Par lūgumu tiesai noteikt DNS ekspertīzi

Tiesas ceļā lūgt nozīmēt  ekspertīzi bērna bioloģiskās izcelšanās noteikšanai šādā situācijā ir iespējams, ja tiek celta prasība par paternitātes pieņēmuma apstrīdēšanu. Tādā gadījumā atbilstoši Civilprocesa likuma 249.¹ panta pirmajai daļa tiesa nosaka ekspertīzi bērna bioloģiskās izcelšanās noteikšanai pēc lietas dalībnieka, piemēram, prasītāja vai atbildētāja, lūguma.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 40. panta pirmo daļu izdevumu summas, kas izmaksājamas ekspertiem, iemaksā tā puse, kura izteikusi attiecīgu lūgumu. Piemēram, ja prasītājs ir bērna juridiskais tēvs un viņš pieprasīs ekspertīzi, viņam būs pienākums to iepriekš arī apmaksāt. Taču, ja DNS tests apstiprinās, ka prasītājs nav bērna bioloģiskais tēvs, izdevumus tiesa piedzīs no atbildētājas un tādā gadījumā iztērētos līdzekļus varēs atgūt. Atsevišķos gadījumos, ja prasītājam ir piešķirts trūcīgais statuss, lūdzot nozīmēt ekspertīzi, var lūgt atbrīvot no tiesas izdevumu samaksas par ekspertīzi. Ja tiesa tā lems, ekspertīzes apmaksu veiks valsts un pēc tam, ja DNS tests apstiprinās, ka bērns nav cēlies no prasītāja, tā tiks piedzīta no atbildētājas.

Svarīgs divu gadu termiņš un prasības pamatojums

Taču, apstrīdot paternitātes pieņēmumu tiesā, ir jāņem vērā, ka likumdevējs ir noteicis gan laika ierobežojumu, gan apstākļus, kādos paternitātes pieņēmumu var apstrīdēt – jebkurš iemesls vai iegansts, piemēram, dzirdētas baumas, lietas ierosināšanai nederēs.

Civillikuma 149. pants noteic, ka paternitātes pieņēmumu bērna mātes vīrs var apstrīdēt divu gadu laikā no dienas, kad viņš uzzināja, ka bērns nav cēlies no viņa. Tādas pašas tiesības apstrīdēt paternitātes pieņēmumu ir arī bērna mātei - divu gadu laikā no dienas, kad viņa uzzināja par apstākļiem, kas izslēdz paternitāti. 

Parasti šo divu gadu termiņu skaita no bērna piedzimšanas dienas. Paternitātes pieņēmumu var apstrīdēt arī vēlāk, taču tādā gadījumā prasības pieteikumam ir jāpievieno  pierādījumi, kas apliecina, ka likumā noteiktais termiņš nav beidzies un apstākļi, kas izslēdz paternitāti, ir nākuši gaismā ne vēlāk kā pirms diviem gadiem. Pretējā gadījumā tiesai nav pamata lietu izskatīt un prasība, visticamāk, tiks noraidīta.

Līdz ar to, ja rīcībā nav pārliecinošu pierādījumu par to, ka bērns ir cēlies no cita vīrieša, situāciju padara vienkāršāku, ja DNS ekspertīze ir veikta pirms prasības celšanas tiesā. Bērna bioloģiskās izcelšanās noteikšana ir privāts maksas pakalpojums, ko iespējams veikt, piemēram, Valsts policijas Kriminālistikas pārvaldes DNS ekspertīžu nodaļā vai sertificētā klīniskās diagnostikas laboratorijā GenEra. Analīžu izmaksas sasniedz vidēji 300 eiro. Ja analīžu rezultāti apliecinās aizdomas par paternitāti, prasību tiesā par paternitātes pieņēmuma apstrīdēšanu varēs sniegt divu gadu laikā no brīža, kad būs saņemti DNS rezultāti, turklāt tie kalpos kā pierādījums prasības pamatotībai.

Ņemot vērā augstāk minēto, lai sastādītu pieteikumu tiesai, ir nepieciešamas zināšanas ne tikai procesuālo tiesību, bet arī materiālo tiesību normās. Tāpēc vēlams, lai prasības pieteikumu palīdzētu sagatavot ģimenes tiesību jomā kompetents jurists. Labi sagatavots pieteikums var izšķirt, cik ātri un objektīvi tiks izskatīta lieta. Tā kā Jums ir piešķirts trūcīgās personas statuss, Jūsu civilo tiesību aizskāruma gadījumā varat saņemt juridisku palīdzību bez maksas. Vairāk lasiet LV portāla skaidrojumā “Valsts nodrošināta juridiska palīdzība – kādos gadījumos tā pienākas?”

Par izbraukšanu uz pastāvīgu dzīvi citā valstī

Situācijas izklāstā nav pietiekoši daudz informācijas, lai sniegtu konkrētāku atbildi par iespēju aizkavēt otru vecāku ar bērniem pārcelties uz pastāvīgu dzīvi citā valstī. Lai gan līdz pilngadības sasniegšanai bērni atrodas abu vecāku aizgādībā, no kā izriet arī tiesības noteikt bērna dzīvesvietu, taču pastāv iespēja, ka bērna mātei ir noteikta atsevišķa aizgādība pār bērniem. Tas nozīmētu, ka par bērna dzīvē būtiskiem jautājumiem ir tiesības lemt vienam vecākam, nejautājot otra vecāka viedokli, piemēram, par izglītību, veselības jautājumiem, dzīvesvietas maiņu u.tml. Tāpat nozīme ir laika periodam, cik ilgi bērni ar māti dzīvo Anglijā. 

Atbilstoši Hāgas 1980. gada 25. oktobra Konvencijas par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem 12. panta otrajai daļai, ja bērna atgriešanās process tiek ierosināts vairāk kā vienu gadu pēc aizbraukšanas (jeb “nolaupīšanas”), Konvencija piešķir tiesai pilnvaras atteikt bērna atgriešanos, ja ir pierādīts, ka bērns ir iedzīvojies jaunajā vidē (viena konkrēta skola, dzīvesvieta, ārpusskolas nodarbības, izveidojies draugu loks u.tml.).