Komentējot aprakstītos faktus, Rīgas domes Īpašuma departamenta Nekustamā īpašuma pārvaldes priekšnieka vietnieks Ernests Saulītis paskaidroja, ka pašreizējā situācijā runa ir par bezmantinieka nekustamo īpašumu. Proti, kā izriet no Civillikuma 416.panta pirmās daļas, ja pēc mantojuma atstājēja nāves viņam mantinieki nav palikuši vai šie mantinieki likumiskā termiņā pēc publikācijas par mantojuma atklāšanos nav ieradušies vai nav pierādījuši savas mantojuma tiesības, tad manta piekrīt valstij.

Pēc E.Saulīša skaidrotā, lai risinātu jautājumu, zemes īpašniekam kā mantojuma atstājēja kreditoram ir jāvēršas pie notāra ar lūgumu ierosināt mantojuma lietu (vienlaikus iespējams risināt jautājumu par mantojuma aizgādņa iecelšanu bāriņtiesā).

Tādējādi pēc visu kreditoru un iespējamo mantinieku pieteikšanās noteiktā laikā: a) mantojuma lieta tiek izbeigta vai b) tiek izsniegta mantojuma apliecība.

 Attiecīgi, kā norādīja Rīgas domes pārstāvis, "b" gadījumā kreditori savas turpmākās attiecības kārto ar mantinieku. Savukārt "a" gadījumā viņš atsaucās uz Notariāta likuma 306.panta ceturto daļu:  "Ja mantojamās mantas sastāvā ietilpst nekustamais īpašums, zvērināts notārs, nosūtot notariālā akta izrakstu zvērinātam tiesu izpildītājam, nodrošina, ka atzīme par mantas atzīšanu par bezmantinieku mantu tiek ierakstīta zemesgrāmatā, kā arī nosūta pašvaldībai, kuras teritorijā atrodas nekustamais īpašums, un valsts institūcijai, kura atbild par attiecīgā valsts nekustamā īpašuma veida apsaimniekošanu, notariālo aktu grāmatas izraksta kopiju un informāciju par attiecīgo zvērinātu tiesu izpildītāju, ja tam atbilstoši šā panta piektajai daļai nosūtāms notariālo aktu grāmatas izraksts."

Turklāt, kā pauda E.Saulītis, apstāklis, ka nekustamais īpašums reģistrēts tikai kadastra reģistrā, nav šķērslis, jo „Notariāta likuma 306.panta trešā daļa paredz, ka notariālais akts par mantojuma lietas izbeigšanu ir pamats mantas reģistrācijai uz valsts vārda”. Savukārt zvērināta tiesu izpildītāja darbības regulē 02.07.2013. Ministru kabineta noteikumi Nr.364.

Attiecībā uz jautājumā minēto mantas pāreju pašvaldības īpašumā E.Saulītis norādīja: „Teorētiski pašvaldība var iesaistīties šajā procesā kā viens no kreditoriem, vai arī lūgt valsti šo mantu ar Ministru kabineta rīkojumu nodot pašvaldībai. Tiešā veidā šāds nekustams īpašums pie pašvaldības nenonāk, un pārņemšanas pamats varētu būt tikai nepieciešamība pārvaldes funkciju izpildei. Šādā gadījumā atsavināšana pēc būtības nav iespējama, jo, beidzoties nepieciešamībai, īpašums jāatdod atpakaļ valstij.”