Pirmsdzemdību atvaļinājumu  jeb dekrēta naudu, jeb maternitātes pabalstu sievietei apmaksā valsts, nevis darba devējs. Grūtniecei ārsts izsniedz darbnespējas lapas B. Tās jāparaksta darba devējam (tas ir apstiprinājums par neierašanos darbā darbnespējas periodā, kas saistīts ar grūtniecību un dzemdībām), bet apmaksai (maternitātes pabalsta saņemšanai) tas jāiesniedz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (VSAA), iesniedzot arī iesniegumu šī pabalsta saņemšanai.

Vienlaikus Darba likums aizsargā sievieti grūtnieci un dod tiesības neatkarīgi no nostrādātā laika pie darba devēja pirms došanās pirmsdzemdību atvaļinājumā vai uzreiz pēc dzemdību atvaļinājuma izmantot darba devēja apmaksātu kārtējo atvaļinājumu 4 kalendāro nedēļu apmērā. Darba devējam tas sievietei ir jāpiešķir uz rakstveida iesnieguma pamata. Atteikt piešķiršanu darba devējs nedrīkst.

Vienlaikus atrasties jebkādos divos atvaļinājumos – kārtējā un pirmsdzemdību – nav iespējams. Atvaļinājumi ir jāizmanto secīgi viens pēc otra. Neapšaubāmi, pirmsdzemdību atvaļinājuma jeb maternitātes pabalsta apmēru ietekmē darbinieces ienākumu kopsumma. Pabalstu piešķir 80% apmērā no pabalsta pieprasītājas vidējās apdrošināšanas iemaksu algas.

Savukārt vidējo apdrošināšanas iemaksu algu aprēķina par 12 kalendāro mēnešu periodu, kas beidzas divus mēnešus pirms tā mēneša, kurā sākas darbnespējas lapa sakarā ar grūtniecību.

Pašnodarbinātajām sievietēm vidējā apdrošināšanas iemaksu alga tiek aprēķināta atbilstoši veiktajām iemaksām pēdējo 12 mēnešu periodā, kas beidzas vienu ceturksni (3 mēnešus) pirms tā ceturkšņa, kurā sākas grūtniecības atvaļinājums.

Tādējādi saņemt darba devēja apmaksātu atvaļinājumu pirms došanās pirmsdzemdību atvaļinājumā sievietei ir izdevīgi. Nav saprotama jautājumā uzdotā vēlme pēc bezalgas atvaļinājuma.