Komerclikuma 1.pantā (Komersants un komercdarbība) noteikts:

„(1) Komersants ir komercreģistrā ierakstīta fiziskā persona (individuālais komersants) vai komercsabiedrība (personālsabiedrība un kapitālsabiedrība).

(2) Komercdarbība ir atklāta saimnieciskā darbība, kuru savā vārdā peļņas gūšanas nolūkā veic komersants. Komercdarbība ir viens no uzņēmējdarbības veidiem.

(3) Saimnieciskā darbība ir jebkura sistemātiska, patstāvīga darbība par atlīdzību.”

Tātad uzņēmumu (SIA) dibina peļņas gūšanai, savukārt uz fizisko personu attiecas saimnieciskās darbības definējums.

Komerclikuma 88.pants paredz, ka sabiedrības peļņa un zaudējumi tiek noteikti katra pārskata gada beigās, pamatojoties uz sabiedrības gada pārskatu, ko apstiprina sabiedrības biedri.

Protams, peļņas var arī nebūt, ja saimnieciskās darbības rezultātā izdevumi ir lielāki par ieņēmumiem, taču uzstādījums ir peļņa. SIA nevar sniegt apsaimniekošanas pakalpojumus bez atlīdzības.

Jūs neesat norādījis, tieši kādus ieņēmumus saņem SIA, kas apsaimnieko komercēku, norādot vien, ka “visus ienākumus” (ienākums ir ieņēmumi mīnus izdevumi). Ja SIA veic norēķinus par komunālajiem pakalpojumiem un tādā pašā apmērā ēkas nomniekiem izraksta rēķinus par komunālajiem pakalpojumiem, rēķinā iekļauj samaksu par saviem apsaimniekošanas pakalpojumiem, tad var uzskatīt, ka SIA veic uzņēmējdarbību ar mērķi gūt peļņu.

Savukārt peļņas sadale uzņēmumā notiek ar dividenžu starpniecību. Saskaņā ar Komerclikuma 161.pantu:

„(2) Dividendes izmaksā dalībniekam proporcionāli viņam piederošo daļu nominālvērtību summai.

(4) Dividendes nedrīkst noteikt, aprēķināt un izmaksāt, ja no gada pārskata vai šā likuma 161.1pantā minētā saimnieciskās darbības pārskata izriet, ka sabiedrības pašu kapitāls ir mazāks par pamatkapitālu.”

Savukārt saskaņā ar likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 8.panta 3.daļas 12.punktu dividendes ir ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekami ienākumi, līdz ar to, ja SIA izmaksā fiziskai personai-īpašniekam dividendes, tai jāietur un budžetā jāpārskaita iedzīvotāju ienākuma nodokli saskaņā ar likmi, kas noteikta IIN likuma 15.pantā (pašreiz 10%).

Jāpiebilst, ka uzņēmuma īpašnieks var būt arī darba ņēmējs un saņemt darba samaksu kā darba ņēmējs, ja pats arī darbojas apsaimniekošanā.

Kas attiecas uz fizisko personu - komercēkas īpašnieku, ja tas saņem nomas maksu no nomniekiem, tad atkal jānorāda uz Komerclikuma 1.panta 3.daļu: saimnieciskā darbība ir jebkura sistemātiska, patstāvīga darbība par atlīdzību.

Likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11.pantā (No saimnieciskās darbības gūtā apliekamā ienākuma noteikšana) paredzēts:

„1.1 Par fiziskās personas saimniecisko darbību ir uzskatāma jebkura darbība, kas vērsta uz preču ražošanu, darbu izpildi, tirdzniecību un pakalpojumu sniegšanu par atlīdzību. Saimnieciskā darbība ietver arī ar uzņēmuma līguma izpildi saistīto darbību, profesionālo darbību, nekustamā īpašuma apsaimniekošanu, komercaģenta, māklera un individuālā komersanta darbību, kā arī fiziskās personas īpašumā esoša individuālā uzņēmuma (arī zemnieka un zvejnieka saimniecības) darbību.

1.3 Fiziskās personas darbība kvalificējama kā saimnieciskā darbība, ja tā atbilst vienam no šādiem kritērijiem:

1) darījumu regularitāte un sistemātiskums (trīs un vairāk darījumi taksācijas periodā vai pieci un vairāk darījumi trijos taksācijas periodos);

2) ieņēmumi no darījuma pārsniedz 14 229 un vairāk euro taksācijas gadā, izņemot ienākumus no personīgā īpašuma atsavināšanas atbilstoši šā likuma 9.panta pirmās daļas 19.2 punktam;

3) darbības ekonomiskā būtība vai personas īpašumā esošo lietu apjoms norāda uz sistemātisku darbību ar mērķi gūt atlīdzību.”

Ja ēkas īpašnieks atbilst saimnieciskās darbības veicēja pazīmēm, tam saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr.150 par nodokļu maksātāju un nodokļu maksātāju struktūrvienību reģistrāciju Valsts ieņēmumu dienestā. VID kā nodokļu maksātājus reģistrē arī fiziskās personas, kuras veic saimniecisko darbību.

Savukārt, ja nav būtisku izdevumu, tad var būt piemērojama IIN likuma 11.panta 12.daļa: ja maksātājam nerodas saimnieciskās darbības izdevumi vai tie ir nebūtiski, maksātājs, gūstot ienākumu no īpašuma [iznomājot vai izīrējot nekustamo īpašumu (arī pārdodot īres tiesības), nododot lietu tālāk apakšnomniekam vai apakšīrniekam, iznomājot kustamo mantu vai gūstot samaksu par dabas resursu izmantošanu vai izmantošanas aprobežojumiem] vai gūstot ienākumu no kustamas lietas atsavināšanas, kas atbilst tikai šā panta 1.3 daļas 2.punktam, var nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējs.

Šajā gadījumā maksātājs nav tiesīgs piemērot saimnieciskās darbības izdevumus un tajos iekļaut ar īpašuma uzturēšanu un pārvaldīšanu saistītos izdevumus, izņemot nekustamā īpašuma nodokļa maksājumus par attiecīgo nekustamo īpašumu. Maksātājs veic saimnieciskās darbības ieņēmumu uzskaiti. Saimnieciskās darbības ieņēmumus maksātājs hronoloģiskā secībā uzskaita ieņēmumu uzskaites reģistrā, kurā norāda ieraksta kārtas numuru, datumu, attaisnojuma dokumenta numuru un datumu, darījuma dalībnieku (fiziskās personas vārdu un uzvārdu, juridiskās personas nosaukumu), darījuma aprakstu, darījuma summu un citu nepieciešamo informāciju.

Valsts ieņēmumu dienesta mājaslapā ir atrodams metodiskais materiāls "Nodokļi no dzīvokļa izīrēšanas, iznomāšanas ienākumiem".

Vēl jāpiebilst, ja jau esat izdomājis, kā apsaimniekot komercēku, nodibinot šim nolūkam uzņēmumu, un ja Jums nav pietiekamu zināšanu par nodokļu piemērošanu, ir jākonsultējas ar nodokļu speciālistiem – vai nu Valsts ieņēmumu dienestā, vai arī kādā nodokļu un grāmatvedības pakalpojumu uzņēmumā.