Dzīvokļa īpašuma likuma 4.pantā cita starpā ir noteikts, ka daudzdzīvokļu mājas kopīpašumā esošajā daļā ietilpst dzīvojamās mājas un tās ārtelpu (galeriju, balkonu, lodžiju, terašu) ārējās norobežojošās konstrukcijas (tai skaitā sienas, arhitektūras elementi, jumts, koplietošanas telpu logi un durvis, arī ārdurvis).

Uz kopīpašumu ir attiecināms Civillikuma 1068.pants: „Rīkoties ar kopīpašuma priekšmetu, kā visumā, tā arī noteiktās atsevišķās dalās, drīkst tikai ar visu kopīpašnieku piekrišanu; bet ja kāds no viņiem rīkojas atsevišķi, tad šī rīcība ne vien nav spēkā, bet arī uzliek pēdējam pienākumu atlīdzināt pārējiem zaudējumus, kas viņiem ar to nodarīti.
Neviens atsevišķs kopīpašnieks nevar bez visu pārējo piekrišanas ne apgrūtināt kopīpašuma priekšmetu ar lietu tiesībām, ne atsavināt to visā tā sastāvā vai pa daļām, ne arī kaut kādi to pārgrozīt. Tādēļ katram kopīpašniekam ir tiesība protestēt pret tādu viena vai visu pārējo kopīpašnieku rīcību, un šo tiesību viņam nevar atņemt ar balsu vairākumu.”

Tātad, lai veiktu izmaiņas lodžijai, kuras fasādes daļa ir kopīpašums, gan saskaņā ar Civillikumu, gan Dzīvokļa īpašuma likumu (11.pants) ir nepieciešama pārējo atsevišķo dzīvokļa īpašumu īpašnieku piekrišana.
Taču nav vajadzīga visu dzīvokļu īpašnieku piekrišana, bet tikai vairākuma (50% plus viena balss).

Saskaņā ar likuma 15.pantu, atļauju kopīpašuma daļas pārveidei var dot dzīvokļu īpašnieku kopība. Dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums ir saistošs ikvienam dzīvokļa īpašniekam, ja “par” balsojuši dzīvokļu īpašnieki, kas pārstāv vairāk nekā pusi no dzīvojamā mājā esošajiem dzīvokļu īpašumiem. Balsojumu var iegūt, gan sasaucot dzīvokļu īpašnieku kopsapulci, gan veicot aptauju (20.pants).