Publicēts pirms 12 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Māris Kaparkalējs, LV
Civillikuma 179.pants nosaka, ka "vecāku pienākums ir samērā ar viņu mantas stāvokli uzturēt bērnu. Šis pienākums gulstas uz tēvu un māti līdz laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt".
Labklājības ministrijas Bērnu un ģimenes politikas departamenta direktore Līvija Liepiņa norāda, ka minētā likuma norma nozīmē: uzturlīdzekļi ir jāmaksā, līdz bērns pats var sevi apgādāt, nevis līdz tas sasniedz noteiktu vecumu. Lielākoties vecāki neatkarīgi no sava bērna vecuma cenšas viņu gan emocionāli, gan materiāli atbalstīt. Tomēr ir gadījumi, kad, jaunietim sasniedzot 18 gadu vecumu, viņš vēl nevar pats sevi uzturēt, bet vecāki to darīt atsakās. Ko darīt un kā rīkoties tālāk?
Vienota termiņa nav
Sasniedzot 18 gadu vecumu, Latvijā jaunietis visbiežāk vēl arvien sēž skolas solā un finansiālā ziņā ir atkarīgs no saviem vecākiem. Uzturlīdzekļu garantiju fonda (UGF) administrācijas direktors Edgars Līcītis norāda, ka "Civillikumā likumdevējs nav noteicis precīzu laiku, ar kuru vecākiem beidzas uzturlīdzekļu došanas pienākums, tas ir absolūts, beznosacījuma vecāku pienākums". Līdz ar to vecāku pienākums ir neatkarīgi no bērna vecuma rūpēties par viņu, bet uzturēt viņu tikai līdz laikam, kad bērns pats sevi spēj apgādāt.
Uzturlīdzekļi līdz pilngadībai un pēc tās
Līdz bērna 18 gadu jubilejai tam pienākošos uzturlīdzekļus saņem viens no bērna vecākiem. Uzturlīdzekļus maksā otrs vecāks (ar tiesas spriedumu vai brīvprātīgi), vai arī tie tiek izmaksāti no UGF un vēlāk piedzīti no nemaksājošā vecāka.
Ar bērna pilngadības sasniegšanu uzturlīdzekļu izmaksa no UGF tiek pārtraukta – to nosaka Uzturlīdzekļu garantiju fonda likuma 10.panta pirmās daļas 1.punkts. E.Līcītis apstiprina, ka uzturlīdzekļu izmaksai no UGF pēc bērna 18 gadu vecuma nav tiesiska pamata un likums neparedz iespēju izvērtēt apstākļus gadījumos, kad bērns turpina mācības un pats sevi apgādāt nespēj.
"Civillikumā likumdevējs nav noteicis precīzu laiku, ar kuru vecākiem beidzas uzturlīdzekļu došanas pienākums."
Saņemt uzturlīdzekļus pēc bērna 18 gadu vecuma ir iespējams divos veidos. Var mēģināt vienoties ar vecākiem sarunu ceļā par materiālo palīdzību līdz laikam, kad jaunietis pats spēs sevi uzturēt. Savukārt gadījumos, kad vecāki savu atvasi vairs nevēlas atbalstīt pēc tā pilngadības un ir strīdi šajā jautājumā, jaunietis var vērsties tiesā ar prasību par uzturlīdzekļu piedziņu no saviem vecākiem.
Galējā iespēja - tiesa
Tātad bērns pats kā rīcībspējīga persona var vērsties tiesā ar šādu prasību. E.Līcītis skaidro, ka "atbilstoši Civilprocesa likumā ietvertajam sacīkstes principam puses realizē savas procesuālās tiesības sacīkstes formā, proti, prasītājam jāpamato savs prasījums un jāpierāda, ka viņš pats nevar sevi apgādāt".
Arī Labklājības ministrijas pārstāve L.Liepiņa informē, ka ar tiesas palīdzību piedzīt uzturlīdzekļus no vecākiem ir iespējams tajos gadījumos, kad nespējai sevi apgādāt ir objektīvi iemesli, nevis, piemēram, jaunietis negrib strādāt.
"Vecāku pienākums ir uzturēt bērnu līdz laikam, kad tas pats spēj sevi apgādāt."
Ministru kabineta noteikumos par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam ir noteikta konkrēta minimālā summa, kuru vecākiem ir jānodrošina bērnam līdz tā pilngadības sasniegšanai. Tomēr nav noteikta konkrēta minimālā summa uzturlīdzekļu izmaksai pēc 18 gadu vecuma. "Uzturlīdzekļu prasības un saņemšanas apmērs ir saistīts vienīgi ar vecāku mantas stāvokli un ar laiku, kad bērns pats var sevi nodrošināt," informē E.Līcītis.
Uzturlīdzekļi nav pabalsts mūža garumā
Neraugoties uz to, ka Civillikums nosaka vecākiem pienākumu uzturēt bērnu līdz laikam, kad viņš pats spēj sevi apgādāt, vecākiem nevajadzētu ļaut bērnam ļaunprātīgi izmantot šo, ar likumu noteikto vecāku pienākumu. L.Liepiņa atzīmē, ka bērna prasībai pēc uzturlīdzekļiem ir jābūt pamatotai. Protams, ir svarīgi palīdzēt bērnam pielāgoties apstākļiem un iemācīt patstāvību, neatsakot materiālo palīdzību, ja tas ir nepieciešams. Tai pašā laikā vecākiem ir jāapzinās: lai gan Civillikums nemin konkrētu laiku, līdz kuram finansiāli jāatbalsta sava atvase, nav arī teikts, ka šim laikam jāilgst visu mūžu.
