Darba likuma 33.panta 2.daļa nosaka: darba intervijā nav pieļaujami tādi darba devēja jautājumi, kas neattiecas uz paredzētā darba veikšanu vai nav saistīti ar pretendenta piemērotību šim darbam, kā arī jautājumi, kas ir tieši vai netieši diskriminējoši. Tajā skaitā ir jautājumi  par iepriekšēju sodāmību, izņemot gadījumu, kad tam attiecībā uz veicamo darbu varētu būt būtiska nozīme.

Izdevumā „Darba likums ar komentāriem” norādīts: attiecībā uz iepriekšējo sodāmību darba devējs šādas ziņas var noskaidrot, ja tam ir objektīvs pamatojums, proti, persona objektīvu apstākļu dēļ nevarēs veikt darbu, ja tā būs iepriekš sodīta. Piemēram, personai darba veikšanā nepieciešams saņemt ieroču iegādes, glabāšanas vai nēsāšanas atļauju vai pieeju valsts noslēpumam. Arī, ja persona pretendē uz noteiktu amatu, kurš nav savienojams ar iepriekšēju sodāmību, piemēram, kredītiestādes valdes priekšsēdētāja, valdes locekļa, iekšējā audita dienesta vadītājs un citi.

Ierobežojumi ir noteikti speciālajos likumos.

Piemēram, Kredītiestāžu likuma 25.panta 1.daļā pateikts, ka par kredītiestādes valdes priekšsēdētāju, valdes locekli, iekšējā audita dienesta vadītāju, risku direktoru, par darbības atbilstības kontroli atbildīgo personu, sabiedrības kontrolieri, ārvalsts kredītiestādes filiāles vai kredītiestādes filiāles citā dalībvalstī vadītāju un prokūristu nevar būt persona:

1) kura ir notiesāta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, arī ļaunprātīgu bankrotu (neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas);

2) pret kuru krimināllieta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu izbeigta, arī tad, ja krimināllieta pret personu izbeigta uz nereabilitējoša pamata.

Valsts civildienesta likumā noteikts, ka uz ierēdņa amatu var pretendēt persona, kura nav sodīta par tīšiem noziedzīgiem nodarījumiem vai ir reabilitēta vai kurai ir noņemta vai dzēsta sodāmība; kura nav atbrīvota no ierēdņa amata ar tiesas spriedumu krimināllietā.

Likums „Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”  paredz, ka darba uzsākšanai, patstāvīgai darbībai profesijā vai darbībai pašnodarbinātas personas statusā likumā vai Ministru kabineta noteikumos atsevišķām reglamentētajām profesijām var izvirzīt virkni papildu prasību, tajā skaitā ir atbilstoša reputācija, persona nav krimināli sodīta, tai nav uzlikti administratīvie sodi vai disciplinārsodi saistībā ar attiecīgās profesionālās darbības normu pārkāpumiem.

Apsardzes likums 15.pants nosaka ierobežojumus, apsardzes sertifikātu aizliegts izsniegt personai:

1) kura sodīta par tīšu noziedzīgu nodarījumu vai par alkoholisko dzērienu, narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaidā izdarītu noziedzīgu nodarījumu, — pirms sodāmības dzēšanas vai noņemšanas;

2) kura ir notiesāta par šā panta 1.punktā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu, atbrīvojot no soda vai soda izciešanas, — ja nav pagājis gads pēc nolēmuma par atbrīvošanu no soda vai soda izciešanas stāšanās spēkā;

3) kura atbrīvota no kriminālatbildības par šā panta 1.punktā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu, — ja nav pagājis gads pēc lēmuma stāšanās spēkā;

4) kura nosacīti atbrīvota no kriminālatbildības par šā panta 1.punktā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu, — pirms pārbaudes laika beigām;

5) kurai kriminālprocesā piemērots apsūdzētā statuss par šā panta 1.punktā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu.

Saskaņā ar Sodu reģistra likuma 19.panta pirmo daļu arī darba devējam no Sodu reģistra ir tiesības saņemt ziņas, kas nepieciešamas, lai pārbaudītu fiziskās personas atbilstību normatīvajos aktos noteiktajiem ierobežojumiem, pieņemot to darbā vai dienestā (norādot normatīvo aktu, kas paredz attiecīgus ierobežojumus).