Darba likuma 100. panta piektā daļa ir īpaša, jo nosaka īpašus apstākļus, kas ir par pamatu darbinieka uzteikumam.

Tajā ir teikts: darbiniekam ir tiesības rakstveidā uzteikt darba līgumu, neievērojot viena mēneša uzteikuma termiņu, ja viņam ir svarīgs iemesls. Par šādu iemeslu atzīstams katrs tāds apstāklis, kas, pamatojoties uz tikumības un taisnprātības apsvērumiem, neļauj turpināt darba tiesiskās attiecības.

Darba likuma komentāros, skaidrojot šo pantu, ir teikts, ka “svarīgs iemesls” ir uzskatāms par ģenerālklauzulu, kuras saturu veido un piepilda nemitīgi mainīgā sabiedrības vērtību sistēma un kuru konkretizē tiesu prakse. Darba tiesību juristu vidū jēdzienu “svarīgs iemesls” saista ar ētikas normām un tikumības apsvērumiem, piemēram, darbinieka piedzīvotu seksuālo uzmākšanos darbavietā.

Taču ne vienmēr, kad darba devēja rīcība ir vērtējama kā negodprātīga vai prettiesiska, to ir iespējams attiecināt un saistīt ar darbinieka tikumības un taisnprātības apsvērumiem. Gadījumi un situācijas, kurus var uzskatīt par svarīgu iemeslu darba attiecību izbeigšanai bez uzteikuma termiņa ievērošanas, ir nosakāmi katrā atsevišķā gadījumā. 

Piemēram, LBAS 2012. gada februāra ziņojumā „Mobings darba vietā” tika izdarīts secinājums, ka arī mobings kā psiholoģiska vardarbība, kas aizskar personas godu un cieņu un nodara kaitējumu personas veselībai, būtu uzskatāms par svarīgu iemeslu darba attiecību izbeigšanai Darba likuma 100. panta piektās daļas izpratnē. 

Taču nav daudz spriedumu, kas ļautu secināt par kopējām vadlīnijām un gadījumiem, kuri būtu uzskatāmi par svarīgu iemeslu darbinieka uzteikumam, pamatojoties uz Darba likuma 100. panta piekto daļu. 

Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2011. gada 11. maija spriedumā (Nr. SKC-291/2011) norādīts: faktu, vai darbinieka uzteikuma pamatā esošais iemesls atzīstams par tādu, kas, pamatojoties uz tikumības un taisnprātības apsvērumiem, neļauj turpināt darba tiesiskās attiecības, pušu strīdus gadījumā izvērtē tiesa. Norādīts arī, ka svarīgajam iemeslam ir jābalstās uz tikumības un taisnprātības apsvērumiem, t.i., tādiem apsvērumiem, kas saistīti ar ētikas un morāles normām (nemantiskām vērtībām). 

Savukārt lietā Nr. SKC-562/2012 Senāts uzsvēris svarīga iemesla apstākļu uzrādīšanas svarīgumu. Senāts secināja, ka darbinieka uzteikuma saskaņā ar Darba likuma 100. pantu piekto daļu priekšnoteikums ir konkrēta apstākļa norādījums, kas ir uzteikuma pamatā. Ja šāds apstāklis nav norādīts, tad darba līgumu var izbeigt saskaņā ar Darba likuma 100. panta pirmo daļu, it īpaši, ja darbinieka rīcība neliecina, ka viņš ir gribējis izbeigt darba līgumu nekavējoties. 

Tātad jautājumu par svarīga iemesla esamību izšķir tiesa pēc sava ieskata.

Jānorāda, ka darbiniekam, iesniedzot uzteikumu, nav obligāta pienākuma norādīt iemeslus, kāpēc viņš uzsaka darba līgumu. Tāpat puses var vienoties par īsāku laiku nekā mēnesis, kas nostrādājams pēc uzteikuma iesniegšanas.