Darba samaksas aprēķins jeb algas lapiņa nav formalitāte, jo tas ir paredzēts Darba likumā. 

Likuma 71.pants (Darba samaksas aprēķins) nosaka: izmaksājot darba samaksu, darba devējs izsniedz darba samaksas aprēķinu, kurā norādīta izmaksātā darba samaksa, ieturētie nodokļi un veiktās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, kā arī nostrādātās stundas, tajā skaitā virsstundas, nakts laikā un svētku dienās nostrādātās stundas. Pēc darbinieka pieprasījuma darba devējam ir pienākums šo aprēķinu izskaidrot. 

Summa, kas algas lapiņā atspoguļota kā izmaksātā, nevar atšķirties no tās, ko darbinieks reāli saņem. 

Ja darba devējs spēj vien pateikt, ka realitāte ir cita, tas ir, algu Jūs saņemat citādu, nekā parādās algas lapiņā, tad ir jautājums, kur paliek starpība, tātad daļa, kas neparādās algas lapiņā. Jo, kā jau teikts, likums prasa, lai būtu norādīti arī visi nodokļi, un īpaši svarīgas priekš paša darbinieka ir sociālās iemaksas. 

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības konsultants darba tiesisko attiecību jautājumos jurists Kaspars Rācenājs (LBAS izdevumā „Darbinieku Avīze”, Nr.1 (17)2013) par darba samaksas aprēķina izsniegšanu norāda: „Darba devējam tas ir svarīgi, jo strīdus gadījumā tieši darba devējam būs jāpierāda, ka viņš darba samaksu ir aprēķinājis un izmaksājis. No tā arī ir atkarīgs prasības noilgums. Darba likuma 31.pants paredz, ka tādā gadījumā, ja darba devējs nevarēs pierādīt, ka samaksas aprēķins darbiniekam ir izsniegts, tad visi prasījumi, kas izriet no darba tiesiskajām attiecībām, noilgs pēc trim gadiem. Un tas nozīmē, ka, nesagatavojot un neizsniedzot algas aprēķinu, darba devējs riskē, ka darbinieks varēs apstrīdēt viņam izmaksāto algu triju gadu laikā. Ja darba devējs varēs pierādīt, ka darba samaksas aprēķini ir izsniegti, šo prasījumu noilgums būs divi gadi.” 

Protams, darbiniekiem ir svarīgi sekot savas darba samaksas aprēķiniem. Kā skaidrojis jurists, „darba samaksas aprēķinā tiek norādītas arī darbinieka nostrādātās stundas – tam ir jāseko līdzi, lai pārliecinātos, vai darba devējs ņēmis vērā visas darbinieka nostrādātās stundas, vai korekti aprēķinājis piemaksas, vai kaut kas nav “piemirsies”. Tas īpaši svarīgi ir tiem darbiniekiem, kuriem atalgojums ir atkarīgs no nostrādāto stundu skaita. Ja darbinieks ievēro, ka darba samaksas aprēķinā norādīts nepareizs stundu skaits, tāda rīcība varētu būt darba devēja mēģinājums, visticamāk, samaksāt mazāk. Un tā mēdz gadīties”. 

Viņa „ieteikums darbiniekiem būtu arī laiku pa laikam ielūkoties portālā www.latvija.lv, kur iespējams pārbaudīt, vai par jums ir veiktas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un cik lielā apmērā tās ir veiktas”. 

Piemēram, izmantojot e-pakalpojumu Informācija par sociālās apdrošināšanas iemaksām un apdrošināšanas periodiem, varat uzzināt, no kādas algas darba devējs maksā sociālās iemaksas (jeb sociālo nodokli), kas ir svarīgi gan pensijas uzkrājumu veidošanā, gan slimības un citos gadījumos, kad naudu maksā sociāli apdrošinātām personām. 

Ja ir situācija, kad ir šaubas par darba devēja godīgumu, vajadzētu to pārrunāt ar pašu darba devēju. Ja uzskatāt, ka skaidrībā netiksiet, varat par situāciju informēt gan Valsts darba inspekciju, gan Valsts ieņēmumu dienestu, arī izmantojot anonīmā paziņojuma iespējas šajās iestādēs.

Valsts darba inspekcijas kontaktinformācija: Rīgā, Kr.Valdemāra ielā 38 k-1,LV–1010. Tālrunis 67021704. E-pasts vdi@vdi.gov.lv. VDI anonīmais uzticības tālrunis 67 312 176.

Saziņas iespējas ar Valsts ieņēmumu dienestu norādītas VID mājaslapā. Valsts ieņēmumu dienesta bezmaksas uzticības tālrunis 80009070 (24 h diennaktī).