Jautājums ir par nepilngadīgo personu sodīšanu un sodāmības dzēšanu. Situācija: puisis 15 gadu vecumā izdarījis kriminālpārkāpumu pēc 180.panta, par ko tika sodīts ar audzinoša rakstura piespiedu līdzekli un galvojumu, atkārtotu pārkāpumu nav. Tiesas spriedumā nav norādīts nekāds soda izciešanas termiņš. Tagad puisim ir 20, taču sodāmība ir saglabājusies. Kāpēc? Un kas būtu jādara, lai to dzēstu, vai kad iestājas noilgums?
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 522.pantu, ja tiesa atzīst, ka nepilngadīgais apsūdzētais izdarījis noziedzīgu nodarījumu, taču, ievērojot šā nodarījuma izdarīšanas īpašos apstākļus un par vainīgā personu iegūtās ziņas, kas mīkstina viņa atbildību, tiesa var viņu atbrīvot no piespriestā soda un piemērot likumā paredzētos audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus.
Līdz ar to sodāmība konkrētajai personai nevar būt, bet informācijas par viņu saglabājas Sodu reģistrā, līdz ar ko jāprecizē informācija, vai tiešām tā ir sodāmība, kas saglabājusies, vai vienkārši tie ir dati, kas tiks saglabāti par personu.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!