Godīgie klusēt vairs nedrīkst

Valsts balsts – legālas darba attiecības

Nelegālās nodarbinātības mazināšana ir šā gada Valsts darba inspekcijas (VDI) prioritāte, tā arī ir definēta valdības deklarācijā. Lai arī pašreizējos darba tirgus apstākļos pētījumi liecina – vairāk nekā puse iedzīvotāju ir gatavi strādāt par algu „aploksnē” –, VDI priekšniece Rita Elce uzsver, ka “nelegālā nodarbinātība mazina visas sabiedrības labklājības līmeni un tajā pašā laikā arī godīgo uzņēmēju konkurētspēju”. Uzņēmējam ir izdevīgāks darbinieks, kurš piekrīt strādāt par algu „aploksnē” vai vispār bez darba līguma nekā tāds, par kuru jāmaksā sociālie nodokļi. Taču nelegālās darba attiecības ir drauds valsts ekonomikai, uzskata R. Elce. Legāli nodarbināts darbinieks sedz ne tikai speciālā sociālā budžeta, bet arī pamatbudžeta izmaksas. Kritiska situācija veidojas, ja cilvēku veiktās iemaksas ir mazākas nekā nepieciešamie valsts sociālā budžeta izdevumi. VDI priekšniece norāda, ka valsts balstās uz legālām darba attiecībām. Tāpēc īstermiņa domāšana, strādājot bez darba līguma un nesakārtotas darba tiesiskās attiecības kopumā, ir drauds Latvijas ekonomikas atlabšanai.

"VDI ir saņēmusi vairākas sūdzības no dažiem lielajiem tirdzniecības centriem – tajos tiek atvērti jauni veikali, bet cilvēki nodarbināti bez darba līguma."

Lai arī darbiniekiem dažkārt nav izvēles – viņi ir spiesti strādāt bez darba līguma, ja vēlas nopelnīt naudu –, Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs Andrejs Staķis atgādina, ka tas izraisa negatīvas sekas ne tikai valsts ekonomikā kopumā, bet arī pašam darbiniekam ilgtermiņā, piemēram, ja darbiniekam nav bijušas legālas darba attiecības, viņš nav tiesīgs saņemt bezdarbnieka pabalstu. Tāpat R. Elce atgādina, ka nelegāli nodarbinātajiem nav tiesību izmantot slimības lapu, saņemt pensiju un citus valsts pabalstus. „Piemēram, ir cilvēki, kuriem atteikts noformēt priekšlaicīgu pensionēšanos, jo viņiem nav nepieciešamā darba stāža. It sevišķi personām, kas līdz pat desmit gadiem ir strādājuši bez rakstveidā noformēta līguma būvniecības nozarē,” skaidro R. Elce.

Jauna riska nozare – tirdzniecība

Pēc “Eurobarometer” datiem, 2007. gadā Latvijā nelegālā nodarbinātība bija 15 procenti. R. Elce uzsver, ka šogad šis skaitlis varētu būt divas, pat trīs reizes lielāks. Šā gada pirmajos piecos mēnešos VDI konstatējusi 436 nelegāli nodarbinātos.

Visvairāk personas bez darba līguma strādājušas Rīgas reģionā (207), Vidzemē (88) un Latgalē (66). R. Elce retoriski vaicā – vai tiešām kāds tic, ka nelegāli nodarbināto skaits valstī ir tik neliels?

Viņa atzīst, ka plašāku darbību traucē izvērst ne tik daudz nelielais inspektoru skaits (Latvijā ir 23 inspektori, kas nodarbojas ar mērķa pārbaudēm), kā nesakārtotie normatīvie akti. Piemēram, arvien grūtāk kļūst pierādīt nelegālās nodarbinātības faktu. Patlaban daļa mazo un vidējo uzņēmumu (veikali, kafejnīcas, dažādu pakalpojumu sniedzēji) ir reģistrēti dzīvokļos un pat patversmju adresēs. Tādējādi tiek apgrūtināta šo uzņēmumu kontrole, bet tas savukārt veicina nelegālās nodarbinātības attīstību, skaidro VDI direktore.

Līdz šim nelegālā nodarbinātība visizplatītākā bija būvniecībā, apstrādes rūpniecībā un lauksaimniecībā. Tagad parādās jaunas nozares, piemēram, tirdzniecība un pakalpojumi. VDI esot saņēmusi vairākas sūdzības no dažiem lielajiem tirdzniecības centriem – tajos tiek atvērti jauni veikali, bet cilvēki nodarbināti bez darba līguma. VDI inspektoriem šo faktu ir grūti pierādīt, jo veikala struktūrvienība atrodas tirdzniecības centrā, bet darba devējs reģistrēts, piemēram, kādā dzīvoklī, kur nav sasniedzams.

R. Elce arī norāda, ka, visticamāk, paši tirgotāji nav gatavi sakārtot šo jautājumu, jo aktīvi iebilda gan pret darba apliecību ieviešanu tirdzniecības darbiniekiem (tādas jau pastāv būvniecības nozarē), gan arī protestē pret iespējamo jauninājumu normatīvajos aktos, kas paredzēs struktūrvienībā glabāt darbinieka darba līguma kopiju.

Cilpa ap godīgo darba devēju

Nelegālā nodarbinātība negatīvi ietekmē ne tikai pašu darbinieku un valsts budžeta ieņēmumus, bet raisa arī plašākas sekas. Piemēram, apgrūtina darbu godīgajiem darba devējiem, jo viņi kļūst nekonkurētspējīgi ar uzņēmumiem, kuros strādā nelegālais darbaspēks, jo to izmaksas ir lētākas. R. Elce ir ievērojusi tendenci, ka arvien vairāk godīgie darba devēji apvienojas asociācijās un darba grupās, lai cīnītos pret negodīgiem konkurentiem. Tā, piemēram, VDI vērsās Jelgavas autoservisi, kuri kopīgi bija uzrakstījuši sūdzību par 30 citiem uzņēmumiem tuvākajā apkārtnē, kas ar negodīgiem paņēmieniem traucē normālu konkurenci.

"Arvien vairāk godīgie darba devēji apvienojas asociācijās un darba grupās, lai cīnītos pret negodīgiem konkurentiem."

“Pie mums vērsās arī apsardzes formu asociācija, jo ir neapmierināta, ka izsludinātajos iepirkuma konkursos uzvar tie, kuriem ir nesamērīgi mazas cenas. Jo, godīgi maksājot nodokļus, atlīdzinot darbiniekam darbu nakts stundās, tik zemas cenas piedāvāt nav iespējams,” skaidro R. Elce. Atklājās, ka vairākas šīs firmas darbiniekus nodarbina nelegāli. Tāpat, pārbaudot vairākus krogus, atklājās, ka arī Rīgas izklaides vietās, tostarp naktsklubos, strādā cilvēki bez darba līgumiem.

“Pirms krīzes paši uzņēmumi par šo problēmu klusēja, jo varēja izdzīvot visi – gan ar legāli, gan nelegāli nodarbinātiem darbiniekiem. Tagad lielākas izredzes izdzīvot ir negodīgajam darba devējam, jo viņš nemaksā nodokļus. Tāpēc aicinu godīgos uzņēmējus vērsties VDI un ziņot par pārkāpumiem citur,” teica R. Elce. Tomēr nav zināms, vai šāds solis uzņēmumā nodarbinātajiem darbiniekiem nāks par labu – lieliski, ja darba devējs ar viņiem noslēdz darba līgumu, bēdīgi – ja atlaiž pavisam.

Būvniecība kļūst sakārtota

R. Elce par medijos minētajiem uzņēmumiem, par kuriem izskanējušas sūdzības par nekvalitatīvu būvniecību, ieguva informāciju VDI datubāzē un pārliecinājās, ka tajos ir tikuši atklāti nelegāli nodarbināti darbinieki. “Tātad nevaram sagaidīt kvalitāti no darbiniekiem, kas strādā nelegāli,” viņa rezumē.

VDI vadītāja ar gandarījumu atzīst, ka patlaban sadarbībā ar Latvijas būvniecības uzņēmumu organizācijām izdevies uzlabot darba tiesisko attiecību sakārtošanu nozarē. Piemēram, pilnveidoti būvniecības nozari regulējošie normatīvie akti, kas devis arī pozitīvus rezultātus – mazāku pārkāpumu skaitu. Šā gada aprīlī un maijā apsekojot 281 būvobjektu un 410 būvuzņēmumus, būvobjektā strādājošie darbuzņēmēji 43 gadījumos nebija iesnieguši nodarbināto sarakstu galvenajam darbuzņēmējam, būvobjektā 33 gadījumos nebija izsniegtas nodarbināto apliecības un tika konstatētas 12 personas bez rakstveidā noslēgta darba līguma.

"Rīgas izklaides vietās, tostarp naktsklubos, strādā cilvēki bez darba līgumiem."

Taču VDI inspektori esot pamanījuši arī pozitīvu tendenci – tā dēvētos pirmās dienas darba līgumus, kad būvnieks, saņemot VDI informatīvo vēstuli par inspicēšanas pārbaudi, ar darbinieku ir noslēdzis legālas darba attiecības. Tādējādi arī valsts budžetu papildinot ar sociālā nodokļa iemaksu vismaz no minimālās algas.

Kampaņa visā Latvijā

Informatīvās kampaņas “Darba līgums – drošāka rītdiena”, kas ir organizēta ar Eiropas Sociālā fonda atbalstu, mērķis ir nelegālās nodarbinātības samazināšana Latvijā. Tā notiek trešo gadu pēc kārtas. Līdzīga kampaņa norisinās arī Dānijā, kur, tāpat kā Latvijā, ir augsts nelegālās nodarbinātības procents, skaidro R. Elce.

Kampaņas laikā no 10. jūnija līdz 25. jūlijam lielākajās Latvijas pilsētās būs informatīvās teltis (Tukumā – 20. jūnijā, Rīgā (Esplanādē) – 2. jūlijā, Jelgavā – 9. jūlijā, Liepājā –11. jūlijā, Daugavpilī – 17. jūlijā, Cēsīs – 25. jūlijā), kurās iedzīvotāji varēs konsultēties ar ekspertiem darba tiesību jautājumos. R. Elce īpaši uz konsultāciju aicina nākt topošās un esošās jaunās māmiņas: tieši no šīs sociālās grupas inspekcija saņem ļoti daudz vēstuļu un zvanu ar jautājumiem par darba tiesībām.

Vienlaikus kampaņa norisināsies arī interneta vidē. Piemēram, portāla „draugiem.lv” lietotāji var aizpildīt testu, lai noskaidrotu, kuram darbinieku tipam viņi atbilst un cik informēti ir darba tiesību jautājumos. Tāpat ir izveidots virtuāls darba devēju goda dēlis, un visi darbinieki aicināti vēstīt par pozitīviem darba devējiem.

Pensionāri – riska grupa?

Jautāti, vai nelegālo nodarbinātību nesekmēs strādājošo pensionāru pensiju samazināšana par 70%, R. Elce un A. Staķis ir pārliecināti, ka pensionāri nav riska kategorija, kurā nelegālā nodarbinātība varētu būt aktuāla. “Pensionāri ir sabiedrības apzinīgā daļa – likumam paklausīgi,” uzskata R. Elce.

Taču, iespējams, šāds viedoklis par pensionāru paklausību likumam, it īpaši, ja tas būs vērsts uz viņu ienākumu samazināšanu, ir maldīgs. Pāris portāla „LV.LV” aptaujātie strādājošie pensionāri atzina, ka tad, ja šāda norma stāsies spēkā, viņi tajā pašā dienā dosies pie darba devēja, lai vienotos par turpmāku strādāšanu bez darba līguma. Kā viens no argumentiem tika minēts smieklīgi mazā pensiju indeksācija, jo, godīgi maksājot nodokļus, personas pensija ik gadu tiek indeksēta vien par pāris latiem. Tādējādi īpašas jēgas palikt darba tiesiskajās attiecībās pensionāriem neesot – tā pauda viena no portāla uzrunātajām sievietēm, kas saņem pensiju un strādā pilnu darba laiku.

UZZIŅAI

Aprēķināmie zaudējumi valsts budžetā no nelegālās nodarbinātības

Avots: VDI