Atkarībā no tā, vai pastāv atsevišķs dzīvokļa īpašums (t.i., konkrētam dzīvoklim zemesgrāmatā atvērts atsevišķs nodalījums) vai pastāv kopīpašums (kad dzīvojamā māja nav sadalīta atsevišķos dzīvokļu īpašumos un zemesgrāmatā nav atvērti atsevišķi nodalījumi dzīvokļiem, kā rezultātā visa dzīvojamā ēka ar tajā esošajiem dzīvokļiem pieder vairākiem kopīpašniekiem), nosakāms, vai plānotos būvdarbus dzīvoklī ir/nav nepieciešams saskaņot ar kaimiņiem (pārējiem kopīpašniekiem).

Ja dzīvojamā māja sadalīta dzīvokļu īpašumos, tad katrs dzīvokļa īpašnieks savā dzīvoklī, nesaskaņojot ar citu dzīvokļu īpašniekiem, ir tiesīgs veikt būvdarbus, neskarot nesošās būvkonstrukcijas, koplietošanas inženierkomunikācijas u.c. kopīpašumā esošo daļu (skat. Dzīvokļa īpašuma likuma 4. pantu).

Savukārt, ja dzīvojamā māja nav sadalīta dzīvokļu īpašumos, bet īpašniekiem zemesgrāmatā nostiprināta domājamā daļa no dzīvojamās mājas ar lietošanā esošu dzīvokli, tad, veicot jebkādus būvdarbus, dzīvokļa pārbūve atbilstoši Civillikuma 1068. pantam ir jāsaskaņo ar visiem dzīvojamās mājas kopīpašniekiem, ja vien starp kopīpašniekiem nav noslēgts un zemesgrāmatā ierakstīts kopīpašuma lietošanas kārtības līgums, kurā atrunāts, ka katrs kopīpašnieks savā lietošanā nodotajā dzīvoklī ir tiesīgs veikt būvdarbus bez pārējo kopīpašnieku piekrišanas.