Darba devēja izteikumi, ka netiek apmaksāta darbinieka darbnespēja un citas sociālās garantijas, piemēram, atvaļinājuma nauda, ir jāvērtē kritiski.

Tiesības uz darbnespējas un maternitātes, paternitātes un vecāku pabalstiem  ir jebkuram darbiniekam, kam ir noslēgts darba līgums un kas ir sociāli apdrošināts saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu". Tiesības uz ikgadēju darba devēja apmaksātu atvaļinājumu četru kalendāro nedēļu apmērā ir ikvienam darbiniekam, pamatojoties uz Darba likuma 149.pantu.

Turklāt likuma „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” 36.pants nosaka, ka darba devēja pienākums ir izmaksāt no saviem līdzekļiem slimības naudu ne mazāk kā 75 procentu apmērā no vidējās izpeļņas par otro un trešo pārejošas darba nespējas dienu un ne mazāk kā 80 procentu apmērā — par laiku no ceturtās darba nespējas dienas, taču ne ilgāku par 10 kalendāra dienām.

Par saslimšanas pirmo dienu darba devējam ir tiesības slimības naudu nemaksāt. Slimības naudu aprēķina par darbnespējas dienām (stundām), kurās darba ņēmējam būtu bijis jāstrādā. Sākot no slimības 11.dienas, tiek izsniegta slimības lapa B, un to apmaksā VSAA. Tāpat slimības lapa B tiek izsniegta, ja darbiniekam ir saslimis bērns. Ja darba devējs atsakās apmaksāt darbinieka slimības lapu A, darbiniekam ir tiesības vērsties Valsts darba inspekcijā.

Tā saukto dekrēta naudu jeb maternitātes pabalstu  apmaksā nevis darba devējs, bet valsts VSAA personā proporcionāli veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām.

To, vai būt pašnodarbinātai personai, mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja darbiniekam vai darba ņēmējam, ir tiesīgs izlemt katrs pats, izvērtējot konkrēto darba piedāvājumu un vienojoties par darba attiecību nodibināšanu.

LV portāla skaidrojumā „Mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja darbinieku sociālās apdrošināšanas pabalsti” ir iespēja uzzināt atšķirības, ko paredz darbinieka, kas maksā visus nodokļus, un ko MUN darbinieka statuss. Īpaši svarīgi tas ir situācijās, kad personai iestājas sociālās apdrošināšanas gadījums.