Civillikuma 179.panta piektā daļa paredz, ka neatkarīgi no spējām uzturēt bērnu un mantas stāvokļa katram no vecākiem ir pienākums katram savam bērnam nodrošināt minimālo uzturlīdzekļu apmēru, ko nosaka Ministru kabinets, ņemot vērā valstī noteikto minimālo mēnešalgu un bērna vecumu.

Ministru kabineta noteikumi Nr.37 „Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam” paredz, ka vecāka pienākums ir katru mēnesi nodrošināt katram bērnam no 7 gadu vecuma sasniegšanas līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai uzturlīdzekļus 30% apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas. Uz šo brīdi tie ir 96 eiro mēnesī.

Ja pastāv objektīvi apstākļi, kāpēc pilngadīgs jaunietis nevar sevi apgādāt, piemēram, viņš studē un tāpēc nevar strādāt algotu darbu, vecāku pienākums ir viņam nodrošināt materiālu palīdzību arī pēc 18 gadu sasniegšanas līdz laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt. Taču normatīvie akti neparedz minimālo uzturlīdzekļu apmēru pilngadīgam bērnam, par to ir jāvienojas vecākiem sarunu ceļā. Ja vienošanās nav iespējama, pilngadīgajam jaunietim pašam jāsniedz prasība tiesā par uzturlīdzekļu piedziņu no tēva. Tiesa, nosakot uzturlīdzekļu apmēru bērnam pēc 18 gadu sasniegšanas, vērtēs gan pieprasītā uzturlīdzekļu apmēra pamatojumu, gan tā samērīgumu ar abu vecāku finansiālo stāvokli.