Likuma „Par autoceļiem” 6.¹pants „Ceļa servitūts” nosaka:

„(1) Ja kāda īpašnieka zemes gabalu, kuru viņš ieguvis sakarā ar īpašuma tiesību atjaunošanu vai zemes privatizāciju, pievedceļš nesavieno ar valsts vai pašvaldības ceļu, šādam īpašniekam ir servitūta tiesības lietot braukšanai citos zemes gabalos esošos ceļus vai ierīkot tos no jauna.

(2) Servitūtu nodibina Civillikumā (CL) noteiktajā kārtībā. Strīdus sakarā ar servitūta nodibināšanu izskata tiesa.”

Civillikuma 1231. pants nosaka: servitūtus nodibina 1) ar likumu; 2) ar tiesas spriedumu; 3) ar līgumu vai testamentu.

Ar likumu servitūtus nodibina tieši likumā „Par autoceļiem” minētajās situācijās, bet Jūsu minētajā gadījumā, šķiet, nav bijusi ne īpašuma tiesību atjaunošana, ne zemes privatizācija. Cilvēks vienkārši ir iegādājies zemes gabalu, kuram nav pievedceļa, un arī iepriekš tā nav bijis. Patlaban kaimiņš pa Jūsu īpašumu pārvietojas nelikumīgi.

CL 1235.pants nosaka: „No servitūta izrietošā lietu tiesība ir nodibināta un spēkā abām pusēm, t.i., valdošā un kalpojošā nekustamā īpašuma īpašniekiem, tikai pēc servitūta ierakstīšanas zemes grāmatās; līdz tam laikam viņu starpā pastāv vienīgi personiska saistība, kuras ierakstīšanu zemes grāmatās var tomēr prasīt katra puse, ja vien izpildīti visi citi servitūtam nepieciešamie noteikumi.”

Taču ir arī skaidrs, ka ceļš kaimiņam ir vajadzīgs, tādēļ ceļa servitūts acīmredzot būs jānodibina, ja vien ceļu nav iespējams ierīkot citā vietā. To var izdarīt civiltiesiskā ceļā, abiem kaimiņiem noslēdzot līgumu un pēc tam zemes īpašniekam šo apgrūtinājumu nostiprinot zemesgrāmatā. Ja vienošanās nav iespējama, tad jautājums risināms tiesas ceļā.

Lai iespējamā ceļa servitūta jautājumu risinātu tiesiski korekti, ieteicams konsultēties ar juristu.