Neesat norādījusi, kāpēc Profesiju klasifikatorā minēto profesiju caurlaižu inspektors Jūs saistāt ar Apsardzes darbības likumu. Klasifikatorā ir arī profesija apsargs, apsardzes darbinieks u.c. citā - atsevišķajā grupā „Apsardzes darbinieki”. Turklāt ir svarīgi, kādas darbības apsardzes darbiniekam ir tiesības veikt. 

Apsardzes darbības likums reglamentē apsardzes darbību, kas ir apsardzes tehnisko sistēmu ierīkošana, nekustamā īpašuma, kravas, preču vai citas kustamās mantas, skaidras naudas vai vērtspapīru un fizisko personu apsardze, iekšējās kārtības un drošības nodrošināšana apsargājamos objektos, apsardzes konsultāciju sniegšana, kā arī citi pasākumi vai pasākumu kopums, ko veic apsardzes darbinieks, apsardzes komersants vai iekšējās drošības dienests, lai novērstu prettiesiskus vai citādus apsargājamā objekta apdraudējumus. Savukārt apsardzes darbinieks, kā noteikts likumā, ir fiziskā persona, kas saņēmusi apsardzes sertifikātu un veic apsardzes darbību. Likumā arī noteikts, kad nepieciešama speciālā atļauja (licence), ko izsniedz Valsts policija. 

Apsardzes sertifikātu izsniegšanas noteikumus reglamentē Ministru kabineta noteikumi Nr.742. 

Profesiju klasifikatorā nav iekļauti amatu pienākumi, amatu apraksti, uzdevumi un funkcijas, bet gan norādīti tikai profesiju grupas profesionālās darbības pamatuzdevumi.  

Klasifikatora lietošana ir obligāta darba tiesiskajās attiecībās, kur jānorāda personas profesija (arods, amats, specialitāte). To izmanto personāla speciālisti, noformējot dokumentus jaunam darbiniekam vai veidojot jaunu amatu, jo darba līgumā jābūt ierakstītam profesijas (amata) nosaukumam, kas ir saskaņots ar klasifikatorā iekļauto. Personāla speciālisti profesijas aprakstus (pamatuzdevumus) izmanto arī amata apraksta izveidošanai.

Amata aprakstus izstrādā darba devējs konkrētam amatam, par pamatu ņemot Profesiju klasifikatorā ietvertās kvalifikācijas pamatprasības (nepieciešamo izglītību) un profesionālās darbības pamatuzdevumus, kā arī citus normatīvos aktus, ja tādi reglamentē konkrētas jomas profesijas.  

Darba likuma 28.pants nosaka, ka darba tiesiskās attiecības starp darba devēju un darba ņēmēju regulē darba līgums. Darba līgums ir dokuments, kurā tiek noteiktas darba devēja un darbinieka savstarpējās tiesības un pienākumi. 

Parasti vispārīgs nolīgtā darba raksturojums tiek ietverts amata aprakstā. Amata aprakstu noformē kā atsevišķu dokumentu vai kā darba līguma pielikumu. Tajā ir ietverts:

• darbinieka amata nosaukums,
• amata vieta iestādes struktūrā un pakļautība,
• darbinieka pienākumi,
• kritēriji darba novērtēšanai,
• darbinieka tiesības,
• darbinieka atbildība,
• darbinieka pilnvaras un kompetence, t.i., noteikumi, kas paredz situācijas, kad darbinieks pats pieņem lēmumus, kad konsultējas ar vadītāju un kad lēmumus pieņem vadītājs,
• papildu nosacījumi, piemēram, nepieciešamība doties darījumu braucienos, darba veikšanas vieta, darba stundu skaits,
• amata pienākumu veikšanai nepieciešamās prasības u.c.

Apsardzes uzņēmuma SIA „Grifs AG”  personāldaļas vadītāja Aina Dambe īpaši uzsver, ka Apsardzes darbības likums (4.pants) stingri aizliedz „6) uzdot pildīt apsardzes darbinieka pienākumus personai, ar kuru nav noslēgts darba līgums un kura nav saņēmusi apsardzes sertifikātu, izņemot gadījumu, kad uz laiku, kas nepārsniedz divus mēnešus, ir pieņemts mācību praksē praktikants, kurš akreditētā izglītības iestādē apgūst apsardzes sertifikāta saņemšanai nepieciešamo apmācību. Praktikants apsardzes darbību var veikt tikai apsardzes darbinieka vadībā. Apsardzes darbinieks vienlaikus var vadīt (apmācīt) tikai vienu praktikantu”.

Likuma 18.pantā ir minētas darbības, ko apsardzes darbiniekam ir tiesības veikt. Atbilstoši šim traktējumam, ir jāizvērtē, vai amata apraksts paredz veikt šīs darbības, ja jā, tad sertifikāts ir nepieciešams, jā nē, tad nav. Tātad 18.panta (Apsardzes darbinieka tiesības un pienākumi) 2.daļa noteic, ka apsardzes darbiniekam, veicot apsardzes darbību, ir tiesības:

1) prasīt, lai persona izbeidz prettiesisko darbību un ievēro apsargājamā objektā noteikto kārtību, vai atkarībā no tās veiktajām darbībām lūgt attiecīgo personu atstāt apsargājamo objektu, kā arī izraidīt šo personu no apsargājamā objekta, ja tā nepakļaujas lūgumam un turpina pārkāpt apsargājamā objektā noteikto kārtību un šādu izraidījumu paredz apsargājamā objekta apsardzes noteikumi;

2) apsargājamā objektā pārbaudīt caurlaidi vai dokumentu, kas apliecina tā turētāja identitāti, ja tas ir nepieciešams, lai tiktu ievēroti apsardzes noteikumi, kuru izpildi uzdots kontrolēt apsardzes darbiniekiem;

3) lūgt, lai persona labprātīgi uzrāda personīgās mantas, transportlīdzekli vai kravu un tās atbilstību apstiprinošus dokumentus, ja šādas darbības ir paredzētas apsargājamā objekta apsardzes noteikumos. Ja persona nav sasniegusi 14 gadu vecumu, tās personīgās mantas drīkst pārbaudīt tikai šīs personas vecāku vai likumisko pārstāvju klātbūtnē un ar viņu atļauju. Ja nav klāt minētās personas vecāku vai likumisko pārstāvju, apsardzes darbinieks izsauc Valsts policiju.