Darba likuma 149.panta 2.daļa paredz tieši tā, kā Jūs savā jautājumā norādāt: darbiniekam un darba devējam vienojoties, ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu kārtējā gadā var piešķirt pa daļām, taču viena no atvaļinājuma daļām kārtējā gadā nedrīkst būt īsāka par divām nepārtrauktām kalendāra nedēļām.

Tātad pirmām kārtām atvaļinājuma dalīšanu var rosināt gan darbinieks, gan darba devējs, un nepieciešama abpusēja piekrišana. Divu nepārtraukto kalendāro nedēļu nosacījums ir pamatos ar darbinieka tiesībām uz atpūtu, kas 2 nedēļu apmērā tiek uzskatīta par minimāli nepieciešamo.

 Kas attiecas uz atlikušo atvaļinājuma daļu, ja viena daļa ir 2 kalendārās nedēļas, tad Darba likuma komentāros ir norādīts, ka atlikušo atvaļinājuma laiku iespējams dalīt pēc izvēles. Nav aizliegts atvaļinājumu dalīt arī pa dienām. Taču dalīšanai ir jābūt saprātīgai. Piemēram, dalot atvaļinājumu pa vienai dienai, netiek pilnvērtīgi nodrošināta darbinieka pamattiesības uz ilgtermiņa atpūtas laiku, kā arī darba devējs šādai izvēlei var nepiekrist. Jo darba kārtību uzņēmumā nosaka darba devējs, un darbiniekam nav Darba likumā nostiprinātas tādas tiesības, lai vienu no savām atvaļinājuma daļām izmantotu, piemēram, 14 pirmdienās.

Šādu skaidrojumu LV portālam ir snieguši darba tiesību eksperti un to var izlasīt rakstā „Atvaļinājuma dalīšanā galavārds pieder darba devējam”.