sektors Latvijā ir negaidīti strauji pielāgojies izmaiņām makroekonomiskajā vidē. Ļoti straujā krājumu samazināšana bija viens no galvenajiem iemesliem pārsteidzoši dziļam IKP kritumam pirmajā ceturksnī par 18 procentiem. Daudziem uzņēmumiem ir izdevies vienoties ar darbiniekiem par algu līmeni, kas ļauj šiem uzņēmumiem uzlabot konkurētspēju un nākotnes attīstības perspektīvas,” uzskata “Swedbank”.
Šā gada valsts budžetā paredzēts, ka Latvijas ekonomika šogad samazināsies par 18 procentiem.
Vairumam ar eksporta-importa bilanci nav diži ko lepoties
Latvijas izvēle ir eksporta atbalsts. Vai rezultāts atbildīs ieliktajiem pūliņiem un atvēlētajiem resursiem, turpmāk varēs redzēt pa ceturkšņiem.
Šogad Latvijā ir debatēts pat par to, vai jāatbalsta arī pirtsslotu eksportētāji vai tikai ražotāji, kas eksporta tirgos laužas ar augstas pievienotās vērtības produktiem.
Taču der paskatīties arī objektīvi skarbajā realitātē: gandrīz visas ES valstis un Savienības galvenās partnervalstis (Eiropas statistikas birojs „Eurostat” par tādām uzskata arī citas eiropietes, kā arī ASV un Japānu) eksportu ir samazinājušas, visbūtiskāk – par piekto daļu un vairāk – Čehija, Grieķija, Spānija, Itālija, Portugāle, Slovākija, Somija. Uz šī fona ar apmēram mīnus 15% samazinājumu Latvija, Lietuva un Igaunija vēl izskatās salīdzinoši labi. Un labāk arī par Vāciju, kurai arī ir viens no lielākajiem eksporta kritumiem – mīnus 17,5 procenti.
Gan ES valstis, gan Īslande, Norvēģija un Šveice, kā arī Japāna un ASV ir ierobežojušas arī importu. Taču ES tieši trīs visapdraudētākās – Baltijas valstu - ekonomikas gada laikā nocirtušas importu visradikālāk: Latvija par 31,6%, Lietuva par 33,2%, Igaunija par 24,9 procentiem. Vācija pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, samazinājusi importu par 7,2 procentiem. ES valstis vidēji importu ierobežojušas par 13,2 procentiem, ASV – par 17,2 un Japāna – par 14,7 procentiem.
"Trīs visapdraudētākās – Baltijas valstu - ekonomikas gada laikā nocirtušas importu visradikālāk: Latvija par 31,6%, Lietuva par 33,2%, Igaunija par 24,9%."
Lai lūkotu iespējamās izredzes, jāatceras, ka iepriekšējos gados Latvijas galvenie ārējās tirdzniecības partneri (saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2007. gadā) bija Lietuva (eksports 638,6 miljoni, imports 1082,5 miljoni latu), Vācija (eksports 353,1 miljoni, imports 1218 miljoni latu) un Igaunija (eksports 581,8 miljoni, imports 629,4 miljoni latu).
Jā, iepriekšējos gados Latvija importam tērējusi divreiz lielāku naudu nekā nopelnījusi ar eksportu, 2007. gada pirmajā ceturksnī imports bija 554,7 miljonu latu apmērā, eksports – 279,6 miljonu latu apmērā; 2008. gadā attiecīgi 616 miljoni un 329,7 miljoni latu. Šā gada pirmajā ceturksnī vietējā statistika uzrāda krasu importa samazinājumu – līdz 392,4 miljonu latu apmērā, savukārt eksports bijis tuvu 2007. gada līmenim – 247,3 miljoni latu.
”Swedbank” analīzē konstatē, ka pēc straujā krituma gadu mijā preču eksports kopš februāra ir nedaudz pieaudzis. Apbrīnojamu vitalitāti demonstrē kokapstrādes nozare, kurai izdevies pietuvināties pērnā gada līmenim un palielināt pārdošanu sarūkošos tirgos. Pārsteidzoši noturīgas izrādījušās tranzīta plūsmas. Tūristu skaits ir samazinājies, taču Rīgas lidostā strauji aug tranzīta pasažieru plūsma. Tekošā konta stāvoklis ir uzlabojies straujāk, nekā to paredzēja jebkuras prognozes, pirmajā ceturksnī jau ir panākts tekošā konta pārpalikums.
Visi nevar pārdot, kādam arī jāpērk
Visās valstīs pašreiz tiek meklēta atbilde uz jautājumu: kad šis krīzes murgs beigsies? “Vai izaugsme jau ir sākusies vai tomēr vēl ne?” – jautā arī “Handelsblatt”. SVF globālo izaugsmi nākamgad prognozējot 2,5% apmērā. Pēc pāris mēnešiem zināsim, vai pagrieziena punkts ir sasniegts, sagaida izdevums. Eksperti saskata, ka Ķīna un citas Āzijas valstis ir par deguna tiesu priekšā, kamēr no eksporta atkarīgā kontinentālā Eiropa klibojot velkas nopakaļ.
Pret ātru un ilgtspējīgu stabilitāti runā arī joprojām līdz šim neatbildēti būtiski jautājumi. “Handelsblatt” norāda uz diviem virzieniem pasaules ekonomikā, kurā ir eksportorientētas nācijas kā Ķīna un Vācija un patērētāju kreditējošā ASV. Joprojām tiek cerēts, ka turpina darboties izaugsmes vecās formulas un eksports atkopsies tāpat kā pēc 1997./98. gada finanšu krīzes. Taču – ne visi var eksportēt, kādam arī jāpērk, piebilst laikraksts. Tas vedina uz situāciju, ka daudzas valstis kavē brīvo tirdzniecību un atlabšanu ar jaunām protekcionisma barjerām. Turklāt daudzviet joprojām trūkst svarīgākā priekšnoteikuma – finanšu sektora atveseļošanās.
Protekcionisma spiediena pastiprināšanās draudus saskata arī Eiropas Centrālā banka (ECB). Tā jūlija mēnešrakstā prognozē, ka turpmāk ekonomiskā aktivitāte samazināsies lēnāk nekā šā gada pirmajā ceturksnī un līdz 2010. gada vidum gaidāma pakāpeniska atveseļošanās. Taču visnepatīkamākais ECB secinājums ir tas, ka turpmākajos mēnešos izpaudīsies novēloti negatīvie efekti, tas ir – pasliktināsies darba tirgus situācija.
Arī Ekonomikas ministrija ziņojumā valdībai darba tirgus stabilizāciju Latvijā prognozē vien 2012. gadā, savukārt nodarbinātības pieaugumu vēl vienu gadu vēlāk - tikai 2013. gadā.
