Lai gan Darba likuma 150. panta 2.punkts paredz, ka darba devējam ir pienākums, piešķirot ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, pēc iespējas ņemt vērā darbinieka vēlmes, Darba likuma komentāros ir norādīts, ka šis pienākums nav prioritārs.

Piešķirot atvaļinājumu, darba devējam pirmām kārtām ir jāvadās pēc uzņēmuma normālas darba gaitas nodrošināšanas nepieciešamības. Tādējādi, piemēram, ja uzņēmuma darbības specifika ir tāda, ka darbinieku skaits ir neliels un darbinieku atvaļinājumi vasaras periodā būtiski ietekmētu uzņēmuma normālu darba gaitu, darba devējs var atvaļinājumu vasaras periodā nepiešķirt. 

Īpaša ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma piešķiršanas kārtība Darba likumā ir paredzēta divām darbinieku kategorijām:

• strādājošām sievietēm pirms grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma vai tieši pēc tā atvaļinājums jāpiešķir pēc viņu prasījuma;
• darbiniekiem, kuri ir jaunāki par 18 gadiem, un darbinieki, kam ir bērns līdz 3 gadu vecumam vai bērns invalīds līdz 18 gadu vecumam – šiem darbiniekiem atvaļinājums piešķirams vasarā vai pēc viņu vēlēšanās jebkurā citā laikā.