Publicēts pirms 10 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Jebkurš likumisks ierobežojums vērst piedziņu uz parādnieka mantu, ienākumiem vai naudas līdzekļiem ir citas personas (šajā gadījumā parāda piedzinēja) tiesību uz spēkā stājušos nolēmuma izpildi ierobežojums.
LV portāla infografika
Svarīgi ir ņemt vērā, ka uz parādnieka saglabājamajiem ienākumiem noteiktā apmērā tiek attiecināta summa tikai par apgādībā esošiem nepilngadīgiem bērniem, nevis apgādībā esošām personām, piemēram, dzīvesbiedrs, vecāki, kuras arī var būt ierakstītas nodokļu grāmatiņā. Nav pamata CPL 594.pantā vārdus "apgādībā esošie nepilngadīgi bērni" interpretēt paplašināti, iekļaujot tajā pilngadīgas personas, kā arī tādas personas, kuras saskaņā ar likumu nav reģistrējamas kā apgādībā esošas.
Tā kā grozījumi pieņemti ar diviem dažādiem likumiem, atšķiras arī to spēkā stāšanās datums. Proti, grozījumi Civilprocesa likuma 594.panta pirmajā un otrajā daļā saskaņā ar jauno Civilprocesa likuma pārejas noteikumu 72.punktu stājās spēkā 2014.gada 1.janvārī, bet grozījumi, ar kuriem Civilprocesa likuma 594.pants papildināts ar piekto daļu, kā arī izdarīti labojumi Civilprocesa likuma 595.panta otrajā daļā un pārejas noteikumu 72.punktā, stājās spēkā 2014.gada 4.janvārī.
Ieturējumu apmērs parāda segšanai
Līdz 2014.gada 1.janvārim vienīgais Civilprocesa likuma 594.panta pirmajā daļā noteiktais ieturējumu ierobežojums bija tikai minētie procentuālie apmēri. Tagad no 2014.gada 1.janvāra spēkā stājies vēl viens ierobežojums – pienākums pēc ieturējumu izdarīšanas saglabāt parādniekam noteiktu naudas līdzekļu apjomu, proti, darba samaksu un tai pielīdzinātos maksājumus minimālās mēneša darba algas apmērā, kā arī saglabājot uz katru apgādībā esošo nepilngadīgo bērnu līdzekļus valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā (CPL 594.panta pirmās daļas 2. un 3.punkts).
No 2014.gada 1.janvāra minimālā mēnešalga ir 320 eiro, bet valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts – 64,03 eiro (invalīdiem kopš bērnības - 106,72 eiro).
"Ja parādnieks saņem minimālo darba algu, tad ieturējumus no darba algas veikt nav iespējams."
Civilprocesa likuma 594.panta pirmā daļa noteic to, cik lielus ieturējumus atļauts veikt no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem. Ieturējumu apmērs noteikts procentuālā izteiksmē un atšķiras atkarībā no piedziņas veida.
Īpaši izdalītas ir uzturlīdzekļu piedziņas lietas nepilngadīgu bērnu uzturam vai Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas labā. Atšķirībā no pārējiem piedziņas veidiem, attiecībā uz kuriem Civilprocesa likums noteic procentuālo darba samaksas (un tai pielīdzināto maksājumu) daļu, kuru drīkst ieturēt, šādu parādu piedziņai Civilprocesa likuma 594.panta pirmās daļas 1.punkts noteic tikai to darba samaksas (un tai pielīdzināto maksājumu) daļu, kas saglabājama parādniekam. Visu pārējo, kas pārsniedz šo minimālo apmēru, atļauts novirzīt uzturlīdzekļu parāda segšanai. Tātad, ja ieturējumi tiek izdarīti uzturlīdzekļu piedziņas lietā nepilngadīga bērna uzturam vai Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas labā, parādniekam saglabājamais naudas līdzekļu apmērs ir mazāks, proti, 50% apmērā no minimālās mēneša darba algas, vienlaikus saglabājot uz katru apgādībā esošo nepilngadīgo bērnu līdzekļus valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā.
Ja parādsaistības ir vairākas un piedziņa uz darba samaksu tiek vērsta pēc vairākiem izpildu dokumentiem, parādniekam jāsaglabā darba samaksa un tai pielīdzinātie maksājumi 50% apmērā, bet ne mazāk kā minimālās mēneša darba algas apmērā un uz katru apgādībā esošo nepilngadīgo bērnu līdzekļus valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā, izņemot CPL 594.panta pirmās daļas 1.punktā noteikto gadījumu (proti, gadījumu, ja ieturējumi tiek izdarīti uzturlīdzekļu piedziņas lietā nepilngadīga bērna uzturam vai Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas labā).
1.piemērs. Parādnieka darba alga pēc nodokļu samaksas ir 450 eiro, un tā apgādībā reģistrēts viens nepilngadīgs bērns. Kādu summu var novirzīt parādu piedziņai?
30 procenti no 450 eiro ir 135 eiro. Pirms grozījumu spēkā stāšanās parādnieks pēc ieturējumu izdarīšanas saņemtu 315 eiro (450 – 135). Pēc 2014.gada 1.janvāra parādnieks saņems 384,03 eiro, jo, lai gan ieturējumu apmērs joprojām tiek aprēķināts 30 procentu apmērā no summas, kas parādniekam jāsaņem pēc nodokļu samaksas (CPL 594.panta ceturtā daļa), faktiski parāda segšanai tiks novirzīti tikai 65,97 eiro, respektīvi, starpība starp darba algu neto un parādniekam saglabājamo naudas līdzekļu apmēru, kas konkrētajā piemērā ir 320 eiro plus 64,03 eiro. Jāatceras, ka ne jebkura parādnieka apgādībā reģistrētā persona tiek ņemta vērā, aprēķinot parādniekam saglabājamo minimumu. Proti, tiek ņemti vērā tikai nepilngadīgie bērni, bet ne, piemēram, nestrādājošs laulātais, vecāki vai vecvecāki.
2.piemērs. Persona saņem tikai minimālo algu, t.i., 320 eiro, tai ir apgādībā 2 bērni. Kas notiek ar parāda piedziņu?
Ja parādnieks saņem minimālo darba algu, proti, 320 eiro, tad neatkarīgi no viņa apgādībā esošo nepilngadīgo bērnu skaita ieturējumus no šīs darba algas veikt nav iespējams. Ja šādā situācijā parādniekam nav citas mantas vai naudas līdzekļu, uz kuriem saskaņā ar CPL būtu iespējams vērst piedziņu, parāda piedziņa nav iespējama un izpildu dokuments, visticamāk, tiks atgriezts piedzinējam bez izpildes.
Kā redzams no piemēriem, praksē minētās izmaiņas skars tās personas, kuras saņem salīdzinoši mazāku darba algu.
Piedziņa pret pabalstiem un pensijām
Izmaiņas skārušas arī CPL 595.panta otro daļu. No 2014.gada 4.janvāra, vēršot piedziņu uz valsts pensijām, valsts sociālās apdrošināšanas pabalstiem un atlīdzībām, piemērojami noteikumi par piedziņas vēršanu uz darba samaksu, ja citos likumos nav noteikti citi ieturējumu ierobežojumi. Tas nozīmē, ka arī šajos gadījumos parādniekam saglabājama attiecīgā pensija, pabalsts vai atlīdzība CPL 594.panta pirmajā vai otrajā daļā noteiktajā apmērā.
"Parādsaistības neizzudīs tikai tādēļ, ka parādniekam ir maza alga."
Šīs izmaiņas vērtējamas kā ļoti būtiskas, jo iepriekšējā CPL redakcijā šis pants paredzēja saglabāt parādniekam tikai summu, kas nebija mazāka par valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru. Tagad parādnieka pensionāra vai valsts sociālās apdrošināšanas pabalsta un atlīdzības saņēmēja maciņā šīs izmaiņas izpaužas kā saglabājamās summas palielinājums no 45 latiem uz vismaz 320 eiro (ja parādnieka apgādībā reģistrēti nepilngadīgi bērni, saglabājamā summa ir attiecīgi lielāka). Piedziņas piemērošanu atbilstoši jaunajai kārtībai šajā gadījumā nodrošinās juridiskā persona - VSAA, kas atbild par ieturējumu izdarīšanu no parādnieka darba samaksai pielīdzinātajiem maksājumiem.
Arī uz šo parādu piedziņu likuma grozījumiem būs izteikti negatīva ietekme. Piemēram, 2012.gadā Latvijā vecuma pensiju apmērā līdz 200 latiem mēnesī saņēma 76 procenti pensionāru. Attiecinot parādniekam saglabājamo minimumu 320 eiro apmērā arī uz gadījumiem, kad ieturējumi veicami no vecuma pensijas, piedziņa uz vecuma pensiju, ko saņem 76% no visiem pensionāriem Latvijā, tiesiski vairs nebūs iespējama.
Atgādinājumam vēlreiz sociālās apdrošināšanas pabalsti, pret kuriem vēršama daļēja piedziņa:
Atgādinājumam vēlreiz CPL 596.pantā minētie pabalsti un kompensācijas, uz ko piedziņu vērst nevar:
Jaunais piedziņas aprēķins – darba devēja atbildība
Darba devējam vai juridiskajai personai, kas saņēmusi izpildei zvērināta tiesu izpildītāja rīkojumu par ieturējumu izdarīšanu no personas darba samaksas, tai pielīdzinātajiem maksājumiem vai citām naudas summām, jāņem vērā, ka tieši viņam ir pienākums katrā konkrētajā ieturējuma izdarīšanas reizē aprēķināt personai saglabājamo līdzekļu apmēru, ņemot vērā ieturējuma izdarīšanas brīdī parādnieka apgādībā esošo personu skaitu. Lai jauno CPL grozījumu spēkā stāšanās brīdī nebūtu jāsūta ap simts tūkstošiem rīkojumu par grozījumiem ieturējumu izdarīšanas kārtībā, likumdevējs ir papildinājis CPL pārejas noteikumu 72.punktu, paredzot, ka zvērinātam tiesu izpildītājam jau izsūtītie rīkojumi nav jāgroza un nav jānosūta jaunajā apmērā darba devējam vēlreiz. Jauno parādniekam saglabājamo līdzekļu apmēru ir pienākums aprēķināt darba devējam vai attiecīgajai juridiskajai personai brīdī, kad tas vai tā izdara ieturējumu no parādnieka darba samaksas vai tai pielīdzinātajiem maksājumiem.
Savukārt parādniekam jāievēro, ka līdzekļi valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā par katru parādnieka apgādībā esošu nepilngadīgo bērnu tiek saglabāti, ja parādnieka apgādībā ir nepilngadīgs bērns brīdī, kad tiek izdarīti ieturējumi. Proti, veicot aprēķinu, tiek ņemti vērā tikai aktuālie dati.
"Palielināsies to lietu skaits, kurās piedziņa būs vērsta pret parādnieka kustamo mantu vai nekustamo īpašumu."
Tā kā CPL 594.pantā ir ietverts minimālās algas jēdziens, attiecībā uz piemērojumu var rasties jautājums, vai parādniekam atstājamā summa minimālās algas apmērā ir 320 eiro (pirms nodokļu nomaksas) vai summa pēc nodokļu nomaksas. CPL 594.pantā ir runa par summu "50 procentu apmērā no minimālās mēneša darba algas" vai summu "minimālās mēneša darba algas apmērā". No minētā secināms, ka saglabājamā summa ir attiecīgi 160 vai 320 eiro. Tomēr jāņem vērā, ka CPL nav saistīts ar darba samaksas nepakļaušanu nodokļu nomaksai. Tas nozīmē, ka no 320 vai 160 eiro darba devējs ieturēs visus likumā paredzētos nodokļus un darbinieks saņems atalgojumu pēc nodokļu nomaksas.
Jaunajam regulējumam, protams, būs negatīva ietekme uz atgūto parādu apjomu. Jo īpaši cietīs nenodrošinātie kreditori, piemēram, valsts, komunālo pakalpojumus sniedzēji, apsaimniekotāji, personas, kas aizdevušas naudu radiem vai paziņām, un citi. Jebkurš likumisks ierobežojums vērst piedziņu uz parādnieka mantu, ienākumiem vai naudas līdzekļiem ir citas personas (šajā gadījumā parāda piedzinēja) tiesību uz spēkā stājušos nolēmuma izpildi ierobežojums. Savukārt tiesības uz nolēmumu izpildi ir daļa no tiesībām uz taisnīgu tiesu, tātad daļa no Latvijas Republikas Satversmē nostiprinātajām personas pamattiesībām. Šis aspekts būtu paturams prātā katrreiz, kad nepieciešams tulkot Civilprocesa likuma E daļā iekļautās normas.
Vēl būtu piebilstams, ka parādniekiem jāatceras - parādsaistības neizzudīs tikai tādēļ, ka parādniekam ir maza alga. Samazinoties iespējām atgūt parādu, veicot ieturējumus no darba samaksas, tai pielīdzinātiem maksājumiem un citām summām, palielināsies to lietu skaits, kurās piedziņa būs vērsta pret parādnieka kustamo mantu vai nekustamo īpašumu. Tāpat sagaidāms, ka palielināsies to lietu skaits, kurās uzturlīdzekļus parādnieka vietā izmaksā no Uzturlīdzekļu garantiju fonda.
