Lai nerastos pārpratumi, par piešķirtā atvaļinājuma periodu darba devējam ir pienākums darbinieku informēt, piemēram, iepazīstinot ar rīkojumu par atvaļinājuma piešķiršanu.

 Darba likuma 149. pants paredz, ka katram darbiniekam ir tiesības uz ikgadējo četru kalendāro nedēļu darba devēja apmaksāto atvaļinājumu, neskaitot svētku dienas. Tas nozīmē, ka gadījumā, ja atvaļinājuma laikā iekrīt svētku dienas, atvaļinājums jebkurā gadījumā pagarinās par svētku dienu skaitu.

Pagarināšana notiek, pieskaitot pēdējai atvaļinājuma dienai klāt tik dienas, cik bijuši svētki. Konkrētajā gadījumā, ja atvaļinājums ir piešķirts uz divām kalendārajām nedēļām, sākot ar 21. jūniju, pēdējā atvaļinājuma diena būs 6. jūlijs. Jo sakarā ar svētku dienām 23. un 24. jūniju Jūsu atvaļinājums tiek pagarināts par divām dienām.

Ja Jums ir nolīgts normālais darba laiks, darba devējs atvaļinājumā apmaksā tās dienas, kad būtu bijis jāstrādā (DL 75. panta astotā daļa). Pagarinot atvaļinājumu par svētku dienām, tās ir apmaksājamas tikai tādā gadījumā, ja atvaļinājuma pagarinājums iekrīt darba dienā. Jūsu gadījumā apmaksājamās dienas būs 21., 22., 27., 28., 29., 30. jūnijs, 1., 4., 5., 6. jūlijs.