Civillikuma 179.pants noteic abu vecāku pienākumu samērā ar viņu spējām uzturēt bērnu līdz laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt. Pienākums gādāt par bērna uzturēšanu neizbeidzas, ja bērns ir šķirts no ģimenes vai nedzīvo kopā ar vienu no vecākiem vai abiem vecākiem. Civillikuma 179.panta piektā daļa noteic, ka katram vecākam neatkarīgi no viņa spējām uzturēt bērnu un mantas stāvokļa, ir jānodrošina minimālais uzturlīdzekļu apmērs, kādu ir noteicis Ministru kabinets. 

Minimālo uzturlīdzekļu apmēru nosaka 2013.gada 15.janvāra Ministru kabineta noteikumi Nr.37 „Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam”, ņemot vērā valstī noteikto minimālo mēnešalgu un bērna vecumu. 

Līdz ar to saskaņā ar MK noteikumu 2.punktu minimālie uzturlīdzekļi, ko katram vecākam ir pienākums nodrošināt ik mēnesi katram bērnam no viņa piedzimšanas līdz 7 gadu vecuma sasniegšanai ir 25% no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas, un tie ir 80 eiro.

Savukārt katram bērnam no 7 gadu vecuma sasniegšanas līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai jānodrošina uzturlīdzekļi vismaz 30% apmērā no valstī noteiktās minimālās mēneša algas. Šobrīd tie ir 96 eiro mēnesī. 

Bērna māte var pieprasīt nodrošināt arī lielākus uzturlīdzekļus. Ja nav iespējams rast savstarpēju vienošanos par uzturlīdzekļu apmēru, tad abiem bērna vecākiem ir tiesības celt prasību tiesā gan par uzturlīdzekļu apmēra palielināšanu, gan arī samazināšanu (bet ne mazāk par Ministru kabineta noteikto minimālo apmēru). Abos gadījumos tiesā prasība būs jāpamato, jāpierāda, ka bērnam tiešām ir nepieciešami lielāki uzturlīdzekļi vai Jūsu kopdzīves partnera gadījumā – ka nav iespējams nodrošināt prasīto uzturlīdzekļu apmēru.  Ja tiek pieprasīti uzturlīdzekļi lielākā apmērā nekā valstī noteiktais minimālais, tiesa vērtē abu pušu ienākums un izdevumus, mantas stāvokli, kā arī bērnu uzturam nepieciešamo izdevumu pamatojumu un pierādījumus, kas apstiprina minētos apstākļus.

Tāpēc, ja lieta nonāks līdz tiesai, tiks ņemts vērā arī fakts, ka uzturlīdzekļu maksātājam ir vēl citi apgādājamie. Taču mazāk par valstī noteikto minimālo uzturlīdzekļu apmēru vienam bērnam noteikt nedrīkst.