E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 7557
Lasīšanai: 5 minūtes
TĒMA: Drošība
1
1

Ieslodzījuma vietu pārvalde: kad atļauj ilglaicīgas tikšanās

J
jautā:
07. jūlijā, 2015
SANDRA

Sveicināti! Jautājums par Latvijas Sodu izpildes kodeksa 45.panta 3.daļas, konkrēti daļā - Ar brīvības atņemšanas iestādes administrācijas lēmumu var tikt atļautas ilglaicīgās satikšanās arī ar citu personu, ja līdz soda izciešanas sākumam notiesātajam ar šo personu ir bijusi kopēja saimniecība vai kopīgs bērns -realizēšanu. Likumā minēts ar administrācijas lēmumu, administrācija pieprasa iesniegt izziņu no LR Valsts policijas kā apstiprinājumu, ka notiesātais ar mani ir vedis kopīgu saimniecību līdz apcietinājumam (kopīga bērna mums nav). Vēršoties ar iesniegumu LR Valsts policijā izsniegt man šādu izziņu iesniegšanai (uzrādīšanai) cietuma administrācijai, LR Valsts policijas iecirkņa priekšnieks skaidro, ka tas nav policijas kompetencē un šādu faktu nav iespējams apstiprināt, ja vien policijā būtu kādi protokoli, akti par izsaukumiem uz norādīto adresi, ka mūsu starpā būtu bijuši konflikti, traucējuši kaimiņiem, tad varētu kaut kā vēl apstiprināt. Absurdi sanāk, ir likums, bet tā realizēšanai pieprasa izziņu no iestādes, kas to nevar sniegt, neesam konfliktējuši, bļaustījušies, traucējuši kaimiņus - slikti, jo nav iespējams apliecināt to, ko pieprasa cietuma administrācija. Tad kādas ir iespējas šā konkrētā likuma un panta nosacījumu īstenošanā manā gadījumā?

A
atbild:
17. augustā, 2015
Ieslodzījuma vietu pārvalde
Māris Stivrenieks, priekšnieka pienākumu izpildītājs

Ieslodzījuma vietu pārvaldē (turpmāk - Pārvalde) 14.07.2015. saņemta Jūsu elektroniskā pasta vēstule ar lūgumu sniegt viedokli par nereģistrētas kopdzīves fakta apliecināšanu personām, kuras vēlas tikties ar notiesāto personu ilglaicīgajā satikšanās Latvijas Sodu izpildes kodeksa 45.panta trešās daļas otrajā teikumā noteiktajos gadījumos.

Izvērtējot Jūsu elektroniskā pasta vēstulē norādītās ziņas, savas kompetences ietvaros Pārvalde sniedz šādu viedokli.

Atbilstoši Latvijas Sodu izpildes kodeksa (turpmāk - Kodekss) 45.panta trešās daļas nosacījumiem, ilglaicīgo satikšanos laikā notiesātajam atļauts uzturēties kopā ar radiniekiem - vecākiem, bērniem, adoptētājiem, brāļiem un māsām, vectēvu, vecomāti, mazbērniem vai laulāto. Ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka lēmumu var tikt atļautas ilglaicīgās satikšanās arī ar citu personu, ja līdz soda izciešanas sākumam notiesātajam ar šo personu ir bijusi kopīga saimniecība vai kopīgs bērns.

No minētā secināms, ka personai, kura nav minēta panta pirmajā teikumā, pirms ilgstošās satikšanās ir jāpierāda, ka tai ir bijusi kopīga saimniecība vai ir kopīgs bērns ar notiesāto personu. Savukārt ieslodzījuma vietas priekšnieks izvērtē personas iesniegtos apliecinājumus, kā arī ieslodzījuma vietas administrācijas noskaidrotos faktus un pieņem lēmumu.

Kodeksa 45.panta trešās daļas otrajā teikumā ir paredzēti divi gadījumi, kad cietuma priekšnieks ir tiesīgs pieņemt šādu lēmumu - ja personām līdz notiesātā soda izciešanas sākumam ir bijusi kopīga saimniecība vai kopīgs bērns. Likums neparedz konkrētus dokumentus, kādi uzrādāmi minēto faktu konstatēšanai, tāpēc ieslodzījuma vietas priekšniekam savā ziņā ir rīcības brīvība jautājuma lemšanā, vai ar iesniegtajiem dokumentiem kopīgas saimniecības fakts uzskatāms par konstatētu.

Kopīga bērna esamību iespējams pierādīt, iesniedzot bērna dzimšanas apliecību vai pārbaudot minētos datus Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes informācijas sistēmā. Savukārt kopīgas saimniecības esamību var apliecināt gan kopīga deklarētā dzīvesvieta, gan Valsts policijas teritoriālās iestādes, pašvaldības vai citas kompetentas iestādes, kura var apliecināt kopējas saimniecības faktu, sniegta izziņa.

Pārvalde nevar sniegt viedokli jautājumā, kādā kārtībā Valsts policija konstatē kopdzīves faktu, taču Valsts policijas sniegtas izziņas, kurās faktiskās kopdzīves fakts ir apliecināts, tiek iesniegtas un var būt par pamatu ilglaicīgās satikšanās piešķiršanai ar personu. Pārvaldes amatpersonām nav likumīgu tiesību veikt pārbaudi faktu konstatēšanai par personām, kuras neatrodas ieslodzījuma vietā, līdz ar to Pārvalde aicina personas iesniegt izziņas par fakta konstatāciju no kompetentās iestādes.

Papildus norādām, ka saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu Nr.827 ,,Ieslodzījuma vietu pārvaldes nolikums" l3.punktu, Pārvaldes priekšnieks pieņem lēmumu par privātpersonas apstrīdēto Pārvaldes amatpersonas izdoto administratīvo aktu vai faktisko rīcību, ja ārējos normatīvajos aktos nav noteikts citādi.

No minētā izriet, ka gadījumā, ja privātpersona uzskata, ka ieslodzījuma vietas administrācijas rīcība aizskar personas subjektīvās tiesības, personai ir tiesības vērsties ar iesniegumu Pārvaldē Administratīvā procesa likumā norādītajā kārtībā.

Labs saturs
1
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Šomēnes iespējams uzdot vēl 13 jautājumus. Vairāk par e-konsultāciju sniegšanu
Iepazīsti e-konsultācijas
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU