Nav iespējama situācija, ka tiesā nevarētu pierādīt reģistrētu laulību, arī tādu, kas noslēgta ārpus Latvijas. Reģistrējot laulību jebkurā valstī, tiek izsniegts šo faktu apliecinošs dokuments. Ja tas zudis, vienmēr ir iespēja to atjaunot.

Turklāt ikviena Latvijas pilsoņa un nepilsoņa pienākums ir sniegt Latvijas valstij ziņas par ārvalstī reģistrētu laulību. To paredz MK noteikumu Nr. 131 "Iedzīvotāju reģistrā iekļauto ziņu aktualizēšanas kārtība" 13. punkts. Ziņas jāsniedz neatkarīgi no tā, vai laulība ārvalstī slēgta ar Latvijas valstspiederīgo vai citas valsts valstspiederīgo. Gadījumā ja laulību reģistrējuši divi Latvijas valstspiederīgie, ziņas katram no laulātajiem jāsniedz individuāli.

Ziņas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei jāsniedz 30 dienu laikā pēc laulības reģistrācijas. Nepaziņojot par noslēgto laulību, var tikt pie naudas soda. Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 190.³ pantu par Iedzīvotāju reģistrā iekļaujamo ziņu savlaicīgu nepaziņošanu uzliek naudas sodu no 15 līdz 35 eiro. Plašāks skaidrojums rakstā „Ko der zināt, slēdzot laulības ārzemēs”.

Civillikuma 146. pants paredz, ka par tēvu bērnam, kurš piedzimis sievietei laulības laikā, uzskatāms bērna mātes vīrs (paternitātes pieņēmums). Bērna mātes vīram ir tiesības apstrīdēt paternitātes pieņēmumu.

Neatkarīgi no tā, vai starp bērna māti un tēvu ir noslēgta laulība, abu vecāku pienākums ir rūpēties par savu bērnu. Civillikuma 179. pants paredz abu vecāku absolūtu pienākumu samērā ar viņu spējām un mantas stāvokli uzturēt bērnu. Šis pienākums gulstas uz tēvu un māti līdz laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt.

Turklāt, lai nebūtu tā, ka kāds no vecākiem pasaka, ka naudas viņam nav un uzturlīdzekļus nemaksās, Civillikuma 179. panta piektā daļa paredz, ka minimālos uzturlīdzekļus katram bērnam ir jānodrošina jebkurā gadījumā, neatkarīgi no spējas maksāt un mantas stāvokļa. Attiecīgi, ja viens no bērna vecākiem atsakās maksāt uzturlīdzekļus, otram ir tiesības vērsties tiesā.