Saskaņā ar Fizisko personu datu aizsardzības likuma (turpmāk – FPDAL) 10. panta pirmās daļas 2. punktu personas datu apstrādi ir atļauts veikt tādā apjomā, kāds pēc iespējas mazāk ietekmē datu subjektus, un, ja mērķi ir iespējams sasniegt ar mazāk datu subjektu tiesības ierobežojošiem līdzekļiem, tad jāizvēlas šie mazāk ierobežojošie līdzekļi.

Savukārt Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīvas 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti 29. panta darba grupa sava atzinuma Nr.4/2004 par personas datu apstrādi videonovērošanas veidā 25. lapaspusē norāda, ka videonovērošanas sistēmas, kuru mērķis ir darbinieku darba apjoma un kvalitātes kontrole, ir pieļaujamas tikai atsevišķos izņēmuma gadījumos (atzinums atrodams interneta vietnē).

Eiropas datu aizsardzības uzraugs videonovērošanas vadlīniju 22. lapaspusē norāda, ka darba produktivitātes uzlabošana, darba kvalitātes kontrole un pierādījumu iegūšana strīdu atrisināšanai nepamato un neattaisno darbinieku videonovērošanu (vadlīnijas atrodamas interneta vietnē).

Ņemot vērā iepriekš minēto, Datu valsts inspekcija norāda, ka Datu valsts inspekcijas rīcībā nav informācijas par tādu sabiedriskajā transportā veiktas personas datu apstrādes ar videonovērošanas kameru mērķi, kurš būtu savietojams ar šoferu novērošanu pārtraukuma laikā. Savukārt, ja mērķi, kura sasniegšanai tiek veikta personas datu apstrāde – videonovērošana var sasniegt, neveicot videoierakstu šoferu pārtraukuma laikā, bet šāds videoieraksts tiek veikts, tad šāda personas datu apstrāde ir neatbilstoša FPDAL 10. panta pirmās daļas 2. punktam.

Datu valsts inspekcija vērš uzmanību, ka 2013. gadā ir izstrādājusi rekomendāciju „Personas datu aizsardzība darba vietās”, kuras VI nodaļā ir aprakstīti vispārējie nosacījumi videonovērošanas veikšanai darba vietās.