LV portāls
Publicēts pirms 10 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Labdien! Pēc Bilances marta numurā izlasītā M. Grebenko skaidrojuma par izmaiņām Civilprocesa likuma 594.pantā var saprast, ka parādniekam jāsaglabā minimālā mēnešalga pēc nodokļu nomaksas, nevis minimālās algas bruto summa. Šajā gadījumā katram parādniekam saglabājamā neto summa būtu atšķirīga atkarībā no tā, cik personas ir viņa apgādībā, ir vai nav iesniegta nodokļu grāmatiņa un kāda ir VSAOI likme. Taču pēc Jūsu portālā skaidrotajiem piemēriem var saprast, ka jāsaglabā ir minimālās algas bruto summa, kas ir 320 eiro. Tādēļ šobrīd man nav īsti skaidrs, kurš ir tas pareizais variants, pēc kura rīkoties veicot ieturējumus no darbinieku algām.
LV portālam ZTI padomes izpilddirektore G.Berlande savā skaidrojumā norāda, ka parādniekam, sākotnēji atrēķinot visus nodokļus, saglabājamā summa ir neto 320 eiro apmērā, nevis bruto (lūdzu, skatīt tekstā 1. un 2.piemēru).
Tādējādi veidojas situācija, ka parādu piedziņa pēc jaunā regulējuma ir iespējama tikai personām ar augstākiem ienākumiem, bet personām ar minimālo algu bruto teorētiski piedziņa nav iespējama, ja vien pats parādnieks to nerosina tomēr turpināt.
Darba devējam vai tā pārstāvim (grāmatvedim), veicot ieturējumus personām, kam piedziņa uzsākta pirms 2014.gada, jāvadās gan pēc jaunā CPL regulējuma, gan (saprāta robežās aprunājoties) būtu jāvienojas ar pašu parādnieku.
Jo, kā zināms, tiesu izpildītājs jaunu izpildrakstu par jau iesāktām lietām negatavos. Ja parādnieks uzstāj, lai piedziņa atbilstoši jaunajam CPL regulējumam vairs netiek turpināta viņa mazo ienākumu dēļ, darba devēja pārstāvim par šo situāciju jāinformē tiesu izpildītājs. Šī persona līdz ar to riskē ar piedziņas vēršanu pret viņas kustamo un nekustamo mantu.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
