SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Guna Berlande
Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes izpilddirektore
22. jūlijā, 2015
Lasīšanai: 7 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Parādu piedziņa
5
4
5
4

Jauna ieturējumu kārtība uzturlīdzekļu, kompensāciju un administratīvo pārkāpumu lietās

Ja darba alga, ko parādnieks (kura apgādībā nav nepilngadīgu bērnu) saņem, ir mazāka par 360 eiro, viņa rīcībā tiks saglabāti 180 eiro.

Pirms trim nedēļām stājās spēkā grozījumi vairākās Civilprocesa likuma E daļas jeb nolēmumu izpildes kārtību regulējošajās normās. Ieviešot šos grozījumus, likumdevēja mērķis ir palielināt uzturlīdzekļu, kā arī saistībā ar noziedzīgu nodarījumu vai administratīvo pārkāpumu radušos prasījumu piedziņas iespējas.
īsumā
No 2015.gada 2.jūlija CPL 594.pants paredz, ka no parādniekam izmaksājamās darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem ieturējumu maksimālo apmēru – 50 procentus - piemēro arī:

  • piedzenot kompensāciju (iepriekš tikai zaudējumus) sakarā ar personisku aizskārumu, kura rezultātā radies sakropļojums vai cits veselības bojājums vai iestājusies personas nāve,
  • piedzenot kompensāciju par kaitējumu, kas radīts ar noziedzīgu nodarījumu,
  • izpildot administratīvo pārkāpumu lietās pieņemtos nolēmumus.

Šīm parādnieku grupām saglabājami ikmēneša minimālie iztikas līdzekļi ne mazāk kā 180 eiro apmērā.

Pirmkārt, ar grozījumiem Civilprocesa likuma 594.pantā ir papildināts to prasījumu uzskaitījums, kuru piedziņai atļauts no parādniekam izmaksājamās darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem ieturēt 50 procentus. Proti, līdz ar grozījumu spēkā stāšanos šī gada 2.jūlijā ieturējumi no darba samaksas un tai pielīdzināmajiem maksājumiem 50 procentu apmērā izdarāmi ne tikai no personas, piedzenot uzturlīdzekļus, atlīdzinot zaudējumus sakarā ar personisku aizskārumu, kura rezultātā radies sakropļojums vai cits veselības bojājums vai iestājusies personas nāve, vai atlīdzinot zaudējumu, kas nodarīts, izdarot noziegumu, bet arī:

  • piedzenot kompensāciju (iepriekš tikai zaudējumus) sakarā ar personisku aizskārumu, kura rezultātā radies sakropļojums vai cits veselības bojājums vai iestājusies personas nāve;
  • piedzenot kompensāciju par kaitējumu, kas radīts ar noziedzīgu nodarījumu.

Tagad Civilprocesa likuma 594.panta pirmās daļas 2.punktā ir iekļauta arī kompensācijas piedziņa par morālo aizskārumu un fiziskajām ciešanām, ne tikai mantisko zaudējumu. Turklāt kaitējums, par kuru kompensācija piedzenama, var būt radīts ne tikai ar noziegumu, bet arī kriminālpārkāpumu, jo saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta pirmās daļas pirmo teikumu jēdziens "noziedzīgi nodarījumi" aptver gan kriminālpārkāpumus, gan noziegumus. Kompensācija atbilstoši Kriminālprocesa likuma 350.panta pirmajai daļai ir naudas izteiksmē noteikta samaksa, ko persona, kura ar noziedzīgu nodarījumu radījusi kaitējumu, samaksā cietušajam kā gandarījumu par morālo aizskārumu, fiziskajām ciešanām un mantisko zaudējumu.

  • izpildot administratīvo pārkāpumu lietās pieņemtos nolēmumus.

Tas nozīmē, ka turpmāk ieturējums 50 procentu apmērā tiks piemērots arī, izpildot nolēmumus par administratīvo sodu uzlikšanu, kā arī ar nolēmumiem administratīvo pārkāpumu lietās uzliktos pienākumus segt lietā radušos izdevumus, piemēram, ar alkohola koncentrācijas, narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaida konstatēšanai veiktajām pārbaudēm saistītos izdevumus.

"Ieturējumus, ņemot vērā jauno kārtību, aprēķinās un parādu segšanai novirzīs darba devējs, negaidot no tiesu izpildītāja īpašu paziņojumu par jaunās kārtības piemērošanu."

Otrkārt, ar grozījumiem CPL ir mainīts šīm konkrētajām parādnieku grupām saglabājamās darba samaksas un tai pielīdzināto maksājumu apmērs. Proti, līdzšinējo naudas līdzekļu minimālās mēneša darba algas apmērā vietā šiem parādniekiem turpmāk būs saglabājama darba samaksa un tai pielīdzinātie maksājumi 50 procentu apmērā no minimālās mēneša darba algas. Tātad gadījumā, ja parādnieks saņem minimālo darba algu, praksē nav atšķirības starp Civilprocesa likuma 594.panta pirmās daļas 1. un 2.punktā noteikto saglabājamo apmēru, jo kā vienā, tā otrā gadījumā parādnieka rīcībā tiks saglabāti 180 eiro. Taču, ja parādniekam izmaksājamā darba alga pārsniedz 360 eiro, saglabājamajā naudas līdzekļu apmērā atšķirība būs, jo Civilprocesa likuma 594.panta pirmās daļas 2.punktā noteiktajos gadījumos parādniekam tiks saglabāti 50 procenti no šīs algas, nevis puse no minimālās darba algas kā 1.punktā.

Lūk, daži situāciju piemēri:

Piemērs nr.1.

Darba alga, ko parādnieks (kura apgādībā nav nepilngadīgu bērnu) saņem pēc nodokļu samaksas, ir 265,34 eiro. No šīs summas būtu jāietur 50%, bet, tā kā 265,34 – 50% = 132,67, kas ir mazāk nekā 180 eiro jeb puse no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas, darba devējam ieturamā summa ir samazināma tā, lai parādniekam tiktu saglabāti 180 eiro. Tātad parāda segšanai būs ieturami 85,34 eiro.

Piemērs nr.2.

Summa, ko parādnieks (kura apgādībā nav nepilngadīgu bērnu) saņem pēc nodokļu samaksas, ir 500 eiro. No šīs summas ieturami 50%, kā rezultātā parādnieka rīcībā paliek 250 eiro, bet parāda segšanai novirzāmi 250 eiro.

Pienākums saglabāt uz katru apgādībā esošo nepilngadīgo bērnu līdzekļus valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā nav mainījies un ir spēkā arī turpmāk. Tas nozīmē, ka parādniekiem ar apgādībā esošiem nepilngadīgiem bērniem ir tiesības uz lielāku ikmēneša naudas līdzekļu apmēru (par katru bērnu – 64,03 eiro).

Atbilstoši Civilprocesa likuma pārejas noteikumu 107.punktam Civilprocesa likuma 594.panta pirmās daļas 2.punktā minētajās izpildu lietās, kuras nav pabeigtas līdz 2015.gada 30.jūnijam un kurās tiek piemērots piespiedu izpildes līdzeklis - piedziņas vēršana uz parādniekam izmaksājamo darba samaksu vai tai pielīdzinātajiem maksājumiem -, no 2015.gada 1.jūlija līdz brīdim, kad tiesu izpildītāja rīkojumā norādītā piedzenamā parāda summa ir dzēsta vai piemērotais piespiedu izpildes līdzeklis atcelts, parādniekam saglabājamo līdzekļu apmēru patstāvīgi aprēķina darba devējs vai attiecīgā juridiskā persona (tiesu izpildītāja rīkojuma adresāts) brīdī, kad izdara ieturējumu no parādnieka darba samaksas vai tai pielīdzinātajiem maksājumiem saskaņā ar grozījumiem šā likuma 594.panta pirmajā daļā, kas stājās spēkā no 2015.gada 1.jūlija.

Tātad parādniekiem, kam piedziņa tiek piemērota atbilstoši CPL 594.panta pirmās daļas 2.punktā minētajās izpildu lietās - piedzenot uzturlīdzekļus, zaudējumus vai kompensāciju sakarā ar personisku aizskārumu, kura rezultātā radies sakropļojums vai cits veselības bojājums vai iestājusies personas nāve, vai kompensāciju par kaitējumu, kas radīts ar noziedzīgu nodarījumu, kā arī izpildot administratīvo pārkāpumu lietās pieņemtos nolēmumus, no 2.jūlija ieturējumi tiks izdarīti pēc jaunās kārtības. Šos ieturējumus, ņemot vērā jauno kārtību, aprēķinās un parādu segšanai novirzīs darba devējs, negaidot no tiesu izpildītāja īpašu paziņojumu par jaunās kārtības piemērošanu.

Citās parādu piedziņas lietās, kas nav saistītas ar CPL 594.panta pirmās daļas 2.punktā uzskaitītajiem gadījumiem, parādu piedziņas kārtība nav mainīta.

Labs saturs
4
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU