NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
02. jūlijā, 2009
Lasīšanai: 7 minūtes
RUBRIKA: Problēma
TĒMA: Labklājība
2
2

Skolotāji un mediķi pensiju un algas krustcelēs

Publicēts pirms 13 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Lai izvairītos no vecuma pensijas samazināšanas par 70% strādājošajiem pensionāriem, kā to noteikusi valdība, daudzi skolotāji un mediķi darbavietās raksta atlūgumus, tomēr liela daļa stāv pensijas un darba algas krustcelēs, paši sev un ierēdņiem jautādami, uz kuru pusi doties.

Jādod ceļš jaunajiem vai jāpatur sirmie profesionāļi?

Medicīnas iestāžu vadītājiem nav vienprātības, ko darīt mediķiem, kuri saņem gan darba algu, gan pensiju. Dagdas slimnīcas direktors Jāzeps Japiņš jau sarunas sākumā uzsver: “Jādod ceļš jaunajiem, lai gan es uzskatu, ka var strādāt arī tad, ja saņem tikai 30% no pensijas. Dagdas slimnīcā nav pensionāru. Es pats pensijā iešu novembrī, tomēr turpināšu darbu Dagdas slimnīcā.” Viņš pauda Dagdas mediķu sašutumu, kā valdība uzdrīkstējās nogriezt nestrādājošajiem pensionāriem 10% no tās pensijas, ko cilvēki nopelnījuši vaiga sviedros.

Jūnija nogalē divās dienās Daugavpils reģionālajā slimnīcā 11 medicīnas darbinieki iesnieguši atlūgumus, jo vēlas saglabāt pensiju pilnā apmērā, pastāstīja slimnīcas direktors Aivars Zdanovskis. No 1500 slimnīcas darbiniekiem aptuveni 150 ir strādājošie pensionāri – anestezeologi, terapeiti, medmāsas, medmāsu palīgi, sanitāres un citi. “Samazinātais finansējums mums neļaus radīt jaunas darba vietas. Ja projām aizies pensionāri, tad viņu vietā nenāks jauni un mums būs jāslēdz nodaļas,” drūmu nākotni prognozē A. Zdanovskis.

"Pēc pensiju reformas var sākt pietrūkt vidējā medicīniskā personāla ģimenes ārstu praksēs, kas atrodas laukos."

Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūras Latgales nodaļas vadītāja Sandra Buzajeva uzskata, ka pēc pensiju reformas var sākt pietrūkt vidējā medicīniskā personāla ģimenes ārstu praksēs, kas atrodas laukos. Jau pašlaik Preiļu rajonā ir apdzīvotas vietas, kur pietrūkst medmāsu tāpēc, ka šādi speciālisti nedzīvo lokālajā reģionā. Kaut gan jāpiebilst, ka Latgalē tā sauktajā gaidīšanas sarakstā iekļautas astoņas medmāsas, kuras, protams, vēlētos darbu savā reģionā. Šajā rindā nestāv neviens brīvs ģimenes ārsts. No Latgales reģionā strādājošajiem 187 ģimenes ārstiem aptuveni 30 pārkāpuši 60 dzīves gadu slieksni, un raksta tapšanas brīdī tikai viena ģimenes ārste bija jautājusi, ko viņa iegūs vai zaudēs, saņemot gan algu, gan pensiju, taču atlūgumu nav iesniegusi.

Skolotājam atņem skolu

Vaboles vidusskolas latviešu valodas un literatūras skolotājai Monikai Žuravskai šis mācību gads bija pēdējais, jo viņa izvēlējās paturēt pensiju pilnā apmērā – tātad paralēli nestrādāt. “Kad rakstīju iesniegumu, raudāju, jo valdība ar pensiju samazināšanas lēmumu man atņēma skolu,” skolotāja stāsta skumjā balsī, valdot asaras. Monika Žuravska par skolotāju sāka strādāt 1954. gadā Dvietē, bet Vaboles vidusskolā, vadot stundas un amatierteātri, aizsteigušies nepilni 43 gadi. Tomēr skolotāja sarunas nobeigumā smaidot saka, ka arī pensijā viņa rosīsies – tiksies ar mazbērniem un saimniekos dārzā. Tomēr nozīmīga viņas dzīves daļa – darbs skolā – ir jāzaudē, jo, lai cik paradoksāli izklausās, pensionāram strādāt nav finansiāli izdevīgi.

Daugavpils rajona izglītības pārvaldes vadītāja Irēna Bulaša pastāstīja, ka pensionētie skolotāji raksta atlūgumus, tomēr skolu direktori apgalvo, ka tamdēļ krīzes nebūs, jo pārējie skolotāji pārņems savu kolēģu stafeti. Pēc Bauskas rajona izglītības pārvaldes vadītājas Aijas Spriņķes teiktā, kādā skolā vienā dienā astoņi skolotāji paziņojuši par aiziešanu no darba. “Es domāju, ka skolām galvassāpes radīsies tad, ja atlūgumus iesniegs pamata priekšmetu skolotāji, piemēram, matemātiķi, valodnieki un citi. Kopējo ainu Bauskas rajona skolās redzēsim tikai pēc tam, kad darbu sāks novada pašvaldības un kad būs zināmi to budžeti,” atzina A. Spriņķe.

"Skolu direktori apgalvo, ka pensionēto skolotāju atlūgumi problēmu neradīs, jo pārējie pedagogi pārņems kolēģu stafeti."

Viļakas pamatskolā viens skolotājs nav izlēmis, ko darīt, bet pārējie pedagogi ir gados jauni vai atrodas piecu līdz desmit gadu attālumā no pensijas. Skolas direktore Anželika Ločmele pauda cerību, ka skolas turpinās strādāt arī jauno reformu apstākļos.

Uzskaitītie piemēri raksturo tipiskas situācijas vairumā Latvijas skolu – no vienas puses, gaidāmās problēmas kvalitatīva mācību procesa nodrošināšanā skolas kolektīva samazinājuma dēļ. No otras – citās skolās tas vēl nav aktuāli, taču iezīmējas iespējamā nākotnes tendence – pedagogu skaita sarukšana, kad pensijā būs laiks doties tiem, kuriem līdz tam atlikuši vien pāris darba gadi.

Arī deputātiem būs jāizvēlas

Strādājošo pensionāru pensiju samazinājums par 70% skars arī jaunievēlēto pilsētu un novadu pašvaldību deputātus. Ja viņus neieliks augstākos amatos, tad diezin vai mazais deputāta atalgojums pie samazinātā pašvaldību budžeta būs vērtīgāks par pensiju, kas vismaz divas trīs reizes būs lielāka.

Tiesa, ja deputāts vēlēsies, viņš var pildīt amatu brīvprātīgi – bez atalgojuma. Tādā gadījumā pensiju viņš saņems pilnā apmērā, informēja Labklājības ministrijā.

Divu mediķu saruna

Daugavpilī mikroautobusā nācās dzirdēt divu draudzeņu medmāsu sarunu. Vienai līdz pensijai jāgaida desmit gadu, otra sieviete strādā un saņem pensiju. “Nezinu, ko darīt. Galvā rēķinu pensijas un darba algas santīmus un nevaru nonākt pie kopsaucēja,” atzīst pensiju un algu pelnošā medmāsa. Draudzene iesaka viņai tomēr palūkoties vērīgāk, vai pensija nebūs lielāka par darba algu, sevišķi apstākļos, kad arī medicīnai “noņems naudu”, kas apdraud arī mediķus algas. Strādājošā medmāsa nopūtās un teica: “Laikam gan būs jāpaliek ar pensiju, lai gan varētu strādāt vēl dažus gadus. Dzīvoklis dārgs, zāles un produkti arī jāpērk.” Draudzene sarunas biedreni mēģināja iepriecināt, ka abām ir dārziņi un gan jau ikdienas maltītei izaugs savs kartupelis, savs burkāniņš. Taču atteikties no darba savā profesijā nav viegli, pat ja dārzā padevusies laba raža un būs, ko ēst.

Labs saturs
2
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU