Atbilstoši Parādu ārpustiesas atgūšanas likuma 8. pantam - ja parādnieks atzīst parādu pilnībā vai daļēji, bet nespēj to atmaksāt kreditora vai parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja noteiktajā kārtībā vai termiņā, parādnieks, pamatojot, kādēļ maksājuma saistību izpilde nav iespējama, ir tiesīgs piedāvāt savu maksājuma saistību nokārtošanas kārtību un termiņu.

Vienlaikus ir kritiski jāizvērtē jebkura papildu vienošanās, ja tādu piedāvā kredīta devējs – ir jāpārliecinās, lai soda naudas summa nebūtu lielāka nekā dubults apmērs pret parāda pamatsummu.

Tomēr, ja ar kreditoru nav iespējams vienoties par to, lai sastādītu parādu atmaksas grafiku, tad situācijai var būt divi risinājumi.

Ja parādu kopējā summa pārsniedz 5000 eiro, tad personai atbilstoši Maksātnespējas likumam ir tiesības uzsākt maksātnespējas procesu. Taču jārēķinās ar to, ka maksātnespējas procesa uzsākšanas priekšnosacījums ir iespēja iemaksāt depozīta iemaksu divu minimālo mēnešalgu apmērā Maksātnespējas administrācijas speciāli izveidotajā kontā. Tāpat fiziskās maksātnespējas process prasa arī saņemt regulārus ienākumus.

Otrs risinājums ir tiesa. Jāatceras, ka gadījumā, ja tiesa lemj par parāda piedziņu, Civilprocesa likums paredz, ka parādniekam ir tiesības saglabāt finanšu līdzekļus, kas pielīdzināti vienas minimālās mēneša darba algas apmēram (370 eiro).

Katra situācija ir atšķirīga, tāpēc pēc padoma var griezties arī Latvijas Kredītņēmēju asociācijā, kas sniedz konsultācijas parādsaistībās nonākušiem patērētājiem. Kontaktinformācija šeit.

Papildu informācija LV portāla rakstā „Parādu ārpustiesas piedziņa – uzmanīgi ar vienošanām, ko paraksta!”