E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 9858
Lasīšanai: 5 minūtes
5
5

Par tikumības un taisnprātības apsvērumiem darbinieka uzteikumā

J
jautā:
28. jūnijā, 2016
Artis

Labdien, sakiet, lūdzu, vai darba algas neizmaksāšana darba līgumā norādītajā termiņā atbilst Darba likuma 100. panta 5. daļai?

A
atbild:
30. jūnijā, 2016
Lidija Dārziņa
LV portāls

Darba likuma 100. panta (Darbinieka uzteikums) piektā daļa paredz darbiniekam tiesības rakstveidā uzteikt darba līgumu, neievērojot šajā pantā noteikto uzteikuma termiņu, ja viņam ir svarīgs iemesls. Par šādu iemeslu atzīstams katrs tāds apstāklis, kas, pamatojoties uz tikumības un taisnprātības apsvērumiem, neļauj turpināt darba tiesiskās attiecības.

Acīmredzot svarīgi piebilst: ja darba līguma uzteikums pamatots ar šo likuma normu, darba devējam ir pienākums izmaksāt darbiniekam atlaišanas pabalstu.

Darba uzteikuma regulējuma aspekti ir analizēti 2013. gada decembra ziņojumā „Darba līguma uzteikšana, neievērojot uzteikuma termiņu. Eiropas Savienības dalībvalstu pieredze”. (Ziņojums ir veidots ar Eiropas Savienības Eiropas Sociālā fonda finansiālu atbalstu. Par ziņojuma saturu atbild Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība. (Tā autore N. Mickeviča ir norādījusi, ka LBAS darba tiesību konsultanti ir ziņojuši par pieaugošu darbinieku interesi izmantot 100. panta piektās daļas piešķirtās tiesības un vienlaikus par grūtībām identificēt un formulēt svarīgu iemeslu darba līguma uzteikšanai.)

Kas ziņojumā teikts saistībā ar 100. panta piekto daļu – darbinieka uzteikumu, neievērojot uzteikuma termiņu?

Darbinieks var uzteikt darba līgumu, neievērojot uzteikuma termiņu, gadījumā, ja viņam ir svarīgs iemesls. Kā svarīgu iemeslu likumdevējs atzinis tādu apstākli, kas, pamatojoties uz tikumības un taisnprātības apsvērumiem, neļauj turpināt darba tiesiskās attiecības. Svarīgs iemesls ir uzskatāms par ģenerālklauzulu, kuras saturu veido un piepilda nemitīgi mainīgā sabiedrības vērtību sistēma un kuru konkretizē tiesu prakse. Darba tiesību juristu vidū jēdzienu svarīgs iemesls saista ar ētikas normām un tikumības apsvērumiem, piemēram, darbinieka piedzīvotu seksuālo uzmākšanos darbavietā. Vienlaikus nav daudz spriedumu, kas ļautu secināt par kopējām vadlīnijām un gadījumiem, kuri būtu uzskatāmi par svarīgu iemeslu darbinieka uzteikumam, pamatojoties uz Darba likuma 100. panta piekto daļu.

Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta (kopš 2014. gada 1. janvāra – Augstākās tiesas Civillietu departamenta) 2011. gada 11. maija spriedumā lietā Nr. SKC-291/2011 tiesa atzinusi, ka „nenoliedzami, darba algas nemaksāšana ir svarīgs iemesls, lai darbinieks uzteiktu darba attiecības, taču tiesību uz pabalsta saņemšanu aspektā svarīgajam iemeslam ir jābalstās uz tikumības un taisnprātības apsvērumiem, t. i., tādiem apsvērumiem, kas saistīti ar ētikas un morāles normām (nemantiskām vērtībām).

Darba algas neizmaksāšana aizskar darba ņēmēja mantiskās intereses, turklāt likumā ir paredzēta kārtība, kādā darbinieks var novērst šādu savu tiesību prettiesisku aizskārumu no darba devēja puses. Ne vienmēr, kad darba devēja rīcība ir vērtējama kā negodprātīga vai prettiesiska, to ir iespējams attiecināt un saistīt ar darbinieka tikumības un taisnprātības apsvērumiem”. Tādējādi  tiesa uzsvēra, ka tikumības un taisnprātības apsvērumi ir tādi apsvērumi, kas saistīti ar ētikas un morāles normām (nemantiskām vērtībām).

Diemžēl Senāta spriedumos nav atrodamas citas vadlīnijas par gadījumiem, kurus var uzskatīt par svarīgu iemeslu, kura dēļ darbinieks var izbeigt darba attiecības nekavējoties, pamatojoties uz Darba likuma 100. panta piekto daļu. Līdz ar to gadījumi un situācijas, kurus var uzskatīt par svarīgu iemeslu darba attiecību izbeigšanai bez uzteikuma termiņa ievērošanas, ir nosakāmi katrā atsevišķā gadījumā.

Piemēram, LBAS 2012. gada februāra ziņojumā „Mobings darba vietā” tika izdarīts secinājums, ka arī mobings kā psiholoģiska vardarbība, kas aizskar personas godu un cieņu un nodara kaitējumu personas veselībai, būtu uzskatāms par svarīgu iemeslu darba attiecību izbeigšanai Darba likuma 100. panta piektās daļas izpratnē.

Vairākos citos spriedumos Senāts analizēja Darba likuma 100. panta piektās daļas procesuālos aspektus. Piemēram, lietā Nr. SKC-300/2011 Senāts norādīja, ka darbinieka uzteikums sakarā ar svarīgu iemeslu, kas atbilstoši Darba likuma 100. panta piektajai daļai pamatojas uz tikumības un taisnprātības apsvērumiem, stājas spēkā nekavējoties pēc tā iesniegšanas un ir atzīstams, ka darba tiesiskās attiecības starp pusēm ir izbeigušās. Šāds uzteikums ir saistošs darba devējam un stājas spēkā pēc tā iesniegšanas darba devējam, kam savukārt tas vai nu jāakceptē un jāatzīst par sev saistošu, vai arī jāapstrīd tiesā.

Savukārt lietā Nr. SKC-562/2012 Senāts uzsvēra svarīga iemesla apstākļu uzrādīšanas svarīgumu. Senāts secināja, ka darbinieka uzteikuma saskaņā ar Darba likuma 100. panta piekto daļu priekšnoteikums ir konkrēta apstākļa norādījums, kas ir uzteikuma pamatā. Ja šāds apstāklis nav norādīts, tad darba līgumu var izbeigt saskaņā ar Darba likuma 100. panta pirmo daļu, it īpaši, ja darbinieka rīcība neliecina, ka viņš ir gribējis izbeigt darba līgumu nekavējoties.

Labs saturs
5
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Šomēnes iespējams uzdot vēl 99 jautājumus. Vairāk par e-konsultāciju sniegšanu
Lūdzam e-konsultācijās neiesniegt jautājumus par situācijām, kas saistītas ar Covid-19.
Informācija, kur vērsties, ir apkopota vietnē covid19.gov.lv.
Iepazīsti e-konsultācijas
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU